Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)

Ilustrēts nedēļas žurnāls, iznāca no 1924. līdz 1941. gadam.

08.11.1924–16.08.1928 Jānis Kārkliņš
17.08.1928–13.09.1928 redaktore un izdevēja Emīlija Benjamiņa
14.09.1928–22.07.1937 Ernests Runcis-Arnis (no 1933. gada parakstās – Ernests Arnis)
23.07.1937–30.09.1937 par redakciju atbild izdevēja Emīlija Benjamiņa
01.10.1937–04.07.1940 Jūlijs Lācis
05.07.1940–29.08.1940 Jānis Plaudis
30.08.1940–28.11.1940 Jūlijs Lācis

No 1940. gada 30. augusta (Nr. 826) līdz 25. oktobrim (Nr. 834) žurnālu parakstīja arī žurnāla "Atpūta" un mēnešraksta "Karogs" apvienotā redakcijas kolēģija: Andrejs Upīts, Žanis Spure, Vilis Lācis, Jānis Lācis, Jānis Niedre.

29.11.1940–27.06.1941 Jānis Jēkabsons (pseid. Jānis Grants)

Jānis Kārkliņš (1924–1937 – Mākslas nodaļas vadītājs)
Jūlijs Lācis (1924–1940)
Pēteris Grūbe (1924–1939. gada jūnijs)
Jānis Ziemeļnieks (1925–1930)
Reinholds Kasparsons (1926?–1927? – konsultants mākslas jautājumos)
Нermanis Matisons (1927. gada 14. augusts– 1932. gads – Šaha nodaļas vadītājs)
Alberts Prande (1931–1937 – Ilustrāciju nodaļas vadītājs)
Jānis Plaudis (1937–1941. gada maijs)
Arvīds Grigulis (1940. gada septembris–oktobris – redakcijas sekretārs)
Fricis Apšenieks (1940. gada augusts–1941. gada aprīlis – Šaha nodaļas vadītājs)
Vladimirs Petrovs (1941. gada maijs–jūnijs – Šaha nodaļas vadītājs)
Egils Hermanovskis (1941 – Ilustrāciju nodaļas vadītājs)
Aleksandrs Čadarainis (pseid. Aleksandrs Čaks, 1941. gada maijs–jūnijs – tehniskais redaktors)

08.11.1924–08.08.1940 Emīlija Elka
09.08.1940–15.08.1940 Valsts izdevniecība
16.08.1940–17.10.1940 Valsts apgādniecība
18.10.1940–05.12.1940 VAPP [Valsts apgādniecības un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde]
06.12.1940–27.06.1941 VAPP Laikrakstu un žurnālu apgādniecība

08.11.1924–27.06.1941
Redakcija un ekspedīcija – Lielajā Kalēju ielā Nr. 29, Rīgā
No 1938. gada abonēšanas paziņojumos – redakcijas telefons 20585, kantora un ekspedīcijas telefons – 22254.

08.11.1924–15.08.1940 "Jaunāko Ziņu" spiestuve, Rīga
16.08.1940 spiestuve nav norādīta
23.08.1940–29.08.1940 5. valsts spiestuve, Rīga
30.08.1940–30.10.1940 1. valsts spiestuve, Rīga
01.11.1940–27.06.1941 VAPP 1. spiestuve, Rīga

1936. gada 31. jūlijā iekšlietu ministrs sodīja žurnālu ar 500 Ls par lasītāju morāli aizskaroša materiāla publicēšanu.

1924. Nr. 1 (8. nov.)–Nr. 8 (24. dec.)
1925. N. 9 (1. janv.)–Nr. 60 (24. dec.)
1926. Nr. 61 (1. janv.)–Nr. 113 (31. dec.)
1927. Nr. 114 (7. janv.)–Nr. 165 (30. dec.)
1928. Nr. 166 (5. janv.)–Nr. 217 (27. dec.)
1929. Nr. 218 (4. janv.)–Nr. 268 (20. dec.)
1930. Nr. 269 (1. janv.)–Nr. 320 (19. dec.)
1931. Nr. 321 (1. janv.)–Nr. 373 (25. dec.)
1932. Nr. 374 (1. janv.)–Nr. 426 (30. dec.). Nr. 390 galvā kļūdaini iespiests gads – 1930, jābūt – 1932.
1933. Nr. 427 (6. janv.)–Nr. 478 (31. dec.)
1934. Nr. 479 (5. janv.)–Nr. 530 (31. dec.)
1935. Nr. 531 (4. janv.)–Nr. 582 (31. dec.)
1936. Nr. 583 (3. janv.)–Nr. 634 (25. dec.). Uz žurnāla vāka 11. septembrī kļūdaini iespiests Nr. 618, jābūt – Nr. 619.
1937. Nr. 635 (1. janv.)–Nr. 687 (31. dec.)
1938. Nr. 688 (7. janv.)–Nr. 739 (30. dec.)
1939. Nr. 740 (6. janv.)–Nr. 791 (29. dec.)
1940. Nr. 792 (5. janv.)–Nr. 842 (20. dec.), Nr. 1 (27. dec.). Žurnālam līdz 1940. gada Nr. 842, 20. decembris – vienlaidu numerācija.
1941. Nr. 2 (3. janv.)–Nr. 27 (27. jūn.). Turpināja 1940. gada 27. decembrī sākto numerāciju.

1924 pie Nr. 8 – Melngailis, E. Betlēme [Dziesma koriem]. J. Poruka vārdi. 4 lpp.

08.11.1924–05.12.1940
Numura cena – 30 santīmi.
Abonēšanas maksa mēnesī – 1,20 Ls, trim mēnešiem – 3 Ls, mēnesī uz ārzemēm – 1,60 Ls.

05.12.1940–27.02.1941
Numura cena – 30 kap.

28.02.1941–20.03.1941
Numura cena – 50 kap.

21.03.1941–27.06.1941
Numura cena – 60 kap.

"Jā, "Atpūta" skan labi! Kam negribas brīdi atpūsties? Ļaudis lasīs, lai atpūstos. Tādam jābūt arī žurnāla saturam.
Tā radās "Jaunāko Ziņu" satelīts "Atpūta". Rakstos ir sacīts: Sākumā bija vārds. Darbā ar to nepietiek. Nepieciešama žurnāla seja, saturs, bet tāda vēl nav. Par to jāgādā redaktoram vienam pašam. Viņš pērk vācu, angļu, franču ilustrētos izdevumus un redz – atdarināt tos nevar. Mums citi apstākļi, cita gaume. Nākas uzmanīgi meklēt žurnālam pašam savu seju un saturu, kas nevienu lasītāju nesatrauc, neraudina un nekaitina, bet atpūtina. Pirmais numurs, kā parasti, iznāk ne cepts, ne vārīts. Iespiežam vienā krāsā, 6000 eksemplāros. [..] Ar "Jaunāko Ziņu" reklāmas atbalstu savējos izpārdodam. Tā laba zīme. Vēlāk žurnāla darbā iesaistās arī Jūlijs Lācis no avīzes redakcijas un Arnis no valsts bibliotēkas. Redakcija ir patstāvīga, izdevēji to netraucē. Viņiem pietiek ar skaitļiem. Metiens kāpj uz augšu. Tas ir pietiekams pierādījums, ka ar saturu viss kārtībā. Kad redakcijā iestājas arī Alberts Prande, viņš pēc katra numura turpina zīmēt grafisku līkni, ko droši rādām izdevējiem – žurnāls aug. Protams – plašumā. Tas ir masu produkts, peļņas līdzeklis. Kolēgas smejas: atpūta aprīs darbu! Tad tik būs dzīvošana...
Bet "Atpūta" pati nerodas bez darba, šo darbu darām vienā laikā ar avīzes rediģēšanu, tāpēc algas nepaceļas, toties varam atļauties šo to tādu, no kā avīze izvairās. lespiežam tikai orģinālromānus – neviena tulkojuma. Aspazija, Brigadere, Akuraters, Jaunsudrabiņš, leviņš, Janševskis, Vilis Lācis – visi tā laika populārie prozisti, tāpat dzejnieki Skalbe, Plūdonis un citi ir it kā kupls ziedu klēpis "Atpūtas" mierīgā telpā. No politikas izvēdinātā gaisā viņiem pievienojas arī Rainis, kas savas partijas apsvērumu dēļ no avīzes atturas.
Reizēm dzird pārmetumus: "Atpūta" maz iespiež latviešu gleznu reprodukcijas. Tie nav bez pamata. Kad dabūjam krāsas, to pielietošana dobspiedes tehnikā ir vēl tik nepilnīga, sekla un netīra, ka žēl vērtīgus mākslas darbus reproducēt tādā izskatā. Madernieka, Liberta, Krūmiņa un citu autoru zīmējumi noder labāk. Krāsotās fotogrāfijas ir bez pretenzijām.
Līdz ar aktuālām ilustrācijām sniedzam angļu, franču, vācu valodas pašmācības kursu, Raiņa dienasgrāmatu, ko Aspazija dod negrozītu un nesaīsinātu, senās Indijas reliģisko filozofiju jogas, kas daudzus interesē, ceļojumu aprakstus, modes un skaistuma kopšanas padomus. Vēlāk no lasītājiem vācam arī sapņus, telepatijas gadījumus un citus materiālus parapsiholoģiskai pētniecībai. Te nu pēc 15. maija sadūrāmies ar kādu ministru, kas droši saka: Nost ar māņticības izplatīšanu vadoņa valstī! Punkts. [..]
Modē nāk skaistuma karalienes – no lauku pagastiem un Čiekurkalna līdz preses ballei. Nezinu, kāds velns mūs dīda bez apdoma skriet modei līdz. Izsludinām "Atpūtā" skaistuma sacensību bērniem. Mātes iesūta milzum daudz mīļu, jauku sejiņu. Katras bērns taču ir tas visskaistākais un arī visgudrākais pasaulē. Kas to drīkst apšaubīt? Bet karaliene paredzēta tikai viena. Pavisam neapskaužams stāvoklis žūrijai, kurā ieiet Benjamiņas kundze, Smiļģis, Madernieks, kāda sieviešu nacionālās līgas dāma un redakcijas pārstāvis. Izraugāmies kādu avīžu pārdevējas meitenīti. Māmuļa laimīga, meiteni apdāvina. Bet visas citas mātes nu niknas un apvainotas. Tā izvēles komiteja nekur neder, nekā nejēdz. Viņām jau sava cilvēcīga taisnība, bet kļūda pie mums – tādu sacensību rīkodami, psiholoģisko momentu neesam iekalkulējuši.
Padomus skaistuma kopšanā uz vienas lappuses dod Dr. Klāra Stākena. Viņai ir savi skaistuma krēmi, kuriem tādi padomi nāk par labu. [..]
Visu laiku žurnāls aug līdztekus laikrakstam, sasniedz pie mums vēl nepiedzīvotus metienus – 30 – 40 – 60 tūkstošus…"

Jānis Kārkliņš. Latvijas preses karalis. Atmiņas par "Jaunāko Ziņu" laikiem. [Ņujorka]: Grāmatu Draugs, 1962. 53.–56. lpp.

".. A. Benjamiņa norādījums, ka "Atpūtai" jābūt "īstam famīlijas žurnālam". Par tādu ģimenes žurnālu un reizē nedēļas ziņu žurnālu tas arī kļuva. "Atpūta" tapa par savulaik visizplatītāko latviešu žurnālu ar nepieredzētu tirāžu, lielisku operativitāti un bagātu fotoattēlu klāstu, vērtīgiem daiļliteratūras darbiem, radot pat iekšēju konkurenci ar "Jaunākajām Ziņām". [..]
Sākumā dominēja ilustrācijas, turklāt melnbaltas, turpretī tagad žurnālā vairāk bija teksta un daudz krāsu. Bija radīts savdabīgs, tikai "Atpūtai" raksturīgs žurnāla izkārtojums. Literārajā daļā publicēja galvenokārt latviešu oriģinālliteratūru ar ilustrācijām, sevišķi romānus turpinājumos. Populāras kļuva "Atpūtai" raksturīgās astoņu, retāk sešu vai divpadsmit sižetiski vienotu zīmējumu sērijas – faktiski komiksi – līdz ar humoristiska teksta četrrindēm, piemēram, J. Dreslera zīmējumi un panti. Kā šādu tekstu autors "Atpūtā" darbojas arī J. Ziemeļnieks.
Dažu gadu laikā žurnāla metiens no 6000 eksemplāriem pieauga līdz 50 000, pēdējos gados sasniedza un pat pārsniedza 70 000 eksemplāru. "Atpūta" kļuva par masu žurnālu gan pēc metiena, gan pēc izdevuma tipa. Žurnāls deva milzu peļņu – no katra numura tīrais ienākums bija 7000–10 000 latu, tātad gada peļņa bija tuva pusmiljonam latu."

Ainārs Dimants. Ilustrētie nedēļas laikraksti. No: Treijs, R. (red.). Latvijas Republikas prese. 1918–1940. Rīga: Zvaigzne ABC, 1996. 270.–272. lpp.

"Kad sakarā ar daudzu izdevumu slēgšanu autoritārā režīma gados sašaurinājās publicēšanās iespējas periodikā, jauni lieli daiļdarbi atrodami žurnālā "Atpūta" (1924–1940). Sākotnēji tas bija iecerēts tikai kā ilustrēts ģimenes žurnāls, kurā informatīvo materiālu bagātinātu piemēroti dzejoļi un īsi prozas sacerējumi. Taču trīsdesmitajos gados te atrodami tādi romāni kā Viļa Lāča "Vecā jūrnieku ligzda", "Akmeņainais ceļš" u.c., Arvīda Griguļa "Cilvēki dārzā" (ar nosaukumu "Liktenīgais noslēpums"), Anšlava Eglīša "Līgavu mednieki", Alfrēda Dziļuma "Saplēstā krūze", Aspazijas "Rudens lakstīgala", vairāki Elvīras Kociņas romāni. Žurnāla publicēti saturīgie Jāņa Plauža, Elīnas Zālītes, Raiņa ārzemju ceļojumu apraksti."

Benita Smilktiņa. Laikmeta konturējums. No: Hausmanis, V. (zin. vad.). Latviešu literatūras vēsture. 2. sēj.: 1918–1945. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. 38.–40. lpp.