Edvarta Virzas un Elzas Stērstes memoriālā māja "Billītes"
Vēsture
1901. gadā rakstnieka Edvarta Virzas ģimene pārcēlās uz tēva dzimtas mājām “Billītēm”, kas celtas 19. gadsimta beigās.
Kopš 1905. gada E. Virza pastāvīgi dzīvoja “Billītēs”. Pēcāk “Billītes” E. Virzas un E. Stērstes ģimenei kalpoja kā vasaras māja, kur atpūsties no Rīgas dzīves.
Otrā pasaules kara gados "Billītēs" iekārtots krievu hospitālis, pēc tam – vācu štābs. Pēc kara šeit iemitinātas kolhoznieku ģimenes, kas strādāja "Billīšu" kūtī ierīkotajā teļu fermā.
20. gadsimta 80. gadu beigās ar talcinieku palīdzību sākās “Billīšu” sakopšana. Vietējā kolhoza priekšsēdētājam bija iecere mājas restaurēt, lai tās varētu izmantot gan E. Virzas un E. Stērstes radinieki, gan visi tie, kam tuva latviešu literatūra un kultūra.
1991. gadā “Billītes” tika atdotas mantiniekiem, un tajās sāka dzīvot dzejnieku meita Amarillis un mazdēls Eduards. Ar studentu palīdzību notika “Billīšu” atjaunošanas darbi, kas turpinājās vairākus gadus. Mūsdienās šeit atrodas Edvarta Virzas un Elzas Stērstes memoriālā māja "Billītes", vadītāja – dzejnieku mazmazmeita Diāna Jance.
Līdzstrādnieki
Muzeja veidotāji ir Edvarta Virzas un Elzas Stērstes meita Amarillis Liekna-Virza ar dēlu Eduardu Lieknu, meitu Annu Žīguri un mazmeitu Diānu Janci.
Ietekme kultūrā
“Billītēs” tapuši daudzi E. Virzas dzejoļi, kā arī sarakstīts darbs “Straumēni”.
Citātu galerija
“Zaļajā Zemgalē, kuras nepārredzamā līdzenumā lēni plūst zilā Lielupe ar sāvām māsām Iecavu un Misu, sāņup no lielajiem baltajiem zemes un rāmajiem ūdens ceļiem, paceļas diža zemturu pils, stāviem sarkaniem dakstiņu jumtiem, baltām kolonām, plašiem balkoniem un spodriem logiem. Tā ir māja, kuras vārds jau sen iegājis mūsu literatūras vēsturē. Kas gan nav dzirdējis par “Billitēm”? “Billites” ir Edvarta Virzas varenās poēmas, zemnieku epa “Straumēni” tapšanas vieta, tās ir “Straumēni”."
J. Mednieks. Elza Stērste. Zeltene, Nr. 13, 01.07.1939.
“1903. g. vasarā es vienu vai divi reizes apciemoju Liekni Billītēs, kas bij netālu no manām tēva mājām Vecsauliešos. Billītes toreiz bij tipiska Zemgales māja ar parasto saimnieku un kalpa galu. Edvards bij iemitinājies saimniekgala lielajā istabā, kas vasarā bij krēslaina un vēsa, jo māju cieši apņēma vecais ābeļdārzs. Pie viena loga stāvēja neliels galds, juku jukām piekrauts grāmatām, aprakstītām papīra lapām un apbārstīts tabaku, jo Lieknis bij sācis pīpot.”
Jānis Sarma. Edvarda Virzas mācību gadi. Ceļa Zīmes, Nr. 14, 01.07.1953.