Alīse Ose-Stunda

Dzimusi lieltirgotāja, bankas direktora Dāvida Stundas un Jelgavas latviešu biedrības teātra aktrises Annas Sārtones–Stundas ģimenē. Bērnībā kopā ar māsu Annu Stundu spēlējusi bērnu lomas Jelgavas teātrī.20. gadsimta sākumā: kopā ar ģimeni no Jelgavas pārcēlusies uz Rīgu.
1. pasaules kara laikā: devusies uz Petrogradu, kur aktīvi piedalījusies bēgļu organizāciju darbībā.
1916–1917: sarakstījusies ar Edvardu Vulfu. Vēlāk vēstules apkopojusi un izdevusi grāmatā "Dzejnieks un nezināmā. Eduards Vulfs Pirmā pasaules kara vidē" (1973).
1920: pēc atgriešanās Latvijā kādu laiku bijusi prezidenta Jāņa Čakstes sekretāre.Apmeklējusi Tautas augstskolu.1920: abas ar māsu Annu iepazinušās ar Aspaziju un Raini. Vēlāk publicējusi savas atmiņas par Aspaziju "Prom no dzīves un tomēr dzīvo" ("Laikmets", 1953, 22. nr.), "Neizdzēšamās atmiņas" ("Raiņa un Aspazijas gadagrāmata 1968. gadam").Pēc apprecēšanās ar agronomu Jāni Osi darbojusies viņa dzimtajā pagastā Baldonē. Pēc vīra nāves ieguvusi medicīnisko izglītību, darbojusies Latvijas tuberkulozes apkarošanas biedrībā,2. pasaules kara laikā: strādājusi latviešu karavīru lazaretē.
1944: emigrējusi uz Vāciju.
1950: pārcēlusies uz ASV, Kalmazū.

LITERĀRĀ DARBĪBAProza
1917: publicējusi stāstus periodikā.Dramaturģija
1924: drāma "Sods".
1972: grāmatā publicējusi īslugu "Pateicības diena Amerikā".
Atmiņas
1953: publicējusi atmiņas par Aspaziju "Prom no dzīves un tomēr dzīvo" ("Laikmets", 22. nr.).
1968: publicējusi atmiņas par Aspaziju "Neizdzēšamās atmiņas" ("Raiņa un Aspazijas gadagrāmata 1968. gadam").Vēstules
1973: apkopojusi un grāmatā izdevusi saraksti ar Edvardu Vulfu "Dzejnieks un nezināmā. Eduards Vulfs Pirmā pasaules kara vidē".

PAR GRĀMATU "DZEJNIEKS UN NEZINĀMĀ" (1974)"Pēterpilī, latviešu laikrakstā strādādams, Vulfs sāk sarakstīties ar personīgi nepazīstamu jaunu literāti Alīsi Stundu. (..) Grāmatai piemīt dažas kuriozitātes. Nav īsti nosakāms tās nosaukums: uz sējuma vāka ar zelta burtiem iespiests "Dzejnieks un nepazīstamā", bet iekšpusē, titullapā: "Dzejnieks un nezināmā". Grāmatā ievietoti apskati: "Biogrāfiskas kontūras" un "Dzejnieks un nepazīstamā". Pirmajam nav atzīmēts autors. Tas ir dzejnieks Kārlis Štrāls. Raksts (saīsināts) ņemts no Vulfa kopotiem rakstiem, kurus 6 sējumos 1937. /38.g. Rīgā izdeva Grāmatu Draugs. Otrs apskats ir vēstuļu saņēmējas Alises Oses-Stundas. Sevišķi nepazīstama viņa jau nu nav bijusi. Pēc gada sarakstīšanās, abi korespondētāji Pēterpilī tomēr satiekas. Stunda savā laikā bijusi sološa literāte. Vulfs ievieto savā avīzē viņas rakstus, cildina tos un pastāvīgi mudina strādāt. Par viņas spējām liecina arī ievietotā ap 60 lpp. garā biogrāfiskā skice, kodolīga, tēlaina, skaidra. Viņa pagūst teicami noraksturot nevien rakstnieku, bet arī laikmetu: kara juku apstākļus, sākotnējo sajūsmu par revolūciju un brīvību, drīzo vilšanos, dezorganizāciju, bezjēdzīgās nacionalizācijas vērtību tīšu iznīcināšanu, terroru, badu, kad pārpilnībā dzīvo vienīgi nedaudzie revolūcijas vadoņi un viņu sargi, baigā un visspēcīgā drošības policija čeka. Kāpēc pēc cerīgā sākuma senajos laikos, kad viņa rakstījusi lugas un romānus, no Alises Stundas nav izveidojusies rakstniece? Pirms dažiem gadiem LPB biļetēnā "Brīvais Vārds", viņa publicēja interesantu, rūgtena humora apstrāvotu atmiņu rakstu par dīvainiem negadījumiem, kas allaž izjaukuši viņas cerības un labākos nodomus. Žēl, ka šis raksts nav pievienots grāmatai. Tas dotu tai interesantu noapaļojumu."Eglītis, Anšlavs. Viņa aktualitāte nav zudusi. Laiks, nr. 32 (20.04.1974.).

Alise Magdalēna Stunda, Alise Ose–Stunda

Rīgas Tautas augstskola
Rīga

Pēc vīra nāves ieguvusi medicīnisko izglītību.

1914–1920
Sanktpēterburga
Aktīvi darbojusies vairākās tā laika latviešu organizācijās, – bija viena no Latvju sieviešu nacionālās līgas dibinātājām, darbojās arī Latviešu nacionālajā padomē.

1944
Vācija

1950
Kalamazū

1918–1919
Latvju sieviešu nacionālā līga Petrogradā
Sanktpēterburga
Viena no dibinātājām. LSNL sekretāre.

1920
Prezidenta Jāņa Čakstes kancelejas sekretāre.

Riversaidas kapsēta