Dzimusi būvuzņēmēja Augusta Krastiņa (1866–1919) un viņa sievas Annas (dz. Dzirne) ģimenē. L. Jērumas-Krastiņas brāļi bija inženieris un LU Inženierzinātņu fakultātes docents Alfons Krastiņš (1900–1981) un Dr. med., ginekologs un LU Medicīnas fakultātes privātdocents Augusts Krastiņš (1902–1971). Izglītību viņa ieguvusi Cēsu sieviešu ģimnāzijā. Skolas gados vēlējusies kļūt par gleznotāju, bet pēc tēva nāves, kuru 1919. gada pavasarī Cēsu cietumā nošāva lielinieki), pasliktinājušies ģimenes materiālie apstākļi. Rezultātā viņa izlēmusi par labu medicīnas studijām, kas sievietei varēja nodrošinātu praktisku nodarbošanos. 1919. gada rudenī iestājusies Latvijas Universitātes medicīnas fakultātē. Studiju gados LU medicīnas fakultātes profesors Gastons Bakmanis uzaicinājis viņu par Anatomijas katedras subasistenti. Pēc ārsta grāda iegūšanas viņa kā ārste nepraktizēja, bet kā asistente un privātdocente turpināja zinātnisko un akadēmisko darbību Latvijas Universitātes Anatomijas institūtā. Pēc Anatomijas institūta vadītāja Jēkaba Prīmaņa ierosinājuma pievērsusies fiziskajai antropoloģijai. Lasījusi Zobārstniecības nodaļas studentiem obligātos kursus anatomijā, histoloģijā un embrioloģijā. Kā otrā sieviete Latvijas Universitātē aizstāvējusi doktora disertāciju un ieguvusi medicīnas zinātņu doktora grādu.
1930. gadā apprecējusies ar psihiatru Nikolaju Jērumu (1904–1991). Ģimenē 1936. gadā piedzima meita Ieva Anna (vēlāk precējusies Heifere), kura 1959. gadā absolvēja Meridas Universitātes Zobārstniecības fakultāti un strādāja par zobārsti ASV. 1944. gadā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. 1948. gadā izceļo uz Venecuēlu. Dzīvodama Venecuēlā darbojās Karakasas Latviešu biedrībā un veica pētījumus par cietumnieču antropoloģiju.