Astra

Dzimusi zemnieku ģimenē.
1905: piedalījusies 1905. gada revolūcijā.
1912: iepazinusies ar Kristapu Dīriķi (Šalkoni).
1913: apprecējusies ar Šalkoni.
1914: piedzimst dēls Arvīds (1914–1943).

1910: pirmā publikācija – dzejolis "Cietumā" ievietots laikraksta "Jaunā Dienas Lapa" literārajā pielikumā (25. septembris / 8. oktobris).
No 1913: darbojusies rakstnieku biedrībā "Ideja" Rīgā.
1918–25: Orlā lasījusi literāri politiskus referātus, publicēja dzejoļus un rakstus Krievijas latviešu presē, rakstījusi dramatiskus sacerējumus latviešu teātra vajadzībām ("Uz robežas", 1922, u.c.).
Darbojusies arī literatūrkritikā.
No 1920. gadu vidus: ar literāro jaunradi nav nodarbojusies.

1950. gadu beigās: atsākusi literāro darbību, rakstījusi atmiņas.

Izlase1970: "Kad cīņa dun"

1988: nodibināta Astras prēmija (Bauskas rajona kolhozs "Bārbele", laikraksta "Komunisma Ceļš" redakcija, LPSR Žurnālistu savienība), kuru piešķīra reizi divos gados par labākajiem periodikā publicētajiem darbiem, kas veltīti jaunatnei.

Astra par sevi"Sāku rakstīt jau skolas gados. Pirmie dzejo|i bija notikumu apraksti vai arī manu jūtu izteikumi. Nopietnāk un dedzīgāk rakstīt mani sajūsmināja 1905. gada revolūcija, kas arī mani aicināja izteikt savas jūtas un domas. Es rakstīju par revolucionāriem: "Lai slava jums, nemiera dvēseles, kas tvīkstat labākas pasaules". Ganos iedama, izlasīju daudzas grāmatas. Mani īpaši sajūsmināja Veidenbauma "Mosties, mosties reiz, svabadais gars", Raiņa "Pats", "Tā nepaliks", Skalbes "Mēs nākam saulei vārtus cirst", Akuratera "Ar kaujas saucieniem uz lūpām", Zvārguļa "Mosties, mosties, mana tauta" un daudzas citas revolucionāras vārsmas. Mani sajūsmināja ari Aspazijas, Poruka, Blaumaņa un citu dzejnieku dzeja. Pat tagad aiz politiskiem motīviem aizmirstā dzejnieka A. Niedras "Dažu skaistu ziedu", "Verdzenes dziesma", "Kā pa tumsu, kā pa ēnu", "Vienas dziesmas gribētos", "Pa krēslā slīkušo mežu" atceros. Pati rakstīju, necenšoties kādu atdarināt Drukāt savas dzejas nedomāju. Man likās, ka, ar tādu mazu izglītību rakstot, nevar drukāties Bet 1910. gadā māsas vīrs Zaurs paņēma no manis divas dzejas un aizveda uz Rīgu, kur viena no tām ("Cietumā") tika iespiesta "Jaunajā Dienas Lapā". Pēc tam es sāku drukāties strādnieku avīzēs "Laika Balss", "Darba Balss", "Jaunajā Avīzē", "Jaunajā Dienas Lapā" un dažādos krājumos. 1913. gadā aizbraucu uz Rīgu Biju progresīvo rakstnieku savienības "Ideja" biedre. Man uzdeva nolasīt referātu par Aspaziju, manām jaunajām biedrenēm tas patika (..)"Astra. Mani literāriskie gadi. Karogs, Nr. 9, 1980.
"Laikā no 1910. gada līdz 1922. gadam Astra publicējusi ap simt dzejoļu. Tematiskā ziņā dzejoļi stipri vienveidīgi, mākslinieciski augstvērtīgākie tie, kuros autore spējusi pacelties pāri deklarācijai vai empīriskajam vērojumam (..) Astras proza – reālistiskie tēlojumi un stāstiņi – nozīmīgi galvenokārt kā sava laika ilustratīvi dokumenti."

Reinis Ādmīdiņš, Kārlis Preiss. "Kāda laime gaismas karotājam būt!" Astra. Kad cīņa dun. Liesma, 1970, 15. lpp.

Lūcija Mačiņa

Mākonīts, A., Astra

Dīriķe

1890–1913
Bārbeles pagasts

1913–1915
Rīga
Pēs apprecēšanās ar Šalkoni dzīvo Rīgā – vispirms Avotu ielā, pēc tam pārcēlusies uz Matīsa un Marijas ielas stūra nama sesto stāvu.

1915–1918
Vitebska

1918–1926
Orla
Dzīvojusi Orlā, Krievijā.

1926
Maskava

1903–1905
Bārbeles pagastskola
Bārbele

1940
Maskava
A. Lunačarska Teātra mākslas institūtsStudē neklātienē

1908
Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)

1915
Vitebska
Devusies bēgļu gaitās uz Vitebsku, Krievijā.

1941
Taškenta
Sākoties karam, evakuējusies uz Taškentu.

1926–1931
Simferopole
Strādājusi Galvenās literatūras pārvaldes sistēmā.

1926–1931
Ivanova
Strādājusi Galvenās literatūras pārvaldes sistēmā.

1931
Maskava
Strādājusi Galvenās literatūras pārvaldes sistēmā.

1940
Maskava
Teātra biedrības direktore.