Milda Karpa beigusi Strādnieku teātra studiju (1931) un tūlīt angažēta Strādnieku teātrī, kur tēlojusi meiteņu lomas: Barbaruča (B. Kurdjumova "Jaunatne uzvarēs", 1931), Herta (R. Štemles "Cīņa ap sēnalām", 1932), Feņa (M. Griņovas "Pilsēta, klausies!", 1932), Lavīze (J. Grota "Mecenāti", 1933), Zenta (K. Dziļlejas "Kaķiem vaļu!", 1933).
Pēc Strādnieku teātra likvidēšanas pārgājusi uz Zemnieku drāmas teātri. Lomas: Zenta un Marta (V. Lāča "Zvejnieka dēls", I d., 1934/35 un II d., 1935/36), Matilde (H. Krūmiņa "Zemnieka testaments", 1935/36), Pire (M. Lengjela "Nakts serenāde", 1935/36), Ilga (E. Zālītes "Dzīve citu laimei", 1935/36), Līziņa (R. Blaumaņa "Pazudušais dēls", 1936/37). Pēc trim sezonām M. Karpa pārgājusi uz Rīgas Mazo teātri, kur debitējusi Zelmiņas lomā R. Blaumaņa lugas "Indrāni" uzvedumā.
Kad 1937. g. Mazo teātri pārorganizēja par Dailes teātra Mazo ansambli, M. Karpa turpinājusi darbu šajā teātrī. Lomas: Alise (J. Grota "Zelta atslēga", 1937), vēlreiz Zelmiņa (R. Blaumaņa "Indrāni", 1937/38, Rita (M. Dišleres "Studentes vasara", 1937/38), Janka (A. Grīna "Tēvzeme", 1938/39).
Pēc Dailes teātra Mazā ansambļa likvidēšanas M. Karpas aktīvās skatuves gaitas pārtrūka. Vācu laikā aktrise darbojusies Frontes teātrī.
1944. gadā devusies bēgļu gaitās uz Zviedriju, bet teātra darbību nav atjaunojusi.
Avots
Viktors Hausmanis. Latviešu aktieri trimdā. Rīga: Preses nams, 188.–189. lpp.