Laikraksts "Latvijas Sargs" (1919–1934)
Sabiedriski politiskais un literārais laikraksts "Latvijas Sargs" iznāca Liepājā kopš 1919. gada 21. janvāra līdz 13. maijam (nr. 1–74), bet no tā paša gada 2. jūlija (nr. 75) – Rīgā. Izveide un nozīmīgākais darbības laiks Liepājā (1919)Laikraksts tika izveidots laikā, kad Latvijas Pagaidu valdība pēc Padomju Latvijas armijas uzbrukuma 1919. gada sākumā bija spiesta pārcelties uz Liepāju. Laikraksta redakcija atradās Helēnes ielā 1 (mūsdienās – Pasta iela), savukārt ekspedīcija – Juliannas ielā 40. Laikraksts "Latvijas Sargs" bija lielākais un nozīmīgākais laikraksts brīvvalsts pirmajos gados. Veidots saziņā ar aizsardzības ministru Jāni Zālīti, tas kļuva par galveno izdevumu, kas informēja Kurzemes iedzīvotājus un latviešu karavīrus par stāvokli valstī. Lai gan laikraksts nebija oficiāls valsts izdevums un uzskatāms par bezpartijisku nacionāldemokrātiska virziena avīzi, tajā tika publicēti visi Pagaidu valdības lēmumi un rīkojumi, kā arī raksti, kas izskaidroja un komentēja šos dokumentus. Izdevums plaši parādīja valdības paveikto valsts aizsardzībā, pārtikas sagādē un zemes lietu kārtošanā. Kā norāda R. Treijs, "jauno avīzi nolēma nosaukt par Latvijas Sargu, tādējādi uzsverot, ka latviešu rakstnieks un žurnālists nostājas līdzās latviešu karavīram sargāt savu tēvzemi." (Treijs, R. Latvijas Republikas prese, 1918–1940. Rīga: Zvaigzne ABC, 20. lpp.)Laikraksts strauji iemantoja popularitāti, pieauga tā metienu skaits (no 5 līdz 15 tūkstošiem eksemplāru), ļaujot daļu numuru izplatīt Latvijas karavīriem par brīvu.Laikraksta pirmie redaktori bija brāļi žurnālisti Artūrs un Roberts Kroderi un Jānis Bankavs, no 1919. gada 8. aprīļa redaktors bija Artūrs Kroders. Liepājas periodā laikraksta slejās daudz publicējās ievērojami tā laika literāti — Kārlis Skalbe, Edvarts Virza, Jānis Akuraters. Neraugoties uz to, ka Andrieva Niedras valdība 1919. gada 27. aprīlī nolemj aizliegt izdot laikrakstu "Latvijas Sargs", Liepājā tas turpina iznākt līdz 13. maijam. Laikraksts atsāk savu regulāro darbību ar 75. numuru 2. jūnijā, kas iznāk Rīgā pēc tās atbrīvošanas.
Darbības sākumgadi Rīgā (1920–1922)
Pirmajos gados Rīgā laikraksta redakcija un ekspedīcija atrodas Dzirnavu ielā 119. Laikrakstu izdeva sabiedrība, vēlāk komanditsabiedrība "Latvijas Sargs" (1920–1928). 1920. gadā laikraksta metiens bija 9–40 tūkstoši eksemplāru. 1920. gada martā, rodoties nesaskaņām starp redakciju un izdevēju sakarā ar izdevēju vēlmi laikrakstam kļūt par kādas partijas izdevumu gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās, no tā vadības aizgāja agrākā redakcija. Par jauno redaktoru kļuva un līdz 1922. gadam strādāja Teodors Hermanovskis.Laikraksta dibinātājs Arturs Kroders: laikraksts "Latvijas Sargs" "tika dibināts brīvības cīņu laikā un savu īsteno pastāvēšanu izbeidza, brīvības cīņām norimstot".
Vairākkārtējā redakcijas maiņa (1922–1934)Līdz 1922. gada augustam laikrakstu vadīja K. Augenbergs-Ezerietis, E. Blanks un H. Asars, pazīstamākie līdzstrādnieki bija I. Kaija, A. Grīns un A. Plensners.1922. gada rudenī laikraksta koncesija tika pārdota jauniem īpašniekiem. Par izdevuma finansētājiem kļuva Rīgas namsaimnieku grupa. Jaunais redaktors un līdzizdevējs bija Rīgas namīpašnieks K. Polis (1922–1924), kurš laikrakstu vadīja kristīgi nacionālās partijas virzienā un popularizē Nacionālo zemnieku savienību. Laikraksts kļūst konservatīvāks, galēji labējāks, šajā laikā tas kļūst par vienu no aktīvākajiem antisemītisma ideju aizstāvjiem. Faktiskais, vēlāk oficiālais redaktors D. Miesiņš (1922–1928). Laikā no 1922. līdz 1928. gadam laikraksta tirāža no 15 tūkstošiem eksemplāru sarūk līdz 3000 eksemplāru. Līdz 1927. gada 20. jūnijam tas ir dienas laikraksts un iznāk sešas reizes nedēļā, no 1927. gada – reizi nedēļā.Kopš 1928. gada laikraksta "Latvijas Sargs" izdevējs" ir cita organizācija – Saimniecisko darbinieku apvienība, ko veidoja pārstāvji no Latvijas Tirgotāju savienības, Latvijas Rūpnieku un amatnieku savienības, Kuģu īpašnieku biedrības un Dārzkopju apvienības. Laikraksta politiskā programma nenoteikta.Būdams partejisks izdevums, laikraksts savu darbību noslēdz ar pēdējā numura iznākšanu 1934. gada 1. oktobrī.
Avots: Treijs, R. Latvijas Republikas prese, 1918–1940. Rīga: Zvaigzne ABC, 19.–22., 245.–246. lpp.
Darbības sākumgadi Rīgā (1920–1922)
Pirmajos gados Rīgā laikraksta redakcija un ekspedīcija atrodas Dzirnavu ielā 119. Laikrakstu izdeva sabiedrība, vēlāk komanditsabiedrība "Latvijas Sargs" (1920–1928). 1920. gadā laikraksta metiens bija 9–40 tūkstoši eksemplāru. 1920. gada martā, rodoties nesaskaņām starp redakciju un izdevēju sakarā ar izdevēju vēlmi laikrakstam kļūt par kādas partijas izdevumu gaidāmajās Rīgas domes vēlēšanās, no tā vadības aizgāja agrākā redakcija. Par jauno redaktoru kļuva un līdz 1922. gadam strādāja Teodors Hermanovskis.Laikraksta dibinātājs Arturs Kroders: laikraksts "Latvijas Sargs" "tika dibināts brīvības cīņu laikā un savu īsteno pastāvēšanu izbeidza, brīvības cīņām norimstot".
Vairākkārtējā redakcijas maiņa (1922–1934)Līdz 1922. gada augustam laikrakstu vadīja K. Augenbergs-Ezerietis, E. Blanks un H. Asars, pazīstamākie līdzstrādnieki bija I. Kaija, A. Grīns un A. Plensners.1922. gada rudenī laikraksta koncesija tika pārdota jauniem īpašniekiem. Par izdevuma finansētājiem kļuva Rīgas namsaimnieku grupa. Jaunais redaktors un līdzizdevējs bija Rīgas namīpašnieks K. Polis (1922–1924), kurš laikrakstu vadīja kristīgi nacionālās partijas virzienā un popularizē Nacionālo zemnieku savienību. Laikraksts kļūst konservatīvāks, galēji labējāks, šajā laikā tas kļūst par vienu no aktīvākajiem antisemītisma ideju aizstāvjiem. Faktiskais, vēlāk oficiālais redaktors D. Miesiņš (1922–1928). Laikā no 1922. līdz 1928. gadam laikraksta tirāža no 15 tūkstošiem eksemplāru sarūk līdz 3000 eksemplāru. Līdz 1927. gada 20. jūnijam tas ir dienas laikraksts un iznāk sešas reizes nedēļā, no 1927. gada – reizi nedēļā.Kopš 1928. gada laikraksta "Latvijas Sargs" izdevējs" ir cita organizācija – Saimniecisko darbinieku apvienība, ko veidoja pārstāvji no Latvijas Tirgotāju savienības, Latvijas Rūpnieku un amatnieku savienības, Kuģu īpašnieku biedrības un Dārzkopju apvienības. Laikraksta politiskā programma nenoteikta.Būdams partejisks izdevums, laikraksts savu darbību noslēdz ar pēdējā numura iznākšanu 1934. gada 1. oktobrī.
Avots: Treijs, R. Latvijas Republikas prese, 1918–1940. Rīga: Zvaigzne ABC, 19.–22., 245.–246. lpp.