Alise Dzirkale-Cenne
03.06.1897 – 21.07.1969
Alise Dzirkale-Cenne (1897–1969) – pianiste, mūzikas kritiķe un pedagoģe. Jau bērnībā vēlējusies mācīties mūziku, taču māte šo ideju neatbalstījusi, mākslinieku dzīvi uzskatot par samaitājošu jaunai sievietei. Par spīti mātes iebildumiem, viņa nodevusies muzikālajam aicinājumam. Līdztekus literatūras apguvei viņa Maskavā sākusi mācīties pie Ernesta Vīgnera, apgūdama viņa uzskatus par katras skaņas īpatnējo dvēseli, skaņas krāsu un turpinādama klavieru stundas. Iestājusies Maskavas Valsts konservatorijā, paralēli sākusi pedagoģisko darbu. Studijas turpinājusi Latvijas Konservatorijā, absolvējot ar brīvmāklsinieces grādu. Pēc konservatorijas beigšanas tikusi uzaicināta Cēsu Mūzikas skolā un Latvijas Konservatorijā par klavieru klases vadītāju. No 1932. gada vadījusi pati savu klavierspēles studiju, dzīves jēgu rodot bērnu izglītošanā. Uzstājusies vairāk nekā 100 koncertos, spēlējusi Rīgas, Budapeštas, Kauņas, Prāgas un Tallinas radiofonos. Trimdā devusies uz Vāciju, vēlāk uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Ņujorkā vadījusi savu klaviespēles studiju, aktīvi iesaistījusies Ņujorkas latviešu mūzikas dzīvē – bijusi viena no Ņujorkas Latviešu skaņu mākslinieku kopas dibinātājiem, rakstījusi mūzikas kritikas un korespondences latviešu trimdas periodikā, visbiežāk publicējusies laikrakstos "Laiks" un "Latvija Amerikā".