Olga Ezerlauka

3 bildes

11.03.1858 – nav zināms

Olga Ezerlauka (dzimusi Olga Zēfelde, 1858–?) – aktrise un tulkotāja. Viena no pazīstamākajām 19. gadsimta nogales aktrisēm līdzās Bertai Rūmniecei, Dacei Akmentiņai un Jūlijai Skaidrītei. Tēlojusi spilgtas raksturlomas dažādos Rīgas teātros kopš 1887. gada. Vairākas lomas rakstītas īpaši Ezerlaukai: Eberhardīne (Aspazijas "Zaudētās tiesības", 1894), Berta (D. Šveņķa "Smalki ļaudis", 1894), Rembēniete un Lavīze (R. Blaumaņa "Trīnes grēki", 1896, "No saldenās pudeles", 1901). 19. gadsimta 90. gados pievērsās tulkošanai galvenokārt no vācu valodas. Pārsvarā tulkojusi stāstus, kā arī lugas, kas izrādītas Rīgas Latviešu biedrības teātrī. 30. gados tulkojusi vairākus romānus izdevniecībai "Orients". Pirmā pasaules kara laikā kā Vācijas pavalstniece izsūtīta uz Krieviju. 1918. gadā atgriezusies Latvijā, kopš 20. gadiem vairs nestrādāja teātrī. Par mūža beigām ziņu trūkst, domājams, ka emigrējusi no Latvijas.

Miršanas laiks/vieta


Trūkst ziņu par mūža nogali. Zināms, ka vēl 1944. gada vasarā pie aktrises viesojies laikraksta "Daugavas Vēstnesis" žurnālists Fridrihs Gulbis. 

Dzimšanas laiks/vieta

11.03.1858
Jaunrozes pagasts

Personiska informācija

Māsa – dziedātāja un aktrise Marija Zēfelde-Zēberga. Skolas gadus un jaunību pavadīja Paltmalē, kur viņas tēvs, Viļums Zēfelds un māte Minna, turēja uz nomu ķieģeļnīcu un 36 pūrvietas lielas mājas.

Aspazijas un Raiņa tuva paziņa. 

Olga Zēfelde pieņēma latvisku uzvārdu Ezerlauka. 

Profesionālā darbība

DARBĪBA TEĀTRĪ

1874: pirmā uzstāšanās 16 gadu vecumā labdarības izrīkojumā leriķos, Ādolfa Alunāna lugas "Mucenieks un muceniece" iestudējumā, tēlojot Grietiņu.

No 1887. gada darbojusies Rīgas Latviešu biedrības teātri, 1887. gada 8. martā debitējot malēniešu joku lugā "Slimā familija jeb Bārzddzinis par dakteri", kur tēloja Līzes lomu.

1918. gadā strādājusi Latvijas tautas teātrī. Raksturlomu tēlotāja Rūdolfa Blaumaņa, Aspazijas un citu autoru lugās. 

Līdzās aktrises darbam dažādos Rīgas teātros 19. gadsimta 90. gados pievērsās tulkošanai. Papildu iztiku guvusi kā šuvēja un pasniedzot latviešu, vācu un angļu valodas stundas. 


TULKOJUMI NO VĀCU VALODAS

1896–1897: dažu stāstu tulkojumi laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (piemēram, V. Novaka "Vasila mīlestība", A. Konara "Advokāta kundzes vēstules", G. Bizienos "Manas mātes grēki").


Rīgas Latviešu teātrī izrādītas Ezerlaukas tulkotās lugas:

1892: Š. Birhes-Pfeiferes "Roze un rozīte"
1894: G. Mozera "Gada svētki"
1898: H. Zūdermaņa Tauriņu kauja"
1898: K. Laufsa un V. Jakobi "Neticīgais Toms"
1899: Ž. Onē "Dzelzsāmura īpašnieks"
1906: P. Rozegera "Tiesā"

Romānu tulkojumi

[1930]: Olive Wadsley "Važās kaltais" (tulkojusi O. Ezerlauks) (Rīga: "Orients")
[1933]: Karlas Engelhornas (Carla Alexandra Engelhorn) romāns "Pusnakts traģēdija" (Rīga: "Orients")
1934: Hedvigas Kurts-Māleres (Hedwig Courths-Mahler) romāns "Pagātnes ēna" (saīsināts izdevums, atstāstījusi O. Ezerlauks) (Rīga: "Orients")
[1934]: Hedvigas Kurts-Māleres (Hedwig Courths-Mahler) romāns "Noziegums un sods" (atstāstījusi O. Ezerlauks) (Rīga: "Orients")
[1934]: Tea fon Maltena (Thea Malten) romāns "Ragana Lill" (no vācu val. tulk. O. Ezerlauks) (Rīga: "Orients")

Citātu galerija

"Olgas Ezerlauk repertuārs ļoti plašs, tā ka īsā skicītē tas nemaz nav uzskaitāms. Viņas tēlošanas veids reāls, vietām pat naturāls, pilns spēka un asiņu. Tēlojumos viņa mīl lietot spilgtas krāsas, asas līnijas, skarbi komisku un vietām acīs krītošus pārspīlējumus. Olga Ezerlauk apdāvināta ar bagātu temperamentu un pēc savas dabas vairāk dramatiska, nekā liriska aktrise. Vislabāk viņai izdodas attēlot tās lomas, kur pusinteliģenta rakstura zīmējumā autors nav skopojies ar biezām un drusku parupjām krāsām, kur izmanāma tiekšanās uz komisku bravūru un kariķējumu. Bet Olgai Ezerlauk nevar noliegt arī krietnu lauku dzīves pazīšanu. Laucenieču tēlojumos viņa uzsver tipiskus un raksturīgus vilcienus, kurus var novērot tikai redzīga acs.
Olga Ezerlauk pazīstama ne vien kā aktrise, bet arī kā literāriska darbiniece. Viņa ir strādājuse pie laikrakstiem, pārtulkodama lielākus romānus, gan arī šo un to pārstrādādama. Bez tam viņa tulkojuse labu skaitu lugu [..]. Olga Ezerlauk pieder pie tām latviešu sievietēm, kas lauž pašas savu ceļu, neievērodamas sabiedrības aizspriedumus, pie tam pašas tiek uz augšu ar saviem spēkiem." 

A. B. Olga Ezerlauka viņas 25 gadu skatuves darbības jubilejas gadījumā. Saimnieču un Zelteņu kalendārs 1913. gadam. 13. lpp.

"Direktora Rode-Ēbeliņa laikā (1886.–1893.) Olgai Ezerlaukai nacās uzstāties tikai cittautu lugās. Īsti viņas talants dabūja parādīties pilnā mērā pēc 1893. gada, kad nāca par direktoru P. Ozoliņš, un līdz ar to tika pie vārda arī – latviešu rakstnieki. Ezerlaukas talantu bija jau pamanījuši vesela rinda rakstnieku: Rozentāls-Krūmiņš, Aspazija, Blaumanis, Šveņķis, Janševskis u. c. Rozentāls-Krūmiņš latvisko viņas uzvārdu, Aspazija viņai novēl Eberhardīnes lomu "Zaudētajās tiesībās", ar ko Ezerlauka – pēc kritikas atsauksmēm – gūst neaprakstāmu piekrišanu. Rūd. Blaumanis tik sajūsmināts par Olgu Ezerlauku, ka lugā "No saldenās pudeles" mājas, kur norisinās darbība, nosauc par Ezerlaukām un speciāli viņai saraksta Lavīzes lomu. Arī "Skroderdienās Silmačos" viņš rada māksliniecei īpašu lomu: Tomuļu māti. Tāpat D. Šveņķis viņai novēlojis Bertas lomu "Smalkos ļaudīs". Ja te vēl pievienojam Rembēnieti no "Trīnes grēkiem", tad dabūjam veselu grupu komisku latviešu sieviešu raksturu, ko Olga Ezerlauka tēlojusi ar spožiem panākumiem.
Šīs komiskās lomas tomēr neizsmeļ visu Olgas Ezerlaukas talantu: viņa ar ne mazākiem panākumiem tēlo arī nopietnās vai traģiskās lomas, piem., Roplainieti "Pazudušā dēlā", Indrānu māti, Akmenieti Niedras "Zemē", Edi Tautmīļa-Bērziņa lugā "Pie pilsētas vārtiem". u. c. Cildenus tēlojumus viņa sasniegusi arī klasiskajās lugās, kā: aukli "Romeo un Jūlijā", Martu "Faustā", marķīzi d'Epine "Narcisā" u. c. Visur Olgas Ezerlaukas tēlojumi bijuši izjusti, sirsnīgi, patiesi – īsti cilvēki."

"Gaišas līnijas viņas dzīvē iezīmē arī draudzības attiecības ar dažiem mūsu ievērojamākiem rakstniekiem: Raini un Aspaziju, Blaumani, Janševski. Ar Raini un Aspaziju viņu saista ideāla draudzība ilgus gadus, it sevišķi tai laikā, kad ievērojamais dzejnieku pāris pārdzīvoja vissmagāko krīzi: 90. gados un pirmās trimdas laikā. Blaumanis, mūsu ģeniālais smieklu meistars, redz viņā sev radniecīgu garu un augsti viņu ciena. Savās recenzijās viņš mākslinieces skatuves tēlus viscaur cildina kā teicamus. Janševskis seko visai viņas skatuves gaitai, krāj vissīkākās ziņas un solās rakstīt monogrāfiju, ko diemžēl nepaguva izpildīt [..].

A. Birkerts. Olgai Ezerlaukai 80 gadu. Zeltene, Nr. 8, 15.04.1938., 4. lpp. 

Saiknes

Aspazija - Draudzene
Rainis - Draugs

Papildu vārdi

Ezerlauka-Zēfelde; Seefeld; O. Z. Ezarlauk

Darbavieta

Strādnieku teātris
Tērbatas iela 64, Rīga
No 1887. gada aktrise Rīgas Latviešu teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Strādnieku teātrī u. c.

1887–1924
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
No 1887. gada aktrise Rīgas Latviešu teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Strādnieku teātrī u. c.

1887
Rīgas Jaunais teātris (1908–1915)
Lāčplēša iela 25, Rīga
No 1887. gada aktrise Rīgas Latviešu teātrī, Jaunajā Rīgas teātrī, Latvijas Strādnieku teātrī u. c.

Dzīvesvieta

Jaunlaicene
Bērnību pavadījusi Jaunlaicenē.

Paltmale
Skolas gadus un jaunību pavadīja Paltmalē.

Izglītība

Siguldas draudzes skola
Sigulda
Mācījusies Siguldas draudzes skolā.

Ulbroka
Mācījusies Ulbrokas pagastskolā.

Evakuācija

1915–1918
Krievija
Pirmā pasaules kara gados Krievijā, 1918. gadā atgriezusies Latvijā.