Tonija Kalve

06.07.1897 – 02.04.1967

Tonija Kalve (1897–1967) – aktrise un literāte. Sarakstījusi vairāk nekā 20 raidlugu Latvijas Radiofonam. Bruno Skultes operas "Vilkaču mantiniece" libreta autore.

Birth time/place

06.07.1897

Place/time of death

02.04.1967
Ņujorka

Personal information

1932: 25. janvārī apprecējusies ar režisoru Jēkabu Zaķi (1893–1961). Ģimenē meita Maija Šmits (dzimusi 1928) un dēls Māris.

Professional activity

1930. gadi: sacerējusi vairāk nekā 20 raidlugu Latvijas radiofonam, šim nolūkam izmantodama arī stāstu un noveļu dramatizējumus.
1947: izveidojusi Bruno Skultes operas "Vilkaču mantiniece" dramaturģisko pamatu un tekstu.

Aktrises gaitas sākusi Latvijas Nacionālajā teātrī Rīgā, pēc tam darbojusies Jelgavas teātrī un Dailes teātrī, bet bēgļu nometņu laikā Vācijā – Mērbekas latviešu teātrī.
Amerikas Savienotajās Valstīs darbojusies Ņudžersijas Latviešu biedrības dramatiskajā kopā, piedalījusies Amerikas Ceļojošā teātra izrādēs.

Lomas
Nacionālais teātris
1925: Delia, Frīdriha Hēbeļa "Judīte" Alekša Mierlauka režijā.
1925: baronese de Grandpiē, E. Skriba, E. Leguvē "Adriēna Lekuvrēna" Friča Rodes režijā.
1925: Orpa, Aspazijas "Boass un Rute" Alekša Mierlauka režijā.
1925: lēdija Mērija, Marka Tvena "Princis un ubaga zēns" Alfrēda Amtmaņa-Briedīša režijā.
1926: Tonija Vilciņa, Jūlija Pētersona "Diplomāti" Alekša Mierlauka režijā.
1926: Kolumbīne, Edvīna Medņa "Masku deja" Ernesta Feldmaņa režijā.
1926: aktrise Vasariņa, Anša Gulbja "Ērika Jonass" Alekša Mierlauka režijā.
1926: Tuanona, V. Sardū, E. Moro "Madame Sans Gene" Ernesta Feldmaņa režijā.

Jelgavas latviešu teātris
1926: Marija Luīza, A. Bernšteina "Mīlas valgos" Jāņa Kļava režijā.
1926: Marija Karolīna, V. Sardū, E. Moro "Madame Sans-Gene" Jāņa Kļavas režijā.
1926: Odeta de Versana, A. Kaijav.e, R. de Flēra "Buridāna ēzelis" Jāņa Kļavas režijā.
1926: Berta fon Bruneka, Fr;idriha Šillera "Vilhelms Tells" Jēkaba Zaķa režijā.
1926: Turandota, Karlo Goci "Princese Turandota" Jēkaba Zaķa režijā.
1926: Meita no pirmās laulības, K. Gernera "Stikla kurpīte" R. Puriņa režijā.
1926: Stuļģiene, Edvarda Vulfa "Tapiņa atgriešanās" Jāņa Kļavas režijā.
1927: Margarita Gotjē, Aleksandra Dimā "Kamēliju dāma" Jēkaba Zaķa režijā.
1927: Lija, Kārļa Ieviņa "Putras Dauķa precības" Jēkaba Zaķa režijā.
1927: Herta, Ēvalda Šķipsnas "Ciānas bērni" Jāņa Kļavas režijā.
1927: Līvija, Edvarda Vulfa "Romas degšana jeb Lielais vinnests" Jāņa Kļavas režijā.
1927: Jūlija Andrejevna, Ļ. Urvanceva "Vera Mirceva" Jāņa Kļavas režijā.
1927: Floriza, P. Gavo "Šokolādes princese" Jēkaba Zaķa režijā.
1927: Emīlija, D. Nikodemi "Pussieviete" Jāņa Kļavas režijā.
1927: Zenta Konsula, Pāvila Gruznas "Vecpuišu nodoklis" Jēkaba Zaķa režijā.
1927: Zazā, P. Bertona, Š. Simona "Zazā" Jāņa Kļava režijā.
1928: Anrieta, Ā. d`Enerī, P. Kormona "Divas bārenes" Jēkaba Zaķa režijā.
1929: Doras jaunkundze Džona Golsvertija "Bēgšana" Jāņa Kļavas režijā.
1929: Hedviga, F. Arnolda, E. Baha "Atpūta "Paradīzē"" Jāņa Kļava režijā.
1929: Sproģiene, Augusta Deglava "Vecais pilskungs" Nikolaja Kraukļa režijā.
1929: Nora Petri, B. Franka "Pērļu komēdija" Jāņa Kļavas režijā.
1929: krustmāte Bolte, Vilhelma Buša "Maksis un Morics" Jēkaba Zaķa režijā.
1930: Gosa kundze, A. Zendrupa "Kas vainīgs?" Žaņa Kopštāla režijā.
1930: Jaunā krodziniece, J. Rozentāla-Krūmiņa "Sarkanais kungs" Jēkaba Zaķa režijā.
1930: Ivetta, F. Arnold, E. baha "Vecais Ādams" Žaņa Kopštāla režijā.
1930: Līna Raiska, Minna Dišleres "Iegātnis" Jāņa Kļavas režijā.
1930: tante Izabella, E. Veidgarta "Tantes astīte" Nikolaja Kraukļa režijā.
1930: Jolanta, Ferencea Molnāra "Velns ar monokli" Jāņa Kļavas režijā.
1930: Jelgavas hercogiene, Voldemāra Zonberga "Jelgavas galma dziesminieks" Jēkaba Zaķa režijā.
1930: Veseli kundze, L, Fodora "Pildspalva" Žaņa Kopštāla režijā.
1930: Made Lauska, Jāņa Akuratera "Ķēniņa meita" Jēkaba Zaķa režijā.
1930: Minna Karaša, Hugo Raudsepa "Mikumerdi" Nikolaja Kraukļa režijā.
1930: Asnate, Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi" Žaņa Kopštāla režijā,
1931: Pārdevēja, R. Bernacka "Mana māsa un es" Jēkaba Zaķa režijā,
1931; Skaudra Urdziņa, Valdemāra Damberga "Inta" Jēkaba Zaķa režijā.
1931: Pamāte, M Cveitneres "Piķa Līze un Zelta Marija" Žaņa Kopštāla režijā.
1931: Glāzniekmeistara kundze, A. Vilnera, H. Reiherta "Trejmeitiņas" Jēkaba Zaķa režijā.
1931: Konsepsiona, Ž. Reil-Kodina "Mīlas varā" Nikolaja Kraukļa režijā.
1931: Virubova, M. Rostāna "Pēdējais cars" Žaņa Kopštāla režijā.
1931: Žanna, R. Plnaketa "Korneviļas zvani" Jēkaba Zaķa režijā.
1931: Ebrejiete, B. Šēnes "Zem dienvidu saules" Jēkaba Zaķa režijā.
1931: Emma Fuksis, B. Konnora "Ērikas gudrības grāmata" Jēkaba Zaķa režijā.
1931: Kraujēnu māte, Minna Dišlera "Studentes vasara" Jēkaba Zaķa režijā.
1932: Raudupiete, Annas Brigaderes "Raudupiete" Jēkaba Zaķa režijā.
1932: Lorensa māte, M. Rostāna "Cilvēks, kurš nogalināja" Jēkaba Zaķa režijā.
1932: Garā Lība, J. Straumes "Vagars" Žaņa Kopštāla režijā.
1932: Lija Loti, A. Lestjāņa, J. Vašari "Zaķis" Jēkaba Zaķa režijā.
1932: Berta Bute, Jāņa Jaunsudrabiņa "Jo pliks, jo traks" Jēkaba Zaķa režijā.
1932: Antonija, Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" Jēkaba Zaķa režijā.
1932: Brita, F. Dālgrēna "Vermlandieši" Jēkaba Zaķa režijā.
1932: Orta, Raiņa "Pūt, vējiņi!" Žaņa Kopštāla režijā.
1932: mis Alvaresa, E. Berka "Tas, ko sauc par mīlestību" Jēkaba Zaķa režijā.
1932: Hercogiene, J. Rozentāla-Krūmiņa "Zelta meža ziedi" Žaņa Kopštāla režijā.
1932: marķīze de Miran-Šarvila, F. Krūzes "Kad sirds sāk runāt" Jēkaba Zaķa režijā.
1933: Johanna, L. Hiŗsfelda "Zviedru sērkociņi" Žaņa Kopštāla režijā.
1933: Mazbērzu māte, Rūdolfa Blaumaņa "Trīnes grēki" Jēkaba Zaķa režijā.
1933: Tēvine, Jēkaba Janševska "Dzimtene" Jēkaba Zaķa režijā.

Dailes teātris
1933: Kārkliņa māte, Riharda Valdesa "Jūras vilki" E. Smiļģa režijā.
1933: Bebene, Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" E. Smiļģa režijā.
1934: Mācītāja sieva, Ivandes Kaijas "iedzimtais grēks" E. Smiļģa režijā.
1934: Olga Pavlovna, V. Škvarkina "Cita bērns" E. Smiļģa režijā.
1934: Šakaniene, A. Karaša "Karogs aicina" E. Smiļģa režijā.
1934: Anne Marija, Knuta Hamsuna "Augusts, pasaules braucējs" E. Smiļģa režijā.
1934: Melderiene, Aīdas Niedras "Pie Azandas upes" E. Smiļģa režijā.
1935: Bārbele, Aleksandra Grīna "Tobago" Smiļģa režijā.
1935: Vīlupiene, Augusta Deglava "Vecais pilskungs" E. Smiļģa režijā.
1935: Ede, Jāņa Sārta "Viss pa gaisu" Kārļa Veica režijā.
1936: Flumma kundze, E. Nīkes "Galma koncerts" E. Smiļģa režijā.
1936: Bellas kundze, Jēkaba Janševska "Mežvidus ļaudis" E. Smiļģa režijā.
1936: Pumpuriene, Jāņa Grota "Zelta atslēga" E. Smiļģa režijā.
1937: Adelo, A. de. Benedeti "Es tevi vairs nepazīstu" Herberta Zommera režijā.
1938: Tīta sieva, Antona Tamsāres "Zeme un mīlestība" E. Smiļģa režijā.

Jelgavas latviešu teātris
1932: Orta, Raiņa "Pūt, vējiņi!" Žaņa Kopštāla režijā.

Mērbekas Latvies teātris
1945: Cērpa kundze, Mārtiņa Zīverta "Ķīnas vāze" Osvalda Uršteina režijā.
1947: Galvas kundze, Mārtiņa Zīverta "Mīkla" Osvalda Uršteina režijā.
1948: Hedviga, Frīdriha Šillera "Vilhelms Tells" Jāņa Zariņa režijā.
1948: Anna, Rūdolfa Blaumaņa "Ļaunais gars" Osvalda Uršteina režijā.
1949: Nerine, Moljerā "Skapēna nedarbi" Osvalda Uršteina režijā.

Amerikas Latviešu teātra ceļojošie ansambļi
1962: Anna, L. Kiršfelda "Ziedonis septembrī" Jāņa Šāberta režijā.

Quotes

"Jo garš un daudzpusīgs viņas tēloto lomu saraksts, kurā dominē bangaini, drāmatiski raksturi. Drāma, temparamenta un kaislību sabangojumi uz skatuves bija Tonijas Kalves īstenais elements un tos viņa tēloja ar dziļu pārdzīvojumu un degsmi. Izkopusi daiļrunu, savus deklamāciju ciklus viņa izstrādāja kā drāmaturģiski noslēgtas izrādes."

Laiks, Nr. 27, 05.04.1967.

Atmiņas par Toniju Kalvi
"Uzrakstīšu dažas atmiņās, kas man nāk prātā par māti. Tās saistās ar kādu priekšmetu, kas mātei bija nepieciešams darbam kā Latvijā, tā Vācijā un Amerikā, šis priekšmets bija maza, bet diezgan smaga rakstāmmašīna Continental. No mazām dienām atceros, ka rakstāmmašīna vienmēr stāvēja uz rakstāmgalda, tajā bija pusrakstīta papīra loksne, un man bieži tika aizrādīts, lai es ar to nespēlējos. Ar šo rakstāmmašīnu tika sarakstīti daudzi dzejoļi un raidlugas, kuras tēvs iestudēja Rīgas radiofonā. Mums Saulkrastos bija vasarnīca, kur pavadījām nedēļu nogales. Parasti ar māti divatā uz Saulkrastiem devāmies ar vilcienu, jo tēvam bieži bija jāstrādā. Bet bija reizes, kad mēs visi četri, arī mana māsa, uz vasarnīcu braucām ar tēva lielo motociklu, kam bija liels blakusvāģis. Māte tēvam aiz muguras, mēs abi ar māsu blakusvāģī, bet mums pie kājām slavenā rakstāmmašīna, kas vienmēr brauca līdzi. 1944. gada rudenī es biju bērnu nometnē pie Ogres. Katru dienu arvien tuvāk nāca lielgabalu dunoņa. Ceļš, kas gāja gar nometni, bija pilns vācu militārām mašīnām, tās devās uz Rīgas pusi. Daudzi vecāki atbrauca un paņēma no nometnes savus bērnus, es jau sāku bažīties, vai mani nav aizmirsuši. Bet tad kādu dienu ieradās māte, viņai bija netīras drēbes un nokvēpusi seja. Tā kā nav bijis cita transporta, viņa braukusi ar kādu lokomotīvi un visu ceļu sēdējusi uz ogļu kastes. Lai tiktu uz Rīgu, izgājām uz ceļa, māte apturēja kādu automašīnu un izlūdzās, lai tā mūs uzņem. Aizmugurē bija vācu zaldāti, bet mēs abi ar māti sēdējām priekšā – blakus šoferim. Mēs ar māti gatavojāmies ar kuģi braukt uz Vāciju, tēvs vēl palika darboties radiofonā. Kāpjot uz kuģa, varēja ņemt līdzi tikai tik daudz, cik var panest. Man uz muguras bija smaga soma, bet pie rokas mātes rakstāmmašīna, tika piekodināts, lai to nekad neizlaižu no rokām. Vācijā bijām daudzās pagaidu nometnēs. Māte turējās kopā ar Bruno (Skultes) sievu Birutu, un tā mēs tikām līdz Berlīnei. Tai laikā ik pa brīdim bija uzlidojumi, un bieži bija jāiet uz patvertni pagrabā. Neatceros, ko līdzi ņēma māte, bet mans pienākums vienmēr bija parūpēties par rakstāmmašīnu. No Mērbekas DP nometnes mūsu ceļš veda uz Oldenburgu, kur mana māte kopā ar Bruno (Skulti), kā mēs zinām, strādāja pie "Vilkaču mantinieces". Un labi, ka līdzi bija rakstāmmašīna." Tā savas mātes gaitas atceras dēls Māris Zaķis.

Operas libretiste Tonija Kalve. Laiks, Nr.17. 23.04.2011.