Margarita Kovaļevska

Dzimusi publicista un žurnālista Jāņa Kovaļevska (1873–1921) ģimenē.
Brālis – rakstnieks un žurnālists Pāvils Klāns (īstajā vārdā Pauls Kovaļevskis; 1912–1979).

1944: rudenī devās bēgļu gaitās uz Vāciju; dzīvoja bēgļu Mirvikas nometnē Flensburgā, 1950: novembrī pārcēlās uz tranzītnometni Ventorfu; 1951: janvārī uz izceļošanas nometni Gronu.
1951: pavasarī izceļoja uz ASV, sākumā dzīvoja Ņujorkā, tad pārcēlās Rietumkrastu,Vašingtonas pavalsti Takomu.

Margaritas Kovaļevskas šķirklis Nacionālajā enciklopēdijā: https://enciklopedija.lv/skirklis/37297-Margarita-..

20. gadsimta 30. gadu 2. pusē pievērsusies grāmatu grafikai, ilustrējusi latviešu tautasdziesmas un pasaku izdevumus, Rūtas Skujiņas, Ilonas Leimanes, Erika Ādamsona un citu rakstnieku darbus bērniem, kā arī skolu mācību grāmatas.

Kopš 1934: publicētas ilustrācijas dažādos periodiskajos izdevumos, tostarp "Atpūta".
1935: izdota Bērziņš, Ludvigs; Dravnieks, Arvīds. Tēvu valoda. Lasāma grāmata pamatskolām. 4. klase ar Margaritas Kovaļevskas ilustrācijām.

1937: janvārī pirmā gleznu un akvareļu izstāde Rīgā, Raiņa bulvārī 15. Izstādē bija izstādīti pāri par 100 darbiem, galvenokārt zīmēti 1936. gada vasarā Koknesē.
1942: maijā sarīkota otra akvareļu un gleznu izstāde Rīgā, Zviedru vārtos.
1945: rudenī pirmā gleznu izstāde trimdā – latviešu bēgļu nometnē Lībekā.
1948: gleznas izstādītas latviešu mākslas izstādē Lībekā.
1949: akvareļu izstāde bēgļu nometnē Zengvardenā kopā Hariju Celmu.
1953: janvārī pirmās izstāde ASV, Ņujorkas latviešu draudzes namā.
1957: februārī izstāde Ņujorkā, Manhentenā French Art Center telpās.
1957: vasarā izstāde Bostonā Jāņa Porieša mākslas salonā.

1943: darinājusi dekorācijas Tautas teātra Annas Brigaderes "Sprīdītis" iestudējumam.

Literārā darbībaLiterārie darbi
1946: pasaka bērniem "Sēnīte Bērzlapīte".
1949: pasaka bērniem "Pasaciņa".
1962: romāns "Posta puķe"; pirmais fragments "Dīķis" publicēts 1946: mēnešraksta "Laiks" (Eslingene) 3. numurā.
1963: romāns "Gauru gaiļi" (sākotnējais nosaukums "Zālamana dziesma".
1967: atmiņu tēlojumi "Astoņpadsmit".
1973: atmiņu tēlojumi "Deviņpadsmit"
1977: atmiņu tēlojumi "Sentiments un mazliet sniega".

1950: žurnālā "Tilts" turpinājumos publicēto "Džindžiņa" var uzlūkot par sava veida komiksu - katra ilustrācija vienota pāris rindkopu tekstu, visas savstarpēji saistītas.
1950–1951: augustā laikrakstā "Latvija" parādījās sleja "Čiepa stāsta pasaku".

1953: laikrakstā "Latvija Amerikā" 23. aprīļa numurā ziņa, ka strādā pie romāna "Aklā iela".

Par Margaritu Kovaļevsku kā mākslinieci un ilustratori"Dzīvesprieka akordi saskatāmi M. Kovalevskas akvareļu un zīmējumu izstādē Rīgā, Raiņa bulv. 15. Bagātīga domu un jūtu pasaule raisās spējīgās mākslinieces dzīvi tvertā, komikas un humora piesātinātā zīmējumu klāstā. Sevišķi tuvu autore piegājusi bērnu dvēseles rosinošai fantastikai, pārveidodama reālās būtības saturu gan pasakainā, gan dzīvespriecīgā skatījumā."
Jaunākās Ziņas, 1937, 16. janv.

"Viņai ir dzīva iztēle, nemākslots humors un vienkārša, reizēm pat pārsteidzoši vienkārša pieeja sižetam. Visi 104 izstādē redzamie nelielie zīmējumi patiesībā ir ilustrācijas un laba puse no tiem iederētos bērnu grāmatā. Šie zīmējumi pa lielākai daļai ir eksprompti – acumirklīgas iedvesmas vai iedomas uzmetumi, ar visām raksturīgām priekšrocībām un trūkumiem. Enerģiskās līnijas ir dzīvas, dažiem vilcieniem apzīmētās figūras kustīgas, sejas izteiksmes pilnas, bet arī pakļautas nejaušībām un bieži diezgan paviršas. [..] piemīt gluži laba krāsu sajūta, viņa smalkjūtīgi nosvaro pelēkzilganas un dzeltenīgas gammas un ļoti atjautīgi iekombinē savas figūras un plankumus formātā."
Eglītis, Anšlavs. Margaritas Kovaļevskas izstāde. Latvijas Kareivis, 1937, 22. janv.

Par romānu "Posta puķe" (Grāmatu Draugs, 1962)"Pasaules literatūrā ir diezgan romānu, kas uzrakstīti pilnskanīgā dzejas izteiksmē. Arī latviešu rakstniecības trūkumi romāna formas izkopšanā varētu būt novēršami. Šādā situācijā iznācis
Margaritas Kovaļevskas romāns Posta puķe, kas dod vēlamo un gaidīto paraugu, kas rāda, kā romāna techniskā forma apvienojama un piepildāma ar dzīvu dzeju. [..] Romāns ir vēstījums par personām un notikumiem pilnā dzejas izteiksmē, lietojot visas valodā slēptās iespējamības. [..] Posta puķes darbība risinās 20-to gadu sākumā kādā Zemgales novadā (Jaunsvirlaukā un Sesavā), kas, blakus minot, ir tieši kaimiņos Virzas Salgalei. Romāna valoda ir šo novadu tautas valoda, tā ir neparasti dzīva, bagāta un tīra, jo tai nav nekādas literāras mākslotības. Valodas veidošanā lietoti tikai literāri avoti – tautas dziesmas un - nedaudz – bībeles valoda (blakus minot, tie paši divi un tādos pašos samēros kā Straumēnos). [..] Posta puķi var lasīt kā pasaku, tā saista nevis ar notikumu ritēšanu, bet apbur ar notikumu pārsteidzošu un aizdabisko izvēršanos, teiksim – izplaukšanu. [..] Galvenās personas, blakus personas un pat pavisam epizodiskās, kam rakstniece pieskaras tikai pāris rindkopās, visas ir parādītas ar pilnu psīchisko krāsu. [..] romāns nav tikai paraugs mūsu rakstniecībai vien. Tas ir ari īsts tautas romāns, kas uzrunās visu paaudžu lasītājus. Latviešu valodu tajā var nevien mācīties, bet arī baudīt."
Kalve, Vītauts. Notikums stāstniecībā. Laiks, 1962, 12. maijā.

Par grāmatu "Astoņpadsmit" (Ziemeļblāzma, 1967)"1967. gadā M. Kovaļevska publicē "dienas grāmatu par saviem 18 gadiem – Astoņpadsmit... Tas ir svaigi uzrakstīts, īstenības un tiešuma bagāts stāsts, ka pamata, kā Kovaļevska pati saka, no dzimtenes līdz paņemta veca dienas grāmata, rakstīta 18 gadu vecumā, un kur būtība nekas nav sagrozīts vai pārveidots, tikai apkopta valoda un papildināts kāds tēlojums. ''Šī grāmata mūs noved tieša saskarsmē ar cilvēkiem un sabiedrību Latvijā no 1928. gada 8. oktobra līdz 1929. gada 5. septembrim." Šajā grāmatā
autore stāsta par savām skolas gaitām Jelgavas vidusskolā, tad Liepājas arodskola. [..] Grāmatas beigās autore apraksta Rīgu, kur noliek iestāju eksāmenu Mākslas akadēmijā, Miesnieka studija. Kā jau dienas grāmatā, te aprakstīti personīgie piedzīvojumi, domas, vērojumi."
Eglīte, Zenta. Margaritas Kovaļevskas grāmatas. Austrālijas Latvietis, Nr. 1443, 1978, 1. sept.

Jelgava State 2nd Gymnasium
Jelgava

–1941
The Art Academy of Latvia
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Beigusi Ģederta Eliasa vadīto Figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Pirms tam mācījusies Kārļa Miesnieka studijā.

Akadēmiskā organizācija "Ramave"

Latvijas PEN klubs

1947
Latviešu preses biedrība
Vācija

1944
Vācija
Devusies bēgļu gaitās.

1951
Amerikas Savienotās Valstis
Kopš 1951. gada dzīvoja ASV.

1958–1959
Madride

09.1958
Madride
Ar dēliem devusies uz Spāniju, lai pievienotos vīram – Kārlim Videniekam, kas jau 2 gadus strādā Madrides raidītājā raidījumiem uz Latviju.

15.08.1999
Katskilu brāļu kapi
Apbedīta pelnu urna.