Mirdza Griķe

1935. gada 7. aprīlis: Nacionālajā operā pirmo reizi dejojusi Gulbi iestudējumā "Gulbju ezers".
1936: "Bajadera", "Donkihots", kur sākotnēji tēlojusi nelielā lomā, vēlāk dejojusi centrālo lomu, tēlojot Kitriju.
1936. gada 26. marts: debija primabalerīnas lomā izrādē "Donhihots".
1936. gada vasara: devusies studiju ceļojumā uz Berlīni, kur mācījusies pie baletmeistara Viktora Gzovska, Parīzi – Olga Preobraženska un Doloresa Morēno (spāņu dejas), Londonu – baletmeistars Nikolajs Legats.
Pie Olgas Preobraženskas devusies studiju braucienos arī 1937. un 1939. gadā.
1937–1939: sarīkojusi vairākus patstāvīgus deju vakarus Nacionālajā operā.

"M. Griķe – ļoti preciza un spēcīga dejotāja, kas ar lielu ritmisku spraigumu un muzikālo sensibilitati veido savus dejojumus". Georgs Brants. Latviešu balets. Rīga: Izdevniecība Tāle, 1937. 
"Visaugstākais savā mākslā: tas ir mērķis, ko sev spraudusi Mirdza Griķe, par kuru zviedru, somu un poļu presē no mūsu baleta viesizrādēm 1937.–1939. g. g. – ir parādījušies visai augsti vērtējumi. Tā Varšavā viens no vadošajiem toreizējās poļu preses orgāniem (Wieczor Warszawski) pasvītroja, ka Mirdza Griķe neapšaubāmi ir viena no labākajām dejotājām pasaulē. Laikraksts šinī sakarībā atzīmēja, ka latvju baleta vispārējais augstais līmenis liecinot par latvju tautas augsto māksliniecisko apdāvinātību un spējām. Desmitiem līdzīgas atsauksmes parādījās pēc N[acionālās] O[peras] baleta viesošanās arī Zviedrijas un Somijas presē, kur visur M. Griķe tika godam minēta pirmajās vietās. Arī mūsu baleta kritika arvien ļoti labvēlīgi izturējusies pret šo apdāvināto jauno dejotāju. No paša sākuma kritika Mirdzai Griķei stāvējusi kūmās, pareģojot spožu nākotni. Rakstot par M. Griķes viesošanos Liepājā "Gulbju ezerā" 1935. g. sākumā, M. Kalniņa "Kurzemes Vārdā" izceļot jaunās, tikko skolas solu atstājušās dejotājas jau ievērojamo tehniku, kurai piemītot "noteikti uztverts spēks, pašapziņa, ritma noteiktība, kustību elastīgs spraigums", norāda, ka "Mirdzas Griķes spožās tūres, skaidrās līnijās izturētās arabeskas ir vēl tikai sākums no viņas tehniskām iespējamībām tālākā nākotnē". Georgs Brants savā monogrāfijā "Latviešu balets" (1937) konstatē, ka "M. Griķe – ļoti precīza un spēcīga dejotāja, kas ar lielu ritmisku spraigumu un muzikālo sensibilitāti veido savus dejojumus". Līdzīgi par M. Griķi atsaucas arī pārējie zvērinātie baleta kritiķi ar vecmeistaru Oskaru Grosbergu priekšgalā, arvien pasvītrojot, ka ikviena jauna Mirdzas Griķes loma ir arī jauns viņas sasniegums ceļā uz absolūto pilnību. [..] M. Griķe ar savām spējām un neatslābstošo, neizsīkstošo enerģiju it kā spēlējoties pārvar visas, pat vislielākās grūtības sarežģītajā dejas tehnikā."
J. Mednieks. Sarunas. Latvju sievietes mākslā un darbā. Rīga: J. Grīnberga apgāds, 1940, 54.–55. lpp.

"Centīšos atbiluēt uz Jūsu jautājumu: Kā es kļuvu par mākslinieci? Kad man bija 6 gadi, vecmāmiņai bija apnicis redzēt mani pa mēbelēm, tā nodeva mani A. Ašmanes kdzes plastikas skolā, lai izlietoju tur savu enerģiju un vēlēšanos atdarināt bērnu izrādēs redzētās dejas. Tā es iesāku savu baietdejotājas karjeru. Plastikas studijas turpinājās 7 gadus, kad nācu pie atziņas, ka tā nav mana īstā vieta un pārgāju uz klasisko baletu A. Feodorovas vadībā. Ko es mīlu, izņemot manu mākslu? Jūsmoju par ceļojumiem un izlietoju katru iespēju redzēt arvien kaut ko jaunu. Jūsmoju par Itāliju. Atbildēt uz jautājumu, par ko es būtu kļuvusi, ja nebūtu māksliniece, ir diezgan grūti. Man ir bijis tikai viens mērķis – kļūt par mākslinieci un ticība šim mērķim ir izslēgusi katru vēlēšanos tiekties pēc kā citu. Mana vienīgā atpūta pēc darba ir grāmatas un slēpošana. Mīlu skandināvu rakstniekus, sevišķi Knutu Hamsunu. No komponistiem Čaikovski. Manas mīļākās puķes – vijolītes. Ko es vēlos? Dejot tā, ka arī es pati reiz būtu apmierināta ar sevi. Tā būtu arī viena no manām laimīgākām dienām mūžā."Kā es kļuvu par mākslinieci. (Mirdza Griķe par sevi) Sievietes Pasaule, Nr.20 (15.10.1938)

Mirdza Griķe-Damberga

Trīs gadus mācījusies baletmeistares Aleksandras Fedorovas studijā.

Pēc Fedorovas aiziešanas no Nacionālās operas vienu gadu turpināja mācības Nacionālās operas baletskolā, līdz tika angažēta kā dejotāja baleta trupā.

1933
M. Milleres neoģimnāzija
Rīga
1933. gadā beigusi M. Milleres ģimnāziju.

1934
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
No 1934. gada viena no galvenajām dejotājām Nacionālās operas baleta trupā.