Search

Kristīne Pāvuliņa

2 bildes
Kristīnes Pāvuliņas pases fotogrāfija
Avots: LNA LVVA 2996–15–6342
Pase izdota 1923. gada 23. maijā.
Kristīnes Pāvuliņas rokraksts
Kristīnes Pāvuliņas (1891–1967) 1929. gadā pierakstītās folkloras vienības Valmieras pagastā. Šīs un citas Kristīnes pierakstītās folkloras vienības glabājas Latviešu folkloras krātuvē viņas vārdā nosauktajā kolekcijā.

Teksta atšifrējums:

Valmieras pag.
1
Ja kāds ciemiņš ienāk maltītes laikā, saka: "tev laikam mājās palika plēšoties."
2
Pie galda ēdot nedrīkst velnu pieminēt.
3
Ja divi kož no viena gabaliņa, tie saplēšas.
4
Meitai jānoēd 99 dongalītes, tad tā dabūs saimnieka dēlu.
5
Maizes kukulis jāgriež no resnā gala, lai vecāko meitu pirmo izprec.
6
Maizes šķēli nedrīkst atstāt iegrieztu (un nenogrieztu), jo tad meitu brūtgāns neaprecot.
7
Ja divi pēc vienas karotes ķer, saka, ka tad Laimiņa smejoties.
8
Rutkus sālot saka: "sālu, sālu ruciņu, sērums ārā, saldums iekšā."
Rokraksta informāciju sagatavojusi Ilze Ļaksa-Timinska

15.11.1891 – 29.09.1967

Kristīne Pāvuliņa (1891–1967) – tekstilmāksliniece un literāte. Literāros darbus publicējusi ar pseidonīmu Kristīne Spilva. Rakstījusi stāstus bērniem, kas izdoti grāmatās "Jurīša draugi" (1937), "Zēns ar kaķi" (1939), "Vasaras soļos" (1942) un "Circeņu koris" (1943). Sarakstījusi arī romānu "Mežnoru sēta" (1938–39).

Birth time/place

15.11.1891
Pistoles

Place/time of death

29.09.1967
Rīga

Personal information

Dzimusi kalēja ģimenē.

Professional activity

Literāros darbus publicējusi ar pseidonīmu Kristīne Spilva.
Publicējusi rakstus etnogrāfijā.
Ilustrējusi "Mājturības leksikona" izdevumus (1938, 1940).

Stāsti bērniem"Jurīša draugi" (1937)
"Zēns ar kaķi" (1939)
"Vasaras soļos" (1942)
"Circeņu koris" (1943)

Romāns"Mežnoru sēta" (1939)

Quotes

Par romānu "Mežnoru sēta" (Valters un Rapa, 1938)"Autore aizvien cieši turas realitātes robežās, pie tam tā ir lauku ikdienas realitāte. Nekad tā nesabiezina krāsas, nepārspīlē, tikko akcentē, nemeklē arī puantes atsevišķiem notikumiem, kas kārtojas idilisku mozaīku veidā ar mazā zēna personu kā vienotāju. lespaids, kādu gūstam, šo grāmatu lasot, ir caurspīdīga, veldzes pilna vienkāršība un patiesība plaukstā smelts avota ūdens. Saprotams, ka šādu pieeju lielā mērā nosaka arī tas, ka grāmata domāta bērniem un ka tās varonis ir bērns. Līdz ar to neapzinīga turēšanās ētiski un saprāta ziņā nevainojamā plāksnē. Saturs – parādīta kāda maza zēna visa pasaule, kas īpašu harmoniju un pilnumu iegūst tāpēc, ka zēns aug ģimenes vidū, laukos, topošā jaunsaimniecībā. Viss apņemts īsti latviskās lauku dzīves atmosfēras. Tās ir mūsu dabas impresijas, un tie ir mūsu ļaudis. Autorei jo labi izdevies parādīt savu cilvēku īpatnējo temperamentu; viņu gausums, atturības čaulā ieslēgts iekšķīgums tos raksturo kā īstus lauku latviešus un turklāt vidzemniekus. Tādus mēs jau tos esam iemīlējuši Poruka un Saulieša tēlojumos un jūtam, ka K. Spilvai aprakstāmi tie paši objekti, kādēļ arī līdzība rezultātā. Autorei piemīt teicama prasme notvert dažādas psicholoģiskas nianses, pārdzīvojumu izlocījumus, ne tikai cilvēku, bet arī dzīvnieku tēlojumos. Šad tad iedzirkstas humors. Stāstīšanas veids mierīgs, tomēr ne gauss. Apraksti īsi un lietišķīgi. Teikumi žirgti. Apdares vienkāršais dzidrums sakusis vienībā ar satura veselīgo, ētisko, sirsnīgo un reizē atturīgo garu."

Lidija Perlbaha. Latviete, Nr. 2 (01.02.1939)

Occupations

educator
ethnographer
folklore collector
textile artist
writer

Pseudonym

Kristīne Spilva, K. Spilva

Education

Rīgas mākslas amatniecības skola
Rīga
Rīgas Valsts Mākslas amatniecības skola. Mācījusies aušanu pie H. Kivickas.

1923–1932
The Art Academy of Latvia
Gogoļa iela 3, Rīga
Mācījusies Grafikas nodaļā.

Working place

1935
Latvju sieviešu nacionālās līgas austuvju mākslinieciskā vadītāja. Auda trīs ornamentālus pārklājus persiešu tehnikā, aizkarus un mēbeļdrānas Ķemeru viesnīcai.

1940–1944
Rīga
Rīgas Valsts Mākslas aušanas skola. Direktore.

1946–1967
Rīga
Kombināta "Rīgas audums" māksliniece koloriste.

Buried

05.10.1967
Valmieras pilsētas kapi