Karlīne Ozola–Gorņica

Dzīvesbiedrs – Rīgas Mazā teātra direktors Pēteris Ozols.
Skatuves darbā sabojājusi veselību. Saslimusi smagā formā ar tuberkulozi.
No 1931: ārstējusies Cēsu un Tērvetes sanatorijās.

1910: sākusi skatuves gaitas "Rotas" teātrī Rīgā. 
Pēc tam darbojusies Roberta Tautmīļa-Bērziņa dramatiskajā trupā un Jaunajā teātrī. 
Kara laikā strādājusi Krievijas latviešu teātros.
Pēc kara piedalījusies Kuldīgas un Ventspils teātru trupās.
1926–1931: darbojusies Pārdaugavas teātrī. 
LITERĀRĀ DARBĪBALUGAS1932: Saules rietā (iestudēta Pārdaugavas teātrī)
"Kur nav ko minēt, tur nav ko mīlēt" (sarakstīta sanatorijā)

"Aizsaulē aizgājušo mākslinieci Līnu Ozolu-Gorņicu pirmo reizi satiku 1932. gada jaungada sagaidīšanas ballē. Uzreiz viņa man likās sen pazīstama, skumjš smaids rotāja viņas lūpas. Reta dvēseles skaidrība bija lasāma viņas sirsnīgajās acis. Melnā zīdā tērptajā stāvā slēpās itkā madonnas svētums. Runājām ari par sievietes darbu rakstniecībā. Nezināju vēl, ka arī viņa pati raksta, tāpēc biju pārsteigta par Līnas Ozolas patstāvīgo domu un oriģinālajiem spriedumiem. Starp citu viņa pastrīpoja rakstnieču organizācijas nepieciešamības ideju, lai vajadzības gadijienā varētu protestēt pret nepelnīti asiem kritikas uzbrukumiem, kas parasti visbiežāk tiek vērsti pret sievietes rakstnieces darbu. Vēlāk satiku mākslinieci biežāk. Draudošās slimības dēļ viņa vairs nevarēja spēlēt uz skatuves, kas viņu dziļi, dziļi sāpināja. (..) arī sanatorijā Līna Ozola vēl strādāja, it kā negribēdama paņemt līdzi tos tēlus, kas klusos brīžos pulcējās ap viņu. Tur radās luga "Kur nav ko minēt, tur nav ko mīlēt"."Balode, Paula. Atmiņu lapiņa. Mākslinieces Līnas Ozolas-Gorņicas piemiņai. Sievietes Pasaule, Nr. 5, 01.03.1935.
"Līna Ozols–Gornice tēlojusi daudzas lomas. Jaunībā sāka ar dzīvāka žanra, subretes lomām, vēlāk pārgāja uz dramatiski un psiholoģiski dziļu pārdzīvojumu tēlojumiem. Sniedza spilgtus un dziļus tēlus, kritika izteicās atzinīgi, pat uzslavēja dažās lomās. (..) Kā māksliniece ar īstu teātra dvēseli aizgājēja tulkojusi vairākas lugas. Viņa gribēja izteikt un parādīt savu īpatnējo dramatisko pasauli savā darbā. Pirmais darbs "Saules rietā" liecināja par spilgtu raksturu uztveri, apkārtnes notēlošanas spējām, konsekventi izvestu psiholoģisku veidojumu un skatuves izpratni. Jau plašāks vēriens ir lugā "Kur nav ko minēt, tur nav ko mīlēt", kas sarakstīta sanatorijā."Skatuves mākslinieces beigu cēliens. Jaunākās Ziņas, Nr. 39, 15.02.1935.
PAR LUGU "SAULES RIETĀ" (PĀRDAUGAVAS TEĀTRIS, 1932)"Pārdaugavas teātris 6. martā uzveda Līnas Ozolas lugu "Saules rietā" , kur tēlots bārenītes un dzīves pabērnu liktenis, kas jo bargāks, ja trūkst spēka pretoties dzīves un cilvēku ļaunumam. Lugā ļaunā krustmāte grib savu audzēkni ievilkt dzīves purvā, kas gan pilnīgi neizdodas, un citi labi cilvēki jaunavu paglābj. Tomēr krustmāte un viņas draugs pēdējo noziedzīgi izmanto, jo, pateicības un paklausības saistīta, tā nedrīkst pretoties. Kad cietēja beidzot pēc grūtiem pārdzīvojumiem domā atrast mieru un laimi, izrādās, ka nelaimīgā pagātne to kavē. Materiālas neveiksmes dēļ kļūst ļaunākas viņas attiecības ar vīru, kas kā bezdarbnieks atkal sāk dzert, ko bija sievu mīlēdams atmetis, un piedzeries pārmet viņai tās drūmo pagātni. Nelaimīgajai sievietei, kas uzaugusi un visu mūžu nodzīvojusi bez saulītes, nav arī vairs iespējams izkļūt uz saulaināka ceļa: viņa iet nāvē, un saulīte, nesasniegta, noriet, ka tautas dziesmā "Saulīt tecēj' tecēdama", kuras motīvs pavada darbību un simbolizē lugas saturu. Pēdējais mazliet sentimentāls, bet varones, kaut arī negatīvais, raksturojums ir dzīves patiesības pilns. Lugā netrūkst pretstatam arī kāds pozitīvs raksturs: tā ir jaunava Anna, kas pašas spēkiem sasniedz savu mērķi, — top par žēlsirdīgo māsu un visās dzīves grūtībās tic sev un savam darbam. Vispārīgi, raksturu zīmējums un tipi ir autores stiprā puse."Kalniņa, Iza. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 3, 01.03.1932.
"Daudzi raksta un uzraksta lugas, sevišķi lauku skatuvēm. Ar tām jaunie autori iesāk literāta vārda iekarošanu. Laucinieki varētu lepoties, ka dramatiķl piegriezušies viņiem, ja tikai divi trešdaļas laukiem domātās drāmas, komēdijas u. t. t. nebūtu dramatiski pārpratumi. Tāds dramatisks pārpratums ir arī Līnas Ozolas "Saules rietā". Lugā galvenā loma piekrīt klavierēm aiz skatuves. Ja cilvēkiem uz skatuves pietrūkst ko runāt, atskan "Sauiīt tecēj' tecēdama", un var klausīties atkal no gala jau dzirdēto divu sieviešu filozofiju. Banāls dramatisks sarežģījums (jaunas meitenes izvarošana) un atrisinājums (alunāniskā noģiftēšanās).
Literatūras Avīze, Nr. 12, 18.03.1932.

actress
writer

Līna Ozols–Gornice, Līna Ozola

1926–1931
Rīga
Pārdaugavas teātrisAktrise