"Viņa izauga daudzpusīgā Vīnes mākslas un kultūras lokā un iepazinās ar savu turpmāko vīru Vīnes universitātē (..) Latvija un latvieši toreiz viņai bija pilnīgi sveši. Pārnākdama pēc laulībām uz Rīgu, viņa nekavējoties sāka mācīties latviski un jau pavisam drīz brīvi šajā valodā sarunājās. Viņa ar lielu intensitāti sekoja latviešu kultūras dzīvei, īpaši skatuves, mūzikas, dejas mākslas nozarēs, neizlaizdama nevienu pirmizrādi un pulcinādama savās mājās daudzus latviešu māksliniekus un inteliģences pārstāvjus. (..) Ērika Marija Valtere Rīgā pilnīgi iekļāvās latviešu sabiedrībā un nešķiroja savus paziņas, kā arī kultūras sasniegumus pēc tautības, bet vienīgi pēc vērtības un ētiskas nostājas. Draugu un draudzeņu viņai, kas darbojās Rīgā arī par mācības spēku Beatrises Vīgneres dejas mākslas skolā, bija daudz, un viņa vienmēr bija tiem uzticīga, saprotoša un līdz galējai iespējai palīdzīga. Viņas rūpes un gādība vislielākā mērā vērsās pret savu viru, kas bez viņas palīdzības, uzupurēšanas, gādības un pārrunām, apvienojot latvisko un Rietumeiropas pasauli, būtu varējis savā zinātniskajā darbā realizēt tikai mazu daļu no tagad sasniegtā."
Gandrīz latviete. Londonas Avīze, Nr. 1293, 27.08.1971.