1901–1905: apmeklē Venjamina Blūma zīmēšanas skolu. Mācījusies pie Jaņa Rozentāla. Piedalījusies mākslas aktivitātēs kopā ar Jāni Jaunsudrabiņu un Voldemāru Zeltiņu, u.c.. 1905: piedalījusies Baltijas mākslinieku izstādē ar vienu kluso dabu. 1906: kopā ar Kr. Ceplīti, A., Strālu, J. Jaunsudrabiņu un V. Zeltiņu izstrādājusi jaundibināmās “Latviešu mākslinieku sabiedrības” projektu. Šis sabiedrības mērķis bija “dot iespēju savstarpēji attīstīt mākslinieku individualitāti nenogatavojušamies talantiem” un bija plānots atvērt darbnīcas, bibliotēku, muzeju, noturēt lekcijas, taču šos nodomus neizdevās reālizēt. 1908: atvērusi savu studiju, kur pasniedza “zīmēšanu un gleznošanu no dabas, dekorātīvo mākslu, gleznošanu ar ellas krāsām, akvarēli, helios (mazgājamas kr.), uz audekla, batista, zīda, samta, atlasa, tūka, koka, stikla, ādas u. t. t, dedzināšanu”. (Ž. Sūna-Peņģerote. Pirmās latviešu gleznotājas. Latviete, Nr. 6-11, 01.06.1936.) 1911: laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis" turpinājumos publicēts Lilijas Sērmūkšas ceļojuma apraksts "Ceļojums pa Turciju, Grieķiju, Ēģipti, Palestīnu, Sīriju un Bulgāriju".