Helēna Ersa

1905: ar ģimeni no Preiļiem pārcēlusies uz Rēzekni. Sākusi dziedāt Rēzeknes katoļu baznīcas korī, pēc pāris gadiem kļūstot par kora solisti.
1910: piedalījusies Rēzeknē dibinātās Latviešu saviesīgās biedrības rīkotajos koncertos un teātra izrādēs. Tēlojusi galvenās lomas Ādolfa Alunāna "Kas tie tādi", "Seši mazi bundzinieki" un citās dziesmu lugās.
1910: tiek uzaicināta par V. Zavadska vadītā kora solisti, ar kuru koncertējusi Krievijā, Ukrainā un citās valstīs, izpildot dažādu tautu tautasdziesmas.
1912: ar dekāna Nikodima Rancāna atbalstu mācījusies Gižicka mūzikas skolā.
1913: mācījusies Sanktpēterburgas Sanktpēterburgas Svētās Katrīnas ģimnāzijā un strādājusi Svētās Katrīnas baznīcas korī.
1913: iepazinusies ar topošo vīru, rakstnieku un mūziķi Ādolfu Ersu.
1916: iestājusies Sanktpēterburgas Valsts konservatorijā.
1917: revolūcijas dēļ pārtraukusi studijas un devusies uz Valku pie vīra.
1917: mācību pārtraukuma laikā apprecējusies ar Ādolfu Ersu.
1919: ar vīru pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi Rīgā.
1919: turpinājusi studijas Latvijas Konservatorijā.
1924: piedzimusi meita Mirdza Ersa.
1926: pēc studiju beigšanas ar vīru devusies uz Milānas Konservatoriju, lai pilnveidotu dziedāšanas prasmes.
1927: neilgu laiku strādājusi par Latvijas Nacionālās operas solisti, taču vairāk viņu saitījusi koncertdarbība, tādēļ dibinājusi savu koncerttrupu.
1932: ar ģimeni sākusi dzīvot pašuzceltā mājā Rīgā, Mežaparkā, Siguldas prospektā 4.
1944: apcietināts un pēc gada Rīgas Centrālcietumā miris vīrs Ādolfs Erss.
1945–1948: strādājusi par Latvijas Valsts filharmonijas solisti, taču veselības pasliktināšanās dēļ pievērsusies pedagoģiskajai darbībai pašdarbības vokālajā studijā.

1915: uzstājusies savā pirmajā solo koncertā, kura pamatrepertuāru veidojušas pašas vāktās latgaliešu tautasdziesmas.
1927: dibinājusi savu koncerttrupu, kuras sastāvā bijušas pianistes Lauma Reinholde un Karlīne Janelsīte, kā arī māsa un aktrise Veronika Podisa. Koncertējušas visā Latvijā, kā arī Igaunijā, Lietuvā, Itālijā, Čehijā, Polijā un Ungārijā, popularizējot tautasdziesmas.
1935: Berlīnē viņas dziedātās 6 latgaliešu tautasdziesmas ieskaņotas skaņuplatē.
1931–1936: uzstājusies 600 koncertos 156 Latvijas skolās ar latviešu, lietuviešu, čehu, igauņu, somu tautasdziesmu programmām.
1940: atzīmējusi savu 25 gadu darba jubileju ar plašu koncertu, kurā piedalījās arī Mariss Vētra un Lūcija Garūta.

Par ieguldījumu tautasdziesmu popularizēšanā apbalvota ar Atzinības krustu.

Par Helēnas Ersas tautasdziesmu koncertu
"Helēna Erss ir vienīgā starp latviešu dziedātājām, kas norobežojusies no lielās estrādes spožuma, iet stingri patstāvīgu, savrupu ceļu. [..] Viņas priekšnesums mākslinieciski dziļi kulturāls, visa vērība piegriezta ne tik daudz balss skanīguma demonstrācijai, cik mūzikas un teksta iejūtīgam pārdzīvojumam. Dziedājumā vienādi labi padodas kā liriski skumjās, tā spraigi drastiskās dziesmas, lielu uzmanību piegriežot arī dinamisko un psiholoģisko akcentu izkārtojumam. Vairākas dziesmas tika dziedātas latgaļu izloksnē un oriģinālvalodās. [..] Nepelnīti mazā auditorija bija ļoti atsaucīga, aplausu daudz un vēl vairāk ziedu."

Helēnas Erss tautas dziesmu vakars. Rīts, Nr. 326, 1935.

Kozlovska

Latgales lakstīgala

1905
Rēzekne Town 1st Latvian Primary School
Rēzekne
Mācījusies Rēzeknes pilsētas pamatskolā.

1912
Gižicka mūzikas skola
Rīga
Ar dekāna Nikodima Rancāna gādību un materiālu atbalstu mācījusies Gižicka mūzikas skolā, dziedāšanu apguvusi pie Pāvula Jurjāna.

1913
Pēterburgas Svētās Katrīnas ģimnāzija
Sanktpēterburga
Mācījusies Sanktpēterburgas Svētās Katrīnas ģimnāzijā.

1916–1917
Sanktpēterburga
Studējusi Sanktpēterburgas Valsts konservatorijā, dziedāšanu mācījusies pie S. Gladkajas un bijusi atbrīvota no mācību maksas. Sekmīgās studijas pārtraukusi 1917. gada revolūcija, kas likusi atgriezties Latvijā.

1919–1925
Latvijas Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Turpinājusi studijas Latvijas Konservatorijā pie dziedātāja Eižena Vitinga. Studijas absolvējusi ar brīvmākslinieces diplomu.

1926–1927
Milāna
Devusies papildināt vokālās prasmes un zināšanas pie Milānas Konservatorijas profesora Marati. Viņai līdzi devies vīrs Ādolfs Erss.

1913
Sanktpēterburga
Ar Kazimira Skrindas atbalstu ieguvusi darbu Svētās Katrīnas baznīcas korī.

1927
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Neilgu laiku strādājusi par Latvijas Nacionālās operas solisti.

1945–1948
Latvijas PSR Valsts filharmonija
Rīga
Bijusi Latvijas PSR Valsts filharmonijas soliste.

1949
Sarkandaugavas Kalna kapi
Apbedīta Sarkandaugavas katoļu kapos.