PAR ANTIJAS PROZU"Antija "Ainā Ārē" paver sievietes dvēseles divdabību un liek ieskatīties tai traģismā, kuru vislabāk saprast un attēlot spēj vienīgi pati sieviete."Lilija Brante. Latviešu sieviete. R.: 1931, 56. lpp.PAR GRĀMATU "MEIN LESEBUCH" (KULTURAS BALSS, 1925)"Valoda viscaur viegla, skaidra, ritoša, tā kā cittautiešu bērniem nevar darīt nekādas grūtības to lasot un iztirzājot. Pasmagi ir Grīna "Burtnieku ezers" un Ausekļa "Lai top". Lasāmiem gabaliem pielikti vaicājumi, uz kuriem atbildot bērni ievadīti nepieciešamākos gramatikas jēdzienos. — Otra daļa aptver mazliet grūtāku vielu. Bet tā kā tā attēlo jaunatnes dzīvi un tekas visā to daudzpusībā, priekos un bēdās, tad tā uzskatāma kā taisni jaunatnes prasībām piemērota. Te atrodam mazāk graudu no tautas gara mantu, bet vairāk no mākslas literatūras apcirkņiem. Te runā mūsu jaunatnes literatūras priekšstāvji: Jaunsudrasiņš, Valdis, Poruks, Brigadere, Skalbe, Rainis, Aspazija u. c. prozā un dzejā. Vaicājumi — tāpat kā pirmā daļā — palīdz noskaidrot ir saturu, ir gramatikas īpatnības. Par saturu jāliecina, ka tas lietišķs, ierosinošs, interesants, un iepazīstina cittautiešu bērnus ar mūsu valodas skanīgumu un vijīgumu. — Kļūdu maz. [..] Melnalksnes "Latvju valoda" atstāj ar savu dzīvo, lietišķo, daiļo saturu un glīto ārējo tērpu labu iespaidu. Novēlu tai plašu lasītāju saimi."B.J. Kritika un bibliografija. Mūsu Nākotne, Nr. 8, 15.04.1925.