Žurnāls "Darba Sieviete" (1923–1930)
Politiski sabiedrisko mēnešrakstu "Darba Sieviete" izdeva LSDSP Sieviešu centrs Rīgā, Suvorova ielā 25 (mūsdienās Kr. Barona iela 25). Pirmais numurs nāca klajā 1923. gada martā, žurnāls iznāca neregulāri. Žurnāls 16–20 lpp. liels, iespiests spiestuvē "Progress" Kārļa ielā 19, vēlāk spiestuvē "Nākotne" Marijas ielā 72. Metiens variējās no 1500 līdz 2000 eksemplāru.Izdevuma redaktore – redkolēģijas vārdā Klāra Kalniņa. Pirmajā žurnāla numurā rakstā "Ko mēs gribam!" izdevuma veidotāji pauž savu vēlmi ar žurnāla palīdzību veidot Latvijas sievietes par sabiedriski un politiski aktīvām tautas pilsonēm:
"[..] žurnāls "Darba Sieviete" grib izkopt un padziļināt sievietes politisko apziņu, sagatavot to turpmākām politiskām un saimnieciskām cīņām, mācīt to saprast sociālās un saimnieciskās dzīves pārveidošanas procesu un izaudzināt sievietēs politiskās un saimnieciskās līdzvērtības apziņu. Bet līdzvērtība dod ne vien tiesības, tā uzveļ arī pienākumus: aktīvi līdzdarboties sabiedriskā un politiskā dzīvē, likumdošanā, pilsētu un lauku pašvaldībā, tiesās, iegūstot ne vien Satversmē deklarētās, bet faktiskās tiesības šinīs iestādēs līdzdarboties atbildīgās vietās.
Žurnāls "Darba Sieviete" aizstāvēs darba sievietes intereses saimnieciskā un politiskā cīņā. Fabrikās, darbnīcās, pārdotavās, kantoros, birojos un ministrijās, visur, kur vien darba sieviete velk savu dubultjūgu. "Darba Sieviete" uzstāsies par viņas darba apstākļu uzlabošanu, vadoties no principa, ka par vienādu darbu maksājama vienāda alga un ka sievietei ir tās pašas tiesības uz darbu, kā vīrietim." (Ko mēs gribam! Darba Sieviete, Nr. 1., 01.03.1923, 2. lpp.)Žurnālā bieži parādījās Aspazijas, Raiņa un Jāņa Grota dzeja. Rakstu autoru vidū – Aspazija, žurnāla redaktore Klāra Kalniņa, Fricis Melders, Kārlis Dziļleja, A. Celmiņa, A. Briede, Līna Kļava, Paula Zvirbulis u. c., raksturīga tematiska ievirze. Klāras Kalniņas uzmanības lokā bija sieviešu algas jautājums, mātes aizsardzība, starptautiskā sieviešu kustība un aktīvāka sieviešu līdzdalība vēlēšanās. Arī Friča Meldera rakstos galvenokārt aplūkots parlamenta darbs. Kārlis Dziļleja aplūkoja sieviešu izglītības jautājumu.
Žurnāla "Darba Sieviete" pēdējais numurs iznāca 1930. gada decembrī 2000 eksemplāros.Vairāk lasīt: Treijs, R. Darba Sieviete. Latvijas Republikas prese 1918–1940. Rīga: Zvaigzne ABC, 1996, 252.–253. lpp.
Žurnāls digitāli lasāms Latvijas Nacionālās bibliotēkas Periodikas portālā. Žurnāla 1923. gada 1. numurs lasāms šeit.
"[..] žurnāls "Darba Sieviete" grib izkopt un padziļināt sievietes politisko apziņu, sagatavot to turpmākām politiskām un saimnieciskām cīņām, mācīt to saprast sociālās un saimnieciskās dzīves pārveidošanas procesu un izaudzināt sievietēs politiskās un saimnieciskās līdzvērtības apziņu. Bet līdzvērtība dod ne vien tiesības, tā uzveļ arī pienākumus: aktīvi līdzdarboties sabiedriskā un politiskā dzīvē, likumdošanā, pilsētu un lauku pašvaldībā, tiesās, iegūstot ne vien Satversmē deklarētās, bet faktiskās tiesības šinīs iestādēs līdzdarboties atbildīgās vietās.
Žurnāls "Darba Sieviete" aizstāvēs darba sievietes intereses saimnieciskā un politiskā cīņā. Fabrikās, darbnīcās, pārdotavās, kantoros, birojos un ministrijās, visur, kur vien darba sieviete velk savu dubultjūgu. "Darba Sieviete" uzstāsies par viņas darba apstākļu uzlabošanu, vadoties no principa, ka par vienādu darbu maksājama vienāda alga un ka sievietei ir tās pašas tiesības uz darbu, kā vīrietim." (Ko mēs gribam! Darba Sieviete, Nr. 1., 01.03.1923, 2. lpp.)Žurnālā bieži parādījās Aspazijas, Raiņa un Jāņa Grota dzeja. Rakstu autoru vidū – Aspazija, žurnāla redaktore Klāra Kalniņa, Fricis Melders, Kārlis Dziļleja, A. Celmiņa, A. Briede, Līna Kļava, Paula Zvirbulis u. c., raksturīga tematiska ievirze. Klāras Kalniņas uzmanības lokā bija sieviešu algas jautājums, mātes aizsardzība, starptautiskā sieviešu kustība un aktīvāka sieviešu līdzdalība vēlēšanās. Arī Friča Meldera rakstos galvenokārt aplūkots parlamenta darbs. Kārlis Dziļleja aplūkoja sieviešu izglītības jautājumu.
Žurnāla "Darba Sieviete" pēdējais numurs iznāca 1930. gada decembrī 2000 eksemplāros.Vairāk lasīt: Treijs, R. Darba Sieviete. Latvijas Republikas prese 1918–1940. Rīga: Zvaigzne ABC, 1996, 252.–253. lpp.
Žurnāls digitāli lasāms Latvijas Nacionālās bibliotēkas Periodikas portālā. Žurnāla 1923. gada 1. numurs lasāms šeit.