Emīlija Krustiņsone
28.12.1890 – 30.03.1981
Emīlija Krustiņsone (1890–1981), sociāldemokrāte no 1910. gada, komuniste, revolucionāre, padomju darbiniece, vadoša arhīvu un bibliotēku darbiniece. No
1924. gada strādāja Ļeņingradas valsts arhīvā, tā direktore no 1935. līdz 1937. gadam. 1938. gadā viņu izslēdza no partijas kā tautas ienaidnieci un izsūtīja kopā ar ģimeni uz Vologdas apgabalu; 1941. gadā viņa tika atjaunota partijā. Otrā Pasaules kara laikā strādāja Ļeningradā hospitālī (1941–1943). Latvijā atgriezās 1944. gadā, kur bija
Jelgavas dzimtsarakstu nodaļas pārzine, vēlāk strādāja Jelgavas partijas komitejā. No 1946. līdz 1957. gadam bija Jelgavas
Valsts Zinātniskās bibliotēkas direktore. Latvijas PSR
Nopelniem bagātā kultūras darbiniece no 1955. gada. Apbalvota ar Oktobra
Revolūcijas ordeni, diviem Darba Sarkanā Karoga ordeņiem, ordeni "Goda
Zīme".
Birth time/place
28.12.1890
Latvija
Dzimusi Liepkalnes (Liepkalna-Ozolu) pagasta Bērziņu mājās, kur tēvs bija rentnieks.
Place/time of death
30.03.1981
Rīga
Personal information
Ģimene
Tēvs bija rentnieks Liepkalnes pagastā. Ģimenē auga četras meitas un divi brāļi. Māsa Ieva palika strādāt laukos, pārējie bērni pievērsās revolucionārai darbībai. Viņas dvīņumāsa bija Elizabete Krustiņsone-Lencmane (1890–1978), otra māsa - Marta Krustiņsone (1895–1996). Māsas bija pazīstamas personības padomju Latvijā, īpaši Marta, kura kļuva par padomju propagandas simbolu.
Vīrs Augusts Ozoliņš. Viņu meita Elga Krustiņsone (1917–1975) jaunībā bija aktrise un dzīvoja Ļeņingradā. Elgas pirmais vīrs bija Sergejs Bojarskis (1916–1976), un viņu dēls un Emīlijas mazdēls - aktieris Aleksandrs Bojarskis (1938–1980). No 1947. gada viņa kopā ar dēlu dzīvoja Jelgavā. Elgas otrais vīrs bija Žanis Klekeris (1902–1989), viņu meita un Emīlijas mazmeita – Ērika Bojarska.
Māsas Elizabetes vīrs bija revolucionārs, boļševiku partijas un padomju vadošs
darbinieks Jānis Lencmanis (1881–1939), viņu meita: Lilija Lencmane (1917–2010).
Māsas Martas vīrs bija revolucionārs, boļševiku partijas un padomju vadošs
darbinieks Kārlis Pečaks (1882–1938), viņu dēls: Leonards Pečaks (1917–1971).
Ģimenes locekļi aktīvi piedalījās 1905. gada revolūcijā. Dzimtās
Bērziņu mājas tika nodedzināts 1907. gada soda ekspedīcijas laikā. Emīlijas māsu dzīvesbiedri tika nogalināti Staļina represiju
laikā Krievijā 1930. gadu beigās; pašas māsas piedzīvoja arestus un
izsūtījumu.
Apbalvojumi
Latvijas PSR
Nopelniem bagātā kultūras darbiniece (no 1955). Apbalvota ar Oktobra
Revolūcijas ordeni, diviem Darba Sarkanā Karoga ordeņiem, ordeni "Goda
Zīme".
Literatūra
Nikolajs Kreijers. Māsas Krustiņsones. Rīga: Avots, 1987. 206 lpp.
Affinities
Aleksandrs Bojarskis - Grandson
Elizabete Krustiņsone-Lencmane - Sister
Marta Krustiņsone - Sister
Additional names
Ozoliņa
Education
–1929
Ļeņingradas Valsts universitāte
Sanktpēterburga
1929. gadā pabeidza Ļeņingradas Valsts universitāti.
Residence
1907–1915
Rīga
1924–1938
Sanktpēterburga
1938–1941
Vologdas apgabals
1938. gadā tika izsūtīta kopā ar meitu Elgu un viņas dēlu Aleksandru uz
Vologdas apgabala Šangajevas sādžu, kur strādāja dažādus darbus, no 1939. gada bija "Sojuzkož" grāmatvede. 1941. gadā viņa tika atjaunota partijā un atgriezās Ļeņingradā.
1941–1943
Sanktpēterburga
1943–1944
Krievija
Evakuācijas laikā dzīvoja Rostovā, Jaroslavļas apgabalā.
1944–1981
Jelgava
Participation in organisations
1910
Latvijas Sociāldemokrātija (LSD)
Rīga
1918–1825
Krievijas komunistiskā (boļševiku) partija (1918–1925)
1925–1952
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Staļina represiju laikā bija izslēgta no partijas
1952–1981
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Staļina represiju laikā bija izslēgta no partijas
Working place
1924–1935
Sanktpēterburga
darbiniece Ļeņingradas Valsts arhīvā
1935–1937
Sanktpēterburga
Ļeņingradas Valsts arhīva direktore. 1938. gadā viņu izslēdza no partijas kā tautas ienaidnieci un ar meitu un mazdēlu izsūtīja uz Vologdas apgabalu.
1938–1941
Vologdas apgabals
Strādāja dažādus darbus. No 1939. gada bija grāmatvede uzņēmumā "Sojuzkož".
1941–1943
Sanktpēterburga
Pēc atjaunošanas partijā 1941.gadā viņu aicināja uz Ļeņingradu, kur blokādes laikā viņa strādāja hospitālī.
1944–1946
Jelgava
Bija dzimtsarakstu nodaļas pārzine; strādāja arī Jelgavas partijas komitejā.
1946–1957
Jelgava
Jelgavas Valsts Zinātniskās bibliotēkas direktore
Deported
1938–1941
Vologdas apgabals
Kā tautas ienaidniece bija izslēgta
no partijas un kopā ar ģimeni izsūtīta uz
Vologdas apgabala Šangajevas sādžu.
Evacuate
1943–1944
Evakuācijas laikā dzīvoja pie māsasmeitas Lilijas Lencmanes Rostovā, Jaroslavļas apgabalā.
Buried
1981
Rīgas Pirmie Meža kapi