Maiga Damroze

Piecus gadus dzīvojusi kopā ar režisoru A. Amtmani-Briedīti. Vēlāk bijusi precējusies ar aktieri Pēteri Dumpi.

"Abi skatāmies senos uzņēmumus: Anda J. Raiņa lugā "Pūt, vējiņi!", Lote F. Dālgrena "Vermlandiešos", Maija J. Akurātera "Lāča bērnos"... Un šī – tā ir M. Damroze, kā mēdz teikt, dzīvē: neliela cepure platām malām uz viena sāna, kažokādas apkakle, un sievišķīgs šarms. Tāda viņa nofiksēta arī kādā no Nacionālā teātra programmām, jo visus uzņēmumus tā arī neizdodas atšifrēt un tikai vēlāk, šķirstot Misiņa bibliotēkas krājumos avīžu un žurnālu komplektus un pārcilājot Nacionālā teātra programmu kaudzes, sameklēju M. Damrozes tēlotās lomas. Sākumā tās bija nelielas, nereti nācās tēlot kalponītes latviešu autoru lugās, tad vajadzēja pārtapt elegantās francūzietēs, un viņa, piemēram, tēlo Fortinē jaunkundzi E. Andaija un L. Balinta lugā "Marija Baškirceva" un Floretu A.D. Ennerī un Kormonu melodrāmā "Aklā māsa", dažkārt viņa vienkārši ir – "viena no dejotājām".
Veiksmi atnes 1938. gads, tad M. Damroze notēlo Maiju A. Grīna lugā "Kalēja līgava" un pēc dažiem mēnešiem Fifi igauņu rakstnieka H. Raudsepa komēdijā "Rožainās brilles", kur viņas "māte" ir O. Lejaskalne, un par Fifijas lomu ļoti atzinīgus vārdus "Daugavā" uzraksta stingrais, prasīgais kritiķis Kārlis Strauts: "Viņas meita Maiga Damroze ne tikai pārliecināja ar savu meitenīgumu un piekļāvīgi saspēlējās ar savu māti, bet arī lieliski izturēja savu tēlu. Damrozei pilnīgi piemīt tās aktrises īpašības, kas nepieciešamas, lai šāda loma iznāktu ne tikai pārliecinoša, bet arī saistoša. Pilnīga kustību brīvība, ne nieka sasprindzinātības, lokanība, temps, ātro pievilcīgo un arī mazliet izlaidīgo pozu un žestu bagātība var patikt katram, kas arī vieglu komēdiju lomā uzstāda aktrisei attiecīgas skatuves mākslas prasības. Un ja aktrise ne bridi nepaliek bez kustības un bez izteiksmes un tomēr nekur viņas spēle neliekas pārspīlēta vai lieka, tad tā ir zīme, ka māksliniece atradusi savu ampluā un iet gatavības virzienā." ("Daugava". 1938, nr. 5, 496. lp.)
Maiga Damroze savu ampluā bija atradusi: aktrises trauslais augums, emocionalitāte, spēja iedzīvoties bērnu un pusaudžu psiholoģijā viņu izvirzīja par vienu no izcilākajam jauniešu lomu tēlotājām: viņa tēlo pusaudzes un meitenes – (M. Damrozes partnere puiku lomās parasti ir E. Znotiņa) ir Gerda J. Švarca pasakā "Snip-snap-snurre" (Kajs – E. Znotiņa), Maiga V. Delles lugā "Bērnu bērni" (Valts –E. Znotiņa), ar siltu vādu M. Damrozi vienmēr atcerējās M. Zīverts, viņa esot bijusi neaizmirstama kā Leksīte komēdijā "Ķīnas vāze": "Pēdējā pārspēja visu iepriekš redzēto. Viņas meitenīgais augumiņš, priekšpusaudzes kustības kā lempīgam kucēnam, balss tembrs un intonācijas – viss viņai bija īsts. Viņa, jau diezgan gatava aktrise būdama, meiteni tomēr neimitēja, bet patiesi tēloja."
Pēc tam M. Damroze notēloja Vigu M. Zīverta drāmā "Nauda", Līziņu R. Blaumaņa "Pazudušajā dēlā", Mari A. Eglīša lugā "Par purna tiesu"."
Viktors Hausmanis. Aktrise Maiga Damroze. Laiks, Nr. 66, 17.08.1991.

Erna

1925–1926
Rīgas 36. pamatskola
Rīga

1926–1930
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga

1931
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studijas tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes tiesību zinātņu nodaļā.

1935–1944
The National Theatre of Latvia
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Aktrise.

1944–1950
Mērbekas latviešu teātris
Mērbeka
Aktrise.

1950
Amerikas latviešu teātra Ņujorkas ansamblis
Ņujorka
Aktrise.

1991
Rīgas Pirmie Meža kapi