"Marija Dārziņa būtībā bija gaiša personība. No viņas izstaroja labestība un viņai bija retā spēja domāt par cilvēkiem tikai labu un nesavtīgi priecāties par citu panākumiem. Dziļa mīlestība viņu saistīja ar brāli un vēlāk ar brāļa sievu Mildu: gandrīz mūža draudzība ar kollēgu Maldoņa ģimnāzijā Luīzi Veinbergu un tās jaunāko māsu Emīliju. Vasarās Murjāņos īsti atplauka draudzības un siltas sievišķības gaisotne. Jau gadiem vasaras mītni tur īrēja Veinbergu jaunkundzes, vēlāk arī aktieris Teodors Lācis ar kundzi. Arī Amerikas svešumā Marija Dārziņa atmiņās dzīvo pa Murjāņiem un raksta man: "Tagad pavasari es dzīvoju pa Murjāņiem, redzu, kā māmulīte līkājas un rušinās gar zemeņu dobēm, noeju pa taciņu gar Lojas krastu uz Gaujas smiltīm sauļoties, sēdu ar Veinbergu Mī un Lo verandā, ceptu ābolu pannu vidū uz galda, Lollija lasa ko priekšā (mēs pavasarī arvienu izvēlējāmies kopīgi vasaras lasāmo vielu), Mī un es šujam kaut ko."
Jēgere–Freimane, Paula. Kas zina – kas zvaigznēs rakstīts. Laiks, Nr. 93, 20.11.1965.