"Ance Silnovska pati atzīstas, ka tēlojusi vai visās lomu nošķirās, turpat vai visos Latvijas novados. Viņas talanta diapazons ir ārkārtīgi plašs – no puikām (Vilis Blaumaņa "Trīnes grēkos") caur varonēm (Laima Aspazijas "Zaudētajās tiesībās", Luize Millere Šillera "Viltū un mīlā") līdz visdažādākā rakstura sirmgalvēm, lielākoties mīlestības pilnām mātēm un sievām, bet dažreiz arī ļaunām un viltīgām večām (Ksenija M. Gorkija "Jegorā Buličovā un citos"). Pārskatot un atmiņā atdzīvinot aktrises pēdējos gados radītos tēlus, par viņas mākslas krāšņāko vainagojumu gribētos nosaukt profesora Poļežajeva dzīvesbiedri Mariju Ļvovnu L. Rahmanova "Nemierīgajā vecumā", kur aktrises meistarība izpaudās visdažādākajās jūtu un noskaņu gradācijās, kopumā radot īsti viengabalainu, saviļņojošu cildenas sievietes tēlu."
V. V. Ances Silnovskas goda dienā. Literatūra un Māksla, Nr. 52, 27.12.1958, 4. lpp.
"Viņa daudz interesējās par teātra dzīvi un tā ļaudīm, arī tās māsas bija aktrises. Ancei labi padevās skuķu un zēnu tēli, un tā kā viņai veicās arī dziedāšana, tad tas nākošai māksliniecei deva zināmas priekšrocības tālākā ceļā. [..] Tajā laikā, kad Ance uzsāka savas aktrises gaitas vispirms Liepājas Tautas teātrī, tad Latviešu teātrī, te strādāja ievērojami latviešu mākslinieki – Teodors Podnieks, Kristaps Koškins, Otīlija Muciniece, Ēriks Lauberts, no kuriem jaunā iesācēja varēja daudz ko mācīties sava talanta tālākajai izkopšanai."
Pusgadsimts, veltīts mākslai. Komunists (Liepāja), Nr. 254, 28.12.1958, 5. lpp.