Rēzekne State Business School
Pirmā komercskola Latgalē pēc Latvijas Republikas pasludināšanas tika nodibināta Balvos 1921. gada 26. oktobrī direktora Aleksandra Silova (Sylova) vadībā.
Līdz 1925. gadam komercskolu uzturēja Ludzas apriņķa pašvaldība, bet pēc tam, sakarā ar šī apriņķa sadalīšanu, – Jaunlatgales apriņķa pašvaldība.1927. gada 3. augustā skola tiek pārņemta valsts uzturamo skolu skaitā un pārcelta uz Rēzekni ar Rēzeknes Valsts komercskolas nosaukumu.
Skola izvietojās 3 telpās: Atbrīvošanas alejā 36 un 42 un brāļu Skrindu ielā 1.Arhitekts Blankenburgs izstrādāja jaunas ēkas projektu un skolas pamatakmens tika likts 1928. gada 21. oktobrī Dārzu ielā 62 (Raiņa atpūtas parka teritorijā). 1930. gada rudenī skola
uzsāka mācības jaunajā ēkā. Šajā namā tika ievietota Skolotāju institūta 6 klašu izmēģinājuma pamatskola, Latgales Tautas universitāte, Tautas konservatorija.
Ar 1935./36. mācību gadu Institūta 6-klasīgā izmēģinājumu pamatskola tiek pārcelta uz Skolotāju institūta telpām, bet Rēzeknes Valsts ģimnāzija uz komercskolas telpām. Par skolas direktoru kļūst St. Jaudzems.
1940./41. mācību gadā skolu pārdēvēja par Rēzeknes Valsts ekonomisko tehnikumu un par skolas direktoru iecēla Jāzepu Ziemeli (Zīmeli). Vācu okupācijas laikā skola atguva Rīgas Valsts komercskolas nosaukumu. Ēku aizņem vācu okupācijas karaspēks, skola atkal izvietojas vairākās pielāgotās ēkās. Divus pirmos kara gadus 1941./42. un 1942./43. m. g. stundas notiek 3 telpās un vienā maiņā: Atbrīvošanas alejā 42, Baznīcu ielā 24 un 34. Kanceleja, bibliotēka, mašīnrakstīšanas klase ar 17 rakstāmmašīnām tiek izvietotas Ģelsmaņa mājas 2. stāvā Atbrīvošanas alejā 11. 1943./44. m. g. arī šīs telpas aizņem vācu karaspēks, tikai kanceleja paliek vecajā vietā. Par direktoru kļūst Br. Spūļs.1944. gada 6. aprīlī naktī notikušā uzlidojuma laikā tika iznīcināta komercskolas kanceleja ar visiem dokumentiem, bibliotēku, rakstāmmašīnām un mācību līdzekļiem. 26. jūlijā atkāpjoties, vācu karaspēks uzspridzināja komercskolas ēku.1944./45. m. g. Rēzeknes Valsts komercskolu atkal pārdēvēja par Rēzeknes Valsts ekonomisko tehnikumu. Skolas direktore E. Pozņaka. Mācības notiek Aglonas ielā 3, kur vienlaikus atradās arī vidusskola (I pamatskola un ģimnāzija).
No 1946. gada janvāra skolas direktore A. Cerbarde, bet jau ar 1946./47. mācību gadu, Rēzeknes komercskola (ekonomiskais tehnikums) tiek reorganizēta par Pedagoģisko skolu.Rēzeknes Valsts komercskola bija iecienīta Latgalē kā nopietna mācību iestāde. Komercskola bija ar četrgadīgu kursu (no 1935./36. m. g. piecgadīgu) un vidusskolas tiesībām.
Skolu beidzot, bija apgūti apmēram 30 priekšmeti, tostarp ticības mācība un ētika, latviešu valoda (arī latgaliešu izloksne līdz 1934. g.), angļu valoda, krievu valoda; vēsture, politiskā ekonomija, algebra, ģeometrija, trigonometrija, augstākā matemātika, higiēna, fizika, ķīmija, tehnoloģija un preču zinības, saimnieciskā ģeogrāfija un statistika, tirdzniecības aritmētika, grāmatvedība, korespondence un kantora darbi, kooperācijas mācība, likumu zinības, zīmēšana, glītrakstīšana, stenogrāfija, mašīnrakstīšana, rasēšana, vingrošana, militārā apmācība, rokdarbi, mājturība.
Par mācīšanos skolā bija jāmaksā skolas nauda. Skolas naudas apmērs mainījās. No 1925. gada mācību maksa bija 50 lati gadā, bet 1932. gadā skolas nauda paaugstināta līdz 100 latiem. Daļu trūcīgo skolēnu, kuriem bija labas sekmes, atbrīvoja no skolas naudas maksāšanas.
Atsevišķos gadījumos piešķīra atmaksājamo stipendiju no pašvaldības līdzekļiem. Vasarā visiem skolēniem bija jāstrādā praksē dažādās valsts, pašvaldības un privātās iestādēs un kooperatīvos. Pa visu skolas laiku obligātajā prakse bija jānostrādā ne mazāk par 5 mēnešiem.Rēzeknes valsts komercskolas pastāvēšanas laikā bija 22 izlaidumi, un apliecības par beigšanu saņēma vairāk nekā 600 audzēkņi. Daudzi absolventi pēc tam pabeidza Latvijas Universitāti, kļuva par zinātniekiem (S. Cačs), ekonomistiem (J. Ritums), arhitektiem (B. Buklovskis), rakstniekiem (J. Klīdzējs, A. Smagars), skolotājiem (P. Visockis, M. Ječa, M. Matisone u.c.).Avots: V. Bistrova. Rēzeknes komercskola vakar. Mōras Zeme. Nr. 13 (20.04.1991), 4. lpp.
Līdz 1925. gadam komercskolu uzturēja Ludzas apriņķa pašvaldība, bet pēc tam, sakarā ar šī apriņķa sadalīšanu, – Jaunlatgales apriņķa pašvaldība.1927. gada 3. augustā skola tiek pārņemta valsts uzturamo skolu skaitā un pārcelta uz Rēzekni ar Rēzeknes Valsts komercskolas nosaukumu.
Skola izvietojās 3 telpās: Atbrīvošanas alejā 36 un 42 un brāļu Skrindu ielā 1.Arhitekts Blankenburgs izstrādāja jaunas ēkas projektu un skolas pamatakmens tika likts 1928. gada 21. oktobrī Dārzu ielā 62 (Raiņa atpūtas parka teritorijā). 1930. gada rudenī skola
uzsāka mācības jaunajā ēkā. Šajā namā tika ievietota Skolotāju institūta 6 klašu izmēģinājuma pamatskola, Latgales Tautas universitāte, Tautas konservatorija.
Ar 1935./36. mācību gadu Institūta 6-klasīgā izmēģinājumu pamatskola tiek pārcelta uz Skolotāju institūta telpām, bet Rēzeknes Valsts ģimnāzija uz komercskolas telpām. Par skolas direktoru kļūst St. Jaudzems.
1940./41. mācību gadā skolu pārdēvēja par Rēzeknes Valsts ekonomisko tehnikumu un par skolas direktoru iecēla Jāzepu Ziemeli (Zīmeli). Vācu okupācijas laikā skola atguva Rīgas Valsts komercskolas nosaukumu. Ēku aizņem vācu okupācijas karaspēks, skola atkal izvietojas vairākās pielāgotās ēkās. Divus pirmos kara gadus 1941./42. un 1942./43. m. g. stundas notiek 3 telpās un vienā maiņā: Atbrīvošanas alejā 42, Baznīcu ielā 24 un 34. Kanceleja, bibliotēka, mašīnrakstīšanas klase ar 17 rakstāmmašīnām tiek izvietotas Ģelsmaņa mājas 2. stāvā Atbrīvošanas alejā 11. 1943./44. m. g. arī šīs telpas aizņem vācu karaspēks, tikai kanceleja paliek vecajā vietā. Par direktoru kļūst Br. Spūļs.1944. gada 6. aprīlī naktī notikušā uzlidojuma laikā tika iznīcināta komercskolas kanceleja ar visiem dokumentiem, bibliotēku, rakstāmmašīnām un mācību līdzekļiem. 26. jūlijā atkāpjoties, vācu karaspēks uzspridzināja komercskolas ēku.1944./45. m. g. Rēzeknes Valsts komercskolu atkal pārdēvēja par Rēzeknes Valsts ekonomisko tehnikumu. Skolas direktore E. Pozņaka. Mācības notiek Aglonas ielā 3, kur vienlaikus atradās arī vidusskola (I pamatskola un ģimnāzija).
No 1946. gada janvāra skolas direktore A. Cerbarde, bet jau ar 1946./47. mācību gadu, Rēzeknes komercskola (ekonomiskais tehnikums) tiek reorganizēta par Pedagoģisko skolu.Rēzeknes Valsts komercskola bija iecienīta Latgalē kā nopietna mācību iestāde. Komercskola bija ar četrgadīgu kursu (no 1935./36. m. g. piecgadīgu) un vidusskolas tiesībām.
Skolu beidzot, bija apgūti apmēram 30 priekšmeti, tostarp ticības mācība un ētika, latviešu valoda (arī latgaliešu izloksne līdz 1934. g.), angļu valoda, krievu valoda; vēsture, politiskā ekonomija, algebra, ģeometrija, trigonometrija, augstākā matemātika, higiēna, fizika, ķīmija, tehnoloģija un preču zinības, saimnieciskā ģeogrāfija un statistika, tirdzniecības aritmētika, grāmatvedība, korespondence un kantora darbi, kooperācijas mācība, likumu zinības, zīmēšana, glītrakstīšana, stenogrāfija, mašīnrakstīšana, rasēšana, vingrošana, militārā apmācība, rokdarbi, mājturība.
Par mācīšanos skolā bija jāmaksā skolas nauda. Skolas naudas apmērs mainījās. No 1925. gada mācību maksa bija 50 lati gadā, bet 1932. gadā skolas nauda paaugstināta līdz 100 latiem. Daļu trūcīgo skolēnu, kuriem bija labas sekmes, atbrīvoja no skolas naudas maksāšanas.
Atsevišķos gadījumos piešķīra atmaksājamo stipendiju no pašvaldības līdzekļiem. Vasarā visiem skolēniem bija jāstrādā praksē dažādās valsts, pašvaldības un privātās iestādēs un kooperatīvos. Pa visu skolas laiku obligātajā prakse bija jānostrādā ne mazāk par 5 mēnešiem.Rēzeknes valsts komercskolas pastāvēšanas laikā bija 22 izlaidumi, un apliecības par beigšanu saņēma vairāk nekā 600 audzēkņi. Daudzi absolventi pēc tam pabeidza Latvijas Universitāti, kļuva par zinātniekiem (S. Cačs), ekonomistiem (J. Ritums), arhitektiem (B. Buklovskis), rakstniekiem (J. Klīdzējs, A. Smagars), skolotājiem (P. Visockis, M. Ječa, M. Matisone u.c.).Avots: V. Bistrova. Rēzeknes komercskola vakar. Mōras Zeme. Nr. 13 (20.04.1991), 4. lpp.