"Visvairāk satricināta un uztraukta par pēdējiem notikumiem dir. rīk. Grobiņa dzīves biedrene. Runā ātri, nervozi, it kā steidzoties, bet domas pavediens nepārtrūkst. Ģērbta smokingā.
"[..] Pēdējā laikā mans vīrs algu vairs nesaņēma. Mums bija maza grāmatu izdevniecība, bet naudas nebija. Nospriedu, ka man jāpārdod savas mantas un jāatklāj kāds mazs veikaliņš, no kā mēs varētu visi dzīvot. Manai meitai ir 19 gadu, viņa studēja Parīzē valodas. Kad sākās grūti laiki, viņai bija jāatgriežās Latvijā un mēs to ielikām izdevniecībā ar 1500 rub. algas mēnesī. Lai strādā kantorī. [..] tai dienā, kad vīru arestēja un aizveda uz centrālcietumu, mūs izūtrupēja. Mēs palikām tukšā dzīvoklī. Vienas pašas sievietes, Grobiņš sēž cietumā. Bet es nezaudēju dūšu. Lai nāk kas nākdams. Ja citi direktori uzņemas nomaksāt savu daļu, mēs arī to pašu darīsim. Lai maksā visi līdzīgi. Bet vīrs tiks glābts."
A. Grobiņa neliela auguma, ārkārtīgi enerģiska kdze."
Ko stāsta Anna Grobiņ kdze. Aizkulises, Nr. 17, 27.04.1928, 3. lpp.
"Abi Grobiņi ir enerģiski ļaudis un pēc lielajām neveiksmēm pāris gadus atpakaļ tagad iesākuši dzīvi no jauna. Lai piedzīvotu atkal labākus laikus Grobiņš veikalā dara visus darbus – līmē, saiņo, slauka, skaita un apkalpo pircējus. Kundze, turpretim, stāv pie kases, iznēsā jauniznākušās romānu burtnīcas, no kioskiem ievāc naudu un apkopj saimniecību."
Ls. Bij. Lombardbankas direktora kundzes mantas pārdod ūtrupē. Pēdējā Brīdī, Nr. 290, 22.12.1932, 3. lpp.