Minna Dišlere

Dzimusi Kokneses pagasta Ūzēnu saimnieku Jēkaba un Annas Vīksnu ģimenē.
1912: Pēterburgā apprecas ar Kārli Dišleru.
1917: kopā ar vīru aizbrauc uz Omsku, taču vietējos apstākļos iedzīvoties nespēj.
1920. gada 9. janvāris: Omskā ģimenē piedzimst dēls Indulis.
1920: Dišleri atgriežas Latvijā.
1923. gada 25. decembris: Rīgā piedzimst meita Ilga.
1941. gada jūnijs: Minna Dišlere kopā ar vīru un meitu izsūtīta uz
Krasnojarskas novada Tasejevas ciemu. Kārlis Dišlers strādāja dažādus darbus, arī
automašīnu vajadzībām zāģēja klucīšus, un piecdesmit piecus gadus vecā
rakstniece palīdzēja tos zāģēt.
1946: Minna un Kārlis Dišleri pārcēlās uz
Taišetas pilsētu Irkutskas apgabalā pie meitas Ilgas, kura kara laikā bija tur
nosūtīta darbā. Kārlis Dišlers neilgi strādāja par vācu valodas skolotāju
dzelzceļnieku skolā, kur saņēma dzelzceļa brīvbiļeti.
1947: visi trīs
Dišleri atgriezās dzimtenē un puslegāli apmetās uz dzīvi Siguldā.


1950: no jauna visi trīs tika izsūtīti,
šoreiz uz Krasnojarskas novada Poļevojes ciematu. Visi Dišleru lūgumi atgriezties
dzimtenē tika noraidīti. Kārlis Dišlers saslimis ar dizentēriju un, nesaņēmis
pienācīgu medicīnisko palīdzību, 1954. gada 18. septembrī mira.
1955: Minna Dišlere 68 gadu vecumā atgriezās
dzimtenē. Pēdējos mūža gadus viņa pavadīja pie meitas Skrīveros.

1913: pirmās lugas – piecu cēlienu drāma "Dēls" (sarakstīta 1913. gadā) un "Ikars" (sarakstīta līdz 1917. gadam) kara apstākļos gājušas zudumā un nav publicētas.
1920– 30: intensīvākie literārā darba gadi.
1929: kritika atzinīgi vērtējusi pirmo publicēto un Nacionālajā teātrī iestudēto lugu "Ozolnieka meita" (1929).

Lugas"Ozolnieka meita" (1929)
"Iegātnis" (grāmatā un teātrī 1930)
"Bagātā līgava" (teātrī 1934)
"Studentes vasara" ("Kraujēnu mantinieki" 1931)
"Trakais laiks" (1932)
"Tikai vienu glāzīti" (1933)
"Bagātā līgava" (1934)
"Dejotājas vaina" ("Zigridas likums" 1935)

"Mājās visi bija cītīgi "Dienas Lapas" un "Mājas Viesa Mēnešraksta" lasītāji. Arī es ar lielu nepacietību gaidīju sestdienas vakaru, kad atnesa visas nedēļas pastu. Interesantie romāni un jaunākie notikumi tad tika lasīti priekšā un arī pārspriesti. Tā es jau agrā bērnībā nonācu jaunstrāvnieku ietekmē. Tēvs ilgākus gadus atradās pagasta priekšgalā. Viņš bija meklētājs – skeptiķis, brīžiem ar pesimisma uzplūdumu. Māte turpretim praktiķe ar lielu dzīves sparu, veselīgu prātu, dziesmu mīļotāja. Lielās māsas piedalījās pagasta sabiedriskajā dzīvē: dziedāja korī, spēlēja teātri. Atminos, ka vecākai māsai bija jāmācās Annas loma "Ļaunajā garā". Es nu viņai biju pretimspēlētāja visās lomās, tā ka beidzot zināju visu lugu no galvas. Arī skola, kuras priekšgalā atradās skolotājs Malta (1905. g. cīnītājs), ietekmēja tanī pat virzienā. Katriem Ziemassvētkiem sagatavojām kādu ludziņu, ko viens vai otrs no skolotājiem bija paši sarakstījuši. Man vienmēr iznāca līdzspēlēt. Un tas man likās tik jauki, tā ka modās vēlēšanās reiz kļūt par aktrisi, lai varētu katru vakaru spēlēt teātri. Bez tam vēl, lai vingrinātos izteiksmīgā lasīšanā, klasē mēs izņēmām dramatiskus darbus, katrs lasot savu lomu. Jāsaka, ka mūsu skolas audzinātāji darīja visu, cik nu tas stingrajos pārkrievošanas laikos bija iespējams, lai skolnieki ne tikai iemācītos lasīt un rakstīt, bet arī iemīļotu latviski iespiestu vārdu. Un man jāsaka, ka viņi to tiešām arī panāca."

Minna Dišlere. Manas dzīves siluete. Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava, 1936,
96-104. lpp.

"Minna Dišlere ir lauku dzīves un tipu notēlotāja. Netverdama psiholoģiskā dziļumā, viņa veido viegla žanra gleznojumus, pa lielākai daļai cilvēkus rādīdama no jautrās puses. Tāda rakstniece parādās komēdijās: "Studentes vasara" (1931), "Traks laiks" (1932), "Tikai vienu glāzīti" (1933) un "Dejotājas vaina" (izrādīta Rīgas Mazā teātrī, 1935). Bagātāks psiholoģisks veidojums sniegts drāmā "legātnis" (1930) un lugās "Ozolnieka meita" (1929) un "Bagātā līgava" (1934). Gandrīz visi M. Dišleres dramatiskie darbi izrādīti Rīgas lielākos teātros."

Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava: 1936, 104. lpp.

Par sievietes rakstnieces un viņas tēloto
sieviešu lomu literatūrā M. Dišlere teikusi: "Sievietes spējas taisni
dramatiskā laukā tiek ļoti bieži apšaubītas, jo mums, sievietēm, noliedz
objektivitāti, kas tik nepieciešama šai literatūras nozarē. Man tomēr liekas, ka
mūsu labākās dramatiķes Aspazija un Anna Brigadere ir spīdoši pierādījušas, ka sievietes
var būt labas dramatiķes. Subjektīvismu sieviešu darbos varbūt var saskatīt
vielas izvēlē un temata apstrādājumā, uzticot augstākos ideālus paust varonei –
sievietei. Tad arī sieviešu tēli iznāk pilnīgāki, dzīvāki un īstāki. Liekas, ka
arī autorēm viņu varones ir mīļākas, tuvākas. Par sieviešu tipu dominēšanu
šinīs lugās var spriest jau no darbu nosaukumiem: "Zalša līgava",
"Vaidelote", "Zeltīte", "Ilga", "Maija un
Paija", "Kad sievas spēkojas", "Princese Gundega un karalis
Brusubārda" utt. Ja runāju par sevi, tad man arī jāsaka, ka sieviešu tēlus
skatu daudz dzīvāk un tie ir mani mīļie bērni, un tikai viņiem gribas uzticēt
tās idejas, kuras vēlētos vest dzīvē."


Minna Dišlere. Mans ceļš uz drāmu. Teātra Vēstnesis, 1929/1930, Nr. 7.

"Minna Dišlere latviešu literatūras vēsturē ieiet kā R. Blaumaņa
literāro tradīciju turpinātāja. Gan ar blaumaniski latvisko un gaišo pasaules uztveri,
gan ar atjautīgo, labsirdīgo humoru un skaidro, labskanīgo valodu M. Dišleres
lugas guva tautas mīlestību (viņas lugu pirmizrādēs teātri allaž bijuši
pārpildīti), jo, tāpat kā R. Blaumanis, viņa stingri stāvēja uz tautiskā
reālisma pamatiem, atsedza lauku cilvēku darba tikumu un ciešo, nesaraujamo
saistību ar zemi, ar lauku vidi, taču, R. Blaumanim radniecīgus sadzīves
konfliktus risinot, izgaismoja tos atbilstoši savam laikmetam – 20.–30. gadu
realitātei un cilvēku domāšanai.


Biruta Gudriķe. Minna (1886–1976) un Kārlis (1878–1954) Dišleri.
Tradicionālisti un modernisti. R.: Zinātne, 1996.

Vīksne

Kokneses pagastskola
Koknese

1899–1901
Natālijas Draudziņas ģimnāzija
Rīga

1901–1905
Ludmilas Tailovas privātā ģimnāzija
Rīga

1905–1906
Tērbatas Universitāte
Tartu
Juridiskā fakultāte. Brīvklausītāja.

1908–1913
Pēterpils Bestuževa augstākie sieviešu kursi
Sanktpēterburga
Juridiskā fakultāte

1886–1899
Kokneses pagasts

1899–1905
Rīga

1905–1906
Tartu

1906–1907
Irkutska

1908–1917
Sanktpēterburga

1917–1920
Omska
Vīrs Kārlis Dišlers ievēlēts par docentu Omskas politehniskajā institūtā, 1917. gada rudenī pirms revolūcijas dienas ģimene atstāj Pēterpili.

1920–1941
Rīga
Vasaras mītne, kurai dod vārdu "Sauleskalns", Koknesē.

1906–1907
Irkutska
Mājskolotāja poļu ģimenē

1919
Altaja kalni
Vasara

1941–1955
Sibīrija

Vecie kapi