Minsteres latviešu ģimnāzija
Minsteres Latviešu ģimnāzijas internāta ēka.
Minsteres Latviešu ģimnāzijas pirmsākumi meklējami 1946. gada 14. februārī, kad Detmoldā tika nodibināta Detmoldas Latviešu ģimnāzija.
Skolotāja Mirdza Rinkusa stāstīja: "1946. gada 14. februāris – pirmā Detmoldas Latviešu ģimnāzijas skolas diena. Pirmā diena. Ziemas diena ar sniegu. Nav brīnums, jo Detmolda atrodas Teitoburgas kalnu piekājē. Skaista, pavisam kara neskarta pilsēta. Šeit arī latviešu eksilvaldības centrs. Pirmā diena sākas tūliņ ar darbu. Ir tikai ģimnāzijas 1. klase – gandrīz īsta meitu klase. Pagaidām pavisam nepiemērotas telpas: LCK biroja lielākā istaba.“ Drīz skolai tiek piešķirtas telpas Detmoldas zēnu ģimnāzijā, kur mācības notiek pēcpusdienās. Lielākā daļa skolēnu dzīvo Šicenhofā vai Leopolda kazarmās.
1946. gada rudenī notiek lielas pārmaiņas, jo Detmoldas latviešiem jāpārceļas vai nu uz Augustdofu, vai uz Grēveni, tiek izlemts ģimnāziju pārcelt uz 12 kilometru attālo Augustdorfu, kur skolai ierādīja mūra barakas vienu galu ar septiņām istabām.Skolas vadību uzņēmās Arturs Lesnieks, kurš 1949. gada decembrī izceļoja uz Zviedriju. Šajā laikā Blombergas un Grēvenes latviešus arī pārcēla uz Augustdorfu (1947–1957). Arī šajās nometnēs līdz tam darbojās latviešu ģimnāzijas. Apvienojoties šim trim ģimnāzijām, tika izveidota viena stabila skola Minsteres Latviešu ģimnāzija, kuras vadību uzņēmās Ansis Dreimanis. 1950. gadā Augustdorfā tika iekārtots arī skolas internāts. Ģimnāzijas skolēniem bija jāmaksā skolas nauda 10 vācu marku apmērā.
Kopš 1957. gada 1. aprīļa ģimnāzija turpināja darbu Minsterē, Ziemeļreinā-Vestfālē. Tās direktors līdz 1962. gada 1. aprīlim bija Ansis Dreimanis. Skola darbojās pārbūvētās agrāko vācu armijas kazamju telpās, 3. blokmājā Grēvenes ielā 69-3 (1957–1965). No Augustdorfas Minsterē darbu turpināja septiņi skolotāji: Antons Abakuks, direktors Ansis Dreimanis, inspektors Egons Āboliņš, Ģirts Ārvaldis, Mirdza Rinkusa, Olija Trauciņa un Manfreds Tingurs, Minsterē pievienojās Alma Alužāne, Anita Ērenpreisa, Austra Rudzīte un Alberts Spoģis.
1965. gadā Minsteres Latviešu ģimnāzija pārcēlās uz jaunceltajām skolas un internāta telpām Vīnburga ielā (1965–1986). Internātu ar 120 vietām nodēvēja par "Rīgas namu", to apsaimniekoja Vācijas Luteriskās baznīcas labdarības organizācija "Perthes Werk". Skolas vadību pārņēma kādreizējais Baltijas Universitātes Pinebergā ģermanistikas profesors Zigfrīds Vitens. Pirmo reizi pēc baraku un kazarmu šaurības un trūkumiem skolas rīcībā bija tieši tās vajadzībām plānotas modernas telpas ar īstu sarīkojumu zāli un iespējām lietot sporta telpas līdzās esošajā Paskāla Ģimnāzijā. Atsevišķas telpas bija ieplānotas arī bibliotēkai.
1975. gadā par direktoru kļuva Eduards Silkalns no Austrālijas (1975–1978), bet par direktora vietnieku Andrejs Straubergs no Zviedrijas. 1978. gadā skolas vadību pārņēma pedagogs, inženieris un teologs Artūrs Liepkalns no ASV (1978–1983); 1983. gadā ģimnāzijas vadību uzņēmās Ilga Grava (1983–1988), īslaicīgāk ģimnāzijas direktori bijuši Valters Nollendorfs (1988–1989), Valda Dreimane (1989–1991), Andrejs Straubergs (1991–1992) un Fricis Zeibolds (1992–1998).
1986. gadā Minsteres Latviešu ģimnāzija un internāts pārcēlās uz jaunam telpām Latviešu Centra Minsterē telpām, kas atradās Zalcmaņa ielā līdz 1998. gadam.
Jau 1973. gadā tika nodibināta bezpeļņas organizācija "Minsteres Latviešu ģimnāzijas bijušo skolēnu un draugu biedrība".
Informācijas avots: Spoģis, Alberts. Minsteres Latviešu ģimnāzija izdzīvoja. 1946-1998. Rīga: Valters un Rapa, 2008; Minsteres latviešu ģimnāzija 1945-1998. (1999).