Dzimusi un augusi Latvijā, Jūrmalā. Tēvs lietuviešu tautības Auces policijas ierēdnis, vēlāk Vecmoku muižas pārraugs Konstantīns Veščūns (arī Veščunas). Māte Rīgā dzimusi latviete Marta Elizabete Veščūna. Māsas Helēna, Mērija Konstance un Viktorija Valērija. Ģimenē arī auga divi dēli.
1919. gadā Bermonta uzbrukuma laikā brīvprātīgi iestājusies Latvijas armijā, atvaļināta 1919. gada 25. decembrī dižkareivja pakāpē.1922. gadā apbalvota ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru (ordeņa nr. 1165) par 1919. gada 19. novembra kauju Piņķos pie Plāņu mājām. Viena no trim sievietēm LKO kavalierēm.1928. un 1931. gadā kandidējusi Rīgas domes vēlēšanās no Atvaļināto karavīru, strādnieku un algoto darbinieku saraksta.
Pēc Neatkarības kara dzīvojusi Latvijā, studējusi Latvijas Universitātē un ieguvusi tiesību zinātņu grādu.Precējusies ar inženieri Vilhelmu Jansonu (1896–1978). Laulībā piedzimst dēls Zinturs un meita Areta.
Otrā pasaules kara laikā devusies bēgļu gaitās uz Kurzemi, neveiksmīgi centusies izceļot uz Zviedriju. Iesaistījusies Latvijas Centrālās padomes darbībā.
Padomju okupācijas gados slēpusi Latvijas Centrālās padomes memoranda oriģinālu, kas pēc V. Veščunas nāves tika atrasts viņas dzīvesvietā Rīgā, Peldu ielā 19 paslēpts zem grīdas.