Neprecēto sieviešu apvienības Meiteņu amatniecības skola

Neprecēto sieviešu apvienības Meiteņu amatniecības skola (vācu val. Mädchen-Gewerbeschule des Jungfrauen-Vereins) izveidota 1876. gadā Rīgā. Tajā mācījušās skolnieces no “dažādām kārtām, ticībām un tautībām". Skolas audzēknes apguva dažādus ar šūšanu un rokdarbiem saistītus priekšmetus, kā arī zīmēšanu Elīzes fon Jungas-Štilingas un Idas Ludlofas vadībā, vācu un krievu valodu, rēķināšanu, ģeogrāfiju, vēsturi, reliģiju, grāmatvedības pamatus, kādu laiku tika piedāvātas arī mākslas vēstures lekcijas, ko lasīja Berta Neltinga. 1885. gadā skolā mācījušās 166 audzēknes, savukārt 1901. gadā – 396 audzēknes. 1901. gada septembrī skola uzsāka darbību tai speciāli celtā ēkā Rīgā, Puškina bulvārī (tagad Kronvalda bulvārī).1908.–1914. gadā skolā mācījās Hilda Vīka, kas savā stāstā “Ora et labora” par to rakstījusi:“Tā ir skola, kuru vada neprecējušās baroneses un kas latvju un Rīgas vāciešu meitenes izskolo par sava ciltskoka apkopējām. Trūcīgākā latviešu un vāciešu šķira tur sūta savus bērnus, jo skolas nauda lēta un pēc beigšanas piesola vietas. Jau gados esošās baroneses, kā mīkstu gumiju veido meiteņu raksturus un pakļauj tās — Dievam, darbam un darba devējam. Rokdarbi un atkal rokdarbi, tos māca bez gala. Šūt ar roku un mašīnu, taisīt pogu caurumus, adīt, tamborēt un brudierēt. Tām jāmācas arī zeķes lāpīt un jāgatavo skaista mazu bērnu veļa. Un visu laiku tiek bez apstājas kalts, ka šīs zināšanas būs jāpielieto, stājoties vietā un rūpējoties par citu bērniem. Ne reizi nemin, ka viņas gatavo arī savu bērnu un savas ģimenes apkopšanai. Partneru-baronu trūkuma dēļ palikušas neprecētas divdesmit baroneses grib izaudzināt tādas pat neauglīgas sievietes, kuras neko nedrīkst zināt par zemes priekiem, bet tikai strādāt nolaistām acīm un vaļas brīžos pielūgt Dievu.” (Publicēts: Sējējs. 1940, Nr. 1, 44.–45. lpp.)