Elfrīda Rapa

1934. gada 7. jūnijā salaulāta ar grāmatizdevēju Jāni Rapu (1885–1941). Grāmatniecības uzņēmuma darbību turpinājis abu dēls Jānis Rapa (1938–2005).

Darbība grāmatniecībāPēc apprecēšanās ar Jāni Rapu 1934. gadā darbojās a/s "Valters un Rapa", bija valdes locekle. 1936. gadā akciju sabiedrībā "Valters un Rapa" nodibinājusi Bērnu un jaunatnes literatūras nodaļu un bijusi atbildīga par bērnu literatūras izdošanu.

Sastādītās grāmatas
1935, 1936, 1938: kora runas dramatizējumi un ludziņas bērnu dārziem un pamatskolām "Visi bērni tēlo" (3 daļās) (sast. Olga Matisone un Elfrīda Rapa) (izdevējs "Valters un Rapa")
1937–1940: tautas pasaku izlase "Pasaku mežā" (5 grāmatas atkārtotos izdevumos) (sast. Elfrīda Rapa) (izdevējs "Valters un Rapa")
1938: "Ābecīte" (sast. Elfrīda Rapa) (izdevējs "Valters un Rapa")
1938: dzejas antoloģija skolu jaunatnei "Dzīves pavasaris" (sast. Elfrīda Rapa, Mirdza Kuple) (izdevējs "Valters un Rapa")
1942: "Skolēnu uzvedumi" (sast. Elfrīda Rapa) (izdevējs "Latvju Grāmata")

Atmiņu literatūraSarakstījusi apmēram 60 atmiņu tēlojumus.
1991. gadā izdotas "Elfrīdas Rapas atmiņas par Annu Brigaderi, Raini, Aspaziju, Augustu Dombrovski, Krišjāni Baronu, Martu Riņķi, Ernestu Birznieku-Upīti u.c." ("Teātra anekdošu" apgāds).

Par dzejas antoloģiju "Dzīves pavasaris" (1938)"[..] Sakārtodamas "Dzīves pavasari", Elfrīda Rapa un Mirdza Kuple ir pirmās atklātībā pasvītrojušas, ka latviešu sievietei piemīt, bez ierosmes, jūsmas un radīšanas, arī dziļa dzejas mīlestība. Izlasot dzeju krājumu "Dzīves pavasaris", mēs neapšaubāmi pārliecināmies, ka ir veikts darbs, pie kāda līdz šim mūsu sievietes neuzdrošinājās pieskarties [..].
Visā grāmatā, arī atsevišķās nodaļās vērojama skaidra un noteikta sistēma, kas liecina par darba darītāju iedziļināšanās spējām un inteliģenci mūsu dzejas izpratnē, modina arī cerības ticēt, ka uzņēmīgās darītājas arī nākotnē līdzīgam darbam neliegs cienības un darba mīlestības.
Skaidri nojaušams, ka sakārtotājas dzeju izlasi nav domājušas vieglai atpūtai, bet audzinošai ietekmei un centušās uzsvērt dzīves, darba un radīšanas prieku, kas izdevies dzeju rūpīgajā izlasē un sakārtojumā. [..]"

š. "Dzīves pavasaris". Sievietes Pasaule, Nr. 3, 01.02.1939, 17. lpp.

"Biezajos daiņu sējumos un daudzajās dzeju grāmatās gan skumji skanošās pagātnes darba dziesmas sveša kunga rijā, gan viegli plūstošas prieka un saules slavas daiļas un rītausma iezvanītājas tagadnes brīvības un gaismas himnas, mūsu tautas dižgaru vadītas jālasa simtiem tūkstošu iespiestās lapās. No šiem bagātīgajiem krājumiem izdotas vairākas jau pazīstamas antoloģijas. "Dzīves pavasaris" – dzeju antoloģija skolu jaunatnei – cand. phil. Mirdzas Kuples un Elfrīdas Rapas sakārtojumā pelnī ievērību kā vērtīga grāmata. Šis dzejas izlases krājums seko mūsu patriotisko dziesmu "Jaunai Latvijai" un citām vērtīgām antoloģijām kā tiešs papildinājums un darba radīšanas un dzimtenes mīlestības apliecinājums, kas kļūs par teicamu palīgu skolotājiem, blakus oficiālajai, skolu programmās uzņemtajai antoloģijai, skolu jaunatnes uzmudināšanai sarīkojumos ar vērtīgākās dzejas plašo izvēli.
Sakārtojumā antoloģija tuva jaunatnei pa sadalītām nodaļām un arī dzejas izlasē. Atrasts prieks un radošs spēks pozitīvai jaunatnes ietekmei viņas dzīvē un darbā. Nav jūtams uzspiests didaktisms, izvēlētās dzejas iedvesmo lasītāju skaistā un labā cienīšanai. Sakārtotāju nodoms sniegt jaunatnei vērtīgu dzejas antoloģiju ir piepildījies ar labām sekmēm, jo "Dzīves pavasaris" ir pirmā un plašākā šāda veida grāmata, kas cienīga ieņemt redzamu vietu ne tikai starp jaunatnes grāmatām, bet arī vecākās paaudzes dzejas cienītāju un vērtīgu grāmatu bibliotēkās.
"Dzīves pavasarī" katra dzeja sniedz jaunu dziļumu un plašumu dvēseles ilgām un gara lidojumam, kas liecina, ar kādu jaunatnes mīlestību uzņēmušās šo darbu sastādītājas."

L. M. "Dzīves pavasaris". Universitas, Nr. 5, 01.04.1939, 127. lpp.

Elfrīda Pētersone

–1919
Rīgas 3. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
1919. gadā beigusi Rīgas 3. vidusskolu.

–1922
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Rīga
1922. gadā beigusi Izglītības ministrijas pirmsskolas skolotāju kursus.

Latvju sieviešu nacionālā līga
Darbojusies Latvju sieviešu nacionālajā līgā, vadīdama sekciju "Māte un bērns"; bijusi valdes locekle.

01.09.1922
Rīga
No 1922. gada 1. septembra bija audzinātāja Rīgas Parauga pamatskolas bērnudārzā.

1934
Valters un Rapa
Rīga
A/s "Valters un Rapa" valdes locekle, atbildīga par bērnu literatūras izdošanu.

1945–1961
Rīgas 49. vidusskola
Krišjāņa Valdemāra iela 65, Rīga
Pēc Otrā pasaules kara līdz pat aiziešanai pensijā strādāja Rīgas 49. pamatskolā un vidusskolā.

1960
Anna Brigadere Museum "Sprīdīši"
Sprīdīši
Mūža nogalē vadīja Annas Brigaderes muzeju "Sprīdīši" Tērvetē.

Rīgas Pirmie Meža kapi