Mirdza Ķempe
09.02.1907 – 12.04.1974
Mirdza Ķempe (1907–1974) – dzejniece, tulkotāja, atdzejotāja. Strādājusi Rīgas Radiofonā par diktori, tulkotāju, korespondenti, vēlāk literāro raidījumu nodaļas vadītāju. Tulkojusi no krievu, angļu, vācu, franču un spāņu valodas. Otrā pasaules kara laikā Maskavā strādājusi Latvijas PSR Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju, vēlāk Latvijas PSR Valsts leļļu teātrī par literārās daļas un māksliniecisko vadītāju. Bija ilggadēja Latvijas Padomju rakstnieku
savienības dzejas konsultante. Audzinājusi vairākas dzejnieku paaudzes, veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakaru attīstību ar citām zemēm, īpaši ar Indiju. Ķempes dzejā dominē
trīs galvenie motīvi – mīlestība, kultūra un laikmets. Mirdzas Ķempes dzejoļu izlase "Mīlestība" (1957) iezīmēja latviešu mīlas lirikas tradīcijas atjaunošanos pēc Otrā pasaules kara.
Birth time/place
09.02.1907
Liepāja
Place/time of death
12.04.1974
Rīga
Professional activity
1923, 29. jūl.: pirmā publikācija – dzejolis "Ne jums!" laikrakstā "Kurzemes Vārds".
1923: pirmais tulkojums – Aleksandra Puškina luga "Mocarts un Saljeri".
1930–1940: tulkojusi un lokalizējusi radiofonam lugas (Augusta Strindberga, Džordža Bernarda Šova, Artura Šniclera, Šarla Vildraka u. c.), operešu tekstus (Imeriha Kālmāna "Monmartras vijolīte", Johana Štrausa "Šokolādes zaldātiņi", Franča Lehāra "Fraskita", "Smaidu zemē"), kā arī vairākus simtus dažādu tautu komponistu dziesmu un āriju operas solistiem un koncertdziedoņiem.
1942–1947: Latvijas PSR Valsts leļļu teātrim sarakstījusi vairākas lugas – "Sakņu dārzā", "Hitlers – burvju mākslinieks" (1942), "Laima pazemē" (1944; 1947. gadā librets Anatola Liepiņa baletam "Laima") u. c.
Dzejoļu krājumi1946: "Rīta vējš".
1950: "Drauga vārdi".
1951: "Mieram un dzīvībai".
1959: "Es nevaru klusē".
1961: "Skaudrā liesma".
1967: "Gaisma akmenī".
1969: "Cilvēka ceļš".
1973: "Ērkšķuroze".
Dzejoļu izlases1955: "Dzejas".
1957: "Mīlestība".
1964: "Mirkļu mūžība".
Miniatūru krājums1968: "Dzintara spogulis".
Ārzemju autoru darbu tulkojumi
Ķempe tulkojusi no krievu, angļu, vācu, franču, spāņu valodas.
1944: Simonovs, Konstantīns. "Krievu ļaudis" (luga) (Maskava: Cittautu literatūras apgāds).
1946: Gladkovs, Aleksandrs. "Sendienās" (luga) (Rīga: VAPP).
1947: Tichonovs, Nikolajs. "Stāsti" (tulkojusi kopā ar Andreju Balodi) (LVI).
1948: Bergholca, Olga. "Pie mums uz zemes" (luga) (LVI).
1949: Fedins, Konstantīns. "Neparastā vasara" (LVI).
1949: Bubenovs, Mihails. "Nemirstība" (LVI).
1951: Maršaks, Samuils. "Divpadsmit mēneši" (slāvu pasaka bērniem) (LVI).
1952: Zadornovs, Nikolajs. "Tālais novads" (LVI).
1956: De Servantess, Migels. "Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots" (1-2) (LVI).
1959: Junke, Alvaro. "Mazie vīri" (stāsts bērniem) (LVI).
1959: Svifts, Džonatans. "Lemjuela Gulivera sākumā ķirurga, vēlāk vairāku kuģu kapteiņa, ceļojumi pie dažām tālām pasaules tautām" (LVI).
1962: Mensfilda, Ketrina. "Laime" (LVI).
1963: Kiltijs, Džeroms. "Mīļais melis: komēdija pēc Bernarda Šova un Stellas Kempbelas vēstulēm" (LVI).
1964: Fedins, Konstantīns. "Neparastā vasara" (LVI).
1964: Oldingtons, Ričards. "Visi cilvēki ir ienaidnieki" (LVI).
1966: Defo, Daniels. "Robinsons Kruzo" (Liesma).
1968: Tvens, Marks. "Toma Sojera piedzīvojumi" (Liesma).
1970: Tvens, Marks. "Haklberija Fina piedzīvojumi" (Liesma).
1971: Stīvensons, Roberts. "Bagātību sala" (Liesma).
1973: Mukerdži, Dhans. "Džungļos" (Liesma).
1975: Sabatini, Rafaels. "Kapteiņa Blada odiseja" (Liesma).
Ārzemju autoru darbu atdzejojumi1951: Ševčenko, Tarass. "Izlase" (atdzejojuši: M. Ķempe, V. Dāvids, P. Bārda, M. Bendrupe, J. Plaudis) (LVI).
1960: Vitmens, Valts. "Zāļu stiebri" (atdzejojuši R. Rudzītis un M. Ķempe) (LVI).
1969: Brehts, Bertolds. "Balādes, dzejoļi, dziesmas" (no vācu valodas atdzejojuši: M. Čaklais, M. Ķempe, B. Saulītis, J. Sudrabkalns) (Liesma).
Quotes
"Ķempes dzejā dominē trīs galvenie motīvi – mīlestība,
kultūra un laikmets. Ķempes dzejā mīlestība ir ne tikai intīmas jūtas, bet arī
visaptveroša dzīves filozofija, kas rosina personības pašapzināšanos, dzīves
jēgas meklējumus un cilvēka iekļaušanos pasaulē, Visumā Ķempes daiļradē kultūra
atveidojas īpašā gara dzīves izpratnē. Ne mazums tiešas atsaukšanās arī uz
laikmeta ikdienas un politiskajām aktualitātēm padomju patriotisma, tautu
draudzības un internacionālisma garā."
Kalniņa, Ieva. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
Affinities
Eriks Ādamsons - Ex-husband
Imants Lasmanis - Like-minded
Jānis Žīgurs - Partner
Jēkabs Ezers - Teacher
Occupations
Name at birth
Mirdza Austra Alma Ķempe
Pseudonym
M. Īve
Additional names
Ādamsone, Naikovska
Residence
Bernātu iela 41, Liepāja
01.11.1927–24.4.1928
Aleksandra Čaka iela 63, Rīga
Tolaik Marijas iela 63 dzīvoklis nr. 8
02.06.1928–03.10.1928
Ģertrūdes iela 99, Rīga
Dzīvoklis nr. 7
06.09.1928–26.9.1931
Brīvības iela 186, Rīga
Dzīvoklis nr. 3
29.09.1931–29.6.1941
Indrānu iela 17, Rīga
Dzīvoklis nr. 4
Education
1915–1919
Liepājas pilsētas 1. pamatskola
Liepāja
1919–1920
Liepāja State 1st Gymnasium
Ausekļa iela 9, Liepāja
Apmeklējusi ģimnāzijas sagatavošanas klasi.
1925
Liepāja State 1st Gymnasium
Ausekļa iela 9, Liepāja
Beidza mācības.
1926–1928
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Līdzekļu trūkuma dēļ nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: ekonomika.
Working place
1928–1930
Rīgas radiofons
Rīga
Diktore
1930–1940
Rīgas radiofons
Rīga
Tulkotāja un korespondente
1940–1941
Rīgas radiofons
Rīga
Literāro raidījumu nodaļas vadītāja
1942
Latvijas PSR Valsts Mākslas ansamblis
Ivanova
Tulkotāja, Leļļu teātra literārās daļas vadītāja
1944–1947
Latvijas PSR Valsts leļļu teātris
Krišjāņa Barona iela 16/18, Rīga
Mākslinieciskā vadītāja
15.07.1948–28.2.1974
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Dzejas konsultante
Emigrated
1941
Astrahaņa
1942
Ivanova
1943–1944
Maskava
Participation in organisations
1943–1974
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre
Memorials
09.09.1989
Uliha iela 42, Liepāja
Liepājā K. Ūliha un Peldu ielas krustojuma skvērā ir tēlnieces Ligitas Ulmanes veidotais Mirdzas Ķempes piemineklis, kuru atklāja 1989.gada 9. septembrī.
Buried
Raiņa kapi