Anna Grēviņa

Dzimusi 1892. gada 13. jūlijā pedagoga un sabiedriskā darbinieka Kārļa Dēķena ģimenē.
Drīz pēc meitas piedzimšanas ģimene pārcēlusies uz Susēju, tad uz Valmieru.
1906: ģimene pārceļas uz Rīgu.
1910: Beigusi Annas Rūmanes-Ķeniņas ģimnāziju.
1915: beigusi Harkovas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti.
1917: beigusi Augstākos pedagoģiskos kursus Harkovā.
1917: apprecējusies ar rakstnieku Valdi Grēviņu.
1917–1919: strādājusi par skolotāju Larinas ģimnāzijā Maskavā.
1919–1923: strādājusi par vēstures skolotāju un inspektori Rīgas 3. pilsētas ģimnāzijā.
20.–30. gados: bijusi Teodora Reitera kora soliste.
1920.–1940: regulāri dziedājusi radio koncertos.
1921: 19. februārī piedzimst dēls Valts Grēviņš.
1925: beigusi Latvijas Konservatorijas Vokālo fakultāti.
No 1925: brīvmāksliniece.
1927–1929: papildinājusi vokālo izglītību Itālijā.
1930: 10. martā piedzimst dēls Māris Grēviņš.
Līdz 1939: sniegusi daudz solokoncertu.
1944–1951: žurnāla "Padomju Latvijas Komunists" literārā līdzstrādniece.

1926: pirmais patstāvīgais koncerts Latvijas konservatorijā (programmā Jāzepa Vītola, Jāņa Zālīša, Jēkaba Graubiņa u. c. skaņražu dziesmas).
1928: 24. novembrī pirmā nozīmīgā publikācija – raksts "Teātris bērniem" laikrakstā "Jaunākās Ziņas".
1933: pirmais publicētais tulkojums – Līzas Tecneres "Ceļojums ap zemes lodi" ("Jaunais Cīrulītis", Nr. 1–12, kopā ar Valdi Grēviņu).
Rakstījusi teātra un mūzikas kritikas, publicistiku.
Populārzinātniskie darbi1930: Modernā Amerika
1936: Viduslaiku pils
Biogrāfijas1935: Šaļapins
TulkojumiNo angļu valodas
1928: Voiniča, Etele Liliana. Dundurs. (Kopā ar Valdi Grēviņu.) Rīga: Kultūras balss. (Atkārtoti izdevumi 1940, 1941, 1949)
1937: Openheims, Edvards Filips. Kā tikt vaļā no miljona? (Kopā ar Jāni Sudrabkalnu.) Rīga: Zelta Grauds.

No franču valodas
1957: Dimā, Aleksandrs. Kamēliju dāma (teātrī 1957)

No krievu valodas
1936–1938: Tolstojs, Ļevs. "Karš un miers (1–4). Ievietots Ļeva Tolstoja Kopotajos rakstos (Rīga: Kaija).
1939–1940: Tolstojs, Ļevs. Anna Kareņina.
1941: Kaufmans, Rafails, Ternovecs, Boriss. Vēsturiskā glezniecība. Rīga: VAPP Mākslas apgādniecība.
1950: Čehovs, Antons. Baltpieris. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1950: Čehovs, Antons. Kaštanka. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. (Atkārtoti izdevumi 1974, 2010)

No vācu valodas
1933: Tecnere, Līza. Ceļojums ap zemeslodi. (Kopā ar Valdi Grēviņu.) Rīga: Latvijas bērnu draugu biedrība.
1936: Merķelis, Garlībs. Vanems Imanta. Rīga: Valters un Rapa.
1938: Mušlers, Reinholds Konrāds. Nezināmā. Rīga: Grāmatu zieds. (Atkārtots izdevums 1939)
1938: Tomā, Adrienna. Katrin! pasaule deg! Rīga: Grāmatu draugs.
1939: Tomā, Adrienna. Andra un viņas draugi. Rīga: J. Roze. (Atkārtots izdevums 1993)

Par grāmatu "Šaļāpins" (A. Gulbis, 1935)Glītā A. Gulbja izdevumā ir iznākusi Annas Grēviņas sarakstītā grāmata par lielo krievu dziedoni Šaļāpinu, kas ir visai kulturālai pasaulei pazīstams mākslinieks ar pasaules slavu. Vielu savam darbam A. Grēviņa ir ņēmusi galvenokārt no Šalāpina paša memuāriem, tad no viņa biogrāfa Eduarda Stārka un bijušā ķeizarisko teātru direktora Telakovska rakstiem un beidzot no pašas vērojumiem, Šalāpinam viesojoties Rīgā patstāvīgās Latvijas laikā. Grāmata ir rakstīta viegli lasāmā populārā valodā, un tāpēc tā var visplašākām lasītāju aprindām dot vienkāršu vēstījošu ieskatu slavenā mākslinieka dzīvē. (..) Autore, būdama Šaļāpina ģēnija neierobežota cienītāja, karsti atspēko un aizstāv viņu to daudzo pārmetumu priekšā, kas gan pelnīti, gan nepelnīti saistās ap izcilā mākslinieka cilvēcisko personību. Tāpat viņa sajūsmīgi interpretē Šalāpina skatuves tēlus uz mūsu Nac. operas skatuves, ka arī viņa neaizmirstamo koncertdziedoņa māku. (..) Grāmatai savas vienkāršības un skaidrības dēļ paredzama popularitāte, kas apsveicams tās pietātes dēļ, kādu tā pauž pret īstu, lielu mākslu."

P. J.-Fr. Anna Grēviņa. Šaļāpins. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. Nr. 7/8, 1.07.1936.

Par grāmatu "Modernā Amerika" (Valtera un Rapas akc. sab., 1930)Modernā Amerika. Cand . hist. Anna Grēviņa. Tas jau samērā plašāks darbs, kura autore ar prāvu un rūpīgi izmeklētu materiālu krājumu piepalīdzību, mūs iepazīstina ar lielās pārokeana valsts jaunām un vecām īpatnībām. Mests atskats uz Sav. valstu vēsturisko attīstību,' parādīta arī to kontrastainā šodiena, še gan autore ņēmusi to rakstnieku un publicistu materiālus, kas tuvāki viņas pašas skatam uz Amerikas lietām. Bet ari šai izvelē doti interesanti raksturojumi un raksturotāji. Trūksi tikai Pola Morana, kuram katrs solis Ņujorkā un pārejā jaunā pasaulē ir sastrēdzinātu nervu uztverta, kulturela skata padziļināta sensācija. Bel grāmatas sastādījums un izveidojums visumā interesants. Modernās Amerikas seju piepalīdz raksturot ari prāvs ilustrāciju skaits. . K .S. Latvijas Kareivis, Nr.220 (28.09.1930)

Anna Dēķena

Anna Dēķena–Grēviņa

–1910
Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzija
Rīga

1915
Harkovas Universitāte
Harkiva
Vēstures un filoloģijas fakultāte.Pasniedzēju vidū bijis arī valodnieks Jānis Endzelīns.

1917
Harkiva
Augstākie pedagoģiskie kursi

1925
Latvijas Konservatorija
Rīga
Vokālā fakultāte

1927–1929
Itālija
Papildinājusi vokālo izglītību Itālijā.

1917–1919
Maskava
Strādājusi par skolotāju Larinas ģimnāzijā.

1919–1923
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Rīga
Strādājusi par vēstures skolotāju un inspektori.

1925–1928
Rīga
Dziedājusi Reitera korī.

1928–1939
Brīvmāksliniece. Sniegusi daudz solokoncertu.

1944–1951
Žurnāls "Padomju Latvijas Komunists"
Literārā līdzstrādniece

15.05.1925–09.6.1925
Stokholma
"1925. gada janvārī Reiters mani personiski uzaicināja ņemt dalību korī, kas gatavojās lielai koncertturnejai pa Vakareiropu. Ez uzaicinājumu pieņēmu (toreiz tikko beidzu Konservatoriju: man bija palicis vēl viens eksāmens enciklopēdijā, tad profesors Jāzeps Vītols bija tik mīļš un sarīkoja man vienai pašai šo pārbaudījumu), sāku apmeklēt mēģinājumus un pamazām iekļauties kora atmosfērā. [..] Lielā turneja ilga no 15. maija līdz 9. jūnijam, kad uzstājāmies Stokholmā (koncerts zālē un otra uzstāšanās karaļa pilī speciāli karaļa ģimenei), Kopenhāgenā (Tivoli zālē, kas nebija visai piemērota koncertam, jo dala publikas sēdēja pie galdiņiem un mielojās), Londonā un Parīzē Visur, atskaitot Parīzi, koncerti bija izpārdoti, taču ienākumi izrādījās gaužām niecīgi. Nabaga Reiteram biia gadījies dēkains impresārijs Lidvāls, kas uz mūsu koncertu rēķina krietni vien iedzīvojās. Taču nozīme šiem koncertiem bija milzīga, jo tie pirmo reizi iznesa latvju dziesmu pasaulē."Grēviņa, Anna. Reitera kora 50 gadi. Padomju Zeme, 1970, 19. februāris.

1930
Maskava
Viesojusies ar Kulturālās tuvināšanās biedrības ar SPRS tautām atbalstu. Anna Grēviņa bija biedrības biedre.

1929–1940
Kulturālās tuvināšanās biedrība ar SPRS tautām
Rīga
Biedre

1979
Rīgas Pirmie Meža kapi