"Lai gan vēlējos tūlīt pēc konservatorijas beigšanas braukt uz ārzemēm papildināties, tomēr tas izdevās tikai pēc 2 gadiem, jo ātrāk nevarēju sadabūt līdzekļus. Ar kultūras fonda pabalstu un daļiņu pašas iekrātās naudas devos pasaulē. Daudzas neaprakstāmi grūtas dienas nācās pārciest šajos ārzemju studiju laikos (Vācijā un Polijā). Bieži aptrūka līdzekļi, un pavadīt dienas četras no vietas bez maizes kumosa, man nebija retums. Viss jaunais, vēl neredzētais un nedzirdētais prasīja vienmēr tikai naudu un naudu... Nevarēdama nociesties nedzirdējusi kādu ievērojamu koncertu vai operas izrādi, es ziedoju atkal kādas pusdienas. Bet beidzot šie nenormālie dzīves apstākļi trokšņainā atmosfairā, pastiprināti no intensīvā darba, manus satrauktos nervus noveda tiktāl, ka ik pēc pusstundas klavierspēles man bija jāatguļas nespēka dēļ. Mocīja halūcinācijas. Savu iepriekš sastādīto programmu gan izņēmu, bet Rīgā ierados slima. Nervu saspīlētība man labu laiku laupīja iespēju klausīties mūziku. Lai gan drīz pēc šiem grūtajiem braucieniem, tikko atspirgusi, devos atkal ārzemju studijās, taču grūto dienu sekas jutu vēl vairākus gadus pēc tam. Bet nenožēloju – iemantotās atziņas to atsver." Lauma Reinholde. Pa manas dzīves taku. Zeltene, Nr. 3, 01.02.1934.
"Latvijas mūzikas dzīvē Laumai Reinholdei pieder redzama vieta, kuru viņa dalīja ar vēl divām ievērojamām komponistēm sievietēm: Lūciju Garūtu un Paulu Līcīti. Jāpiezīmē, ka pasaules komponistu saimē sieviešu kārtas skaņražu, salīdzinājumā ar vīriešiem, ir pavisam maz, un tādēļ varam būt lepni uz šo ievērojamo latviešu skaņražu – sieviešu trijotni. Visas minētās skaņrades. Jāzepa Vītola skolnieces, pretēji vairākiem J. Vītola skolotājiem vīriešiem – komponistiem, savos darbos meklējušas jaunus izteiksmes līdzekļus, kas viņām ļāva nedaudz novirzīties – katrai savā veidā – no Vītola diezgan konservatīvās skolas: Paula Līcīte nosliecēs uz modalitāti un impresionismu, Lūcija Garūta uz savdabību, Lauma Reinholde uz izteiktu melodiku un spilgti emocionālu improvizātorisku raksturu kompoziciju veidojumā, kas it sevišķi izpaužas viņas solo dziesmu klavierpavadījumos." Arnolds Štrums. Komponiste Lauma Reinholde mūžībā. Laiks, Nr. 64, 09.08.1986.