Valmieras Viestura vidusskola

1725. gadā Valmiermuižā tika izveidota pirmā pagastskola. Šajā laikā arī meklējami Valmieras Viestura vidusskolas pirmsākumi.

Viestura skolas sākums Valmiermuižā (1923-1928)

1920. gadā neatkarīgās Latvijas valdība pieņēma Izglītības likumu. Saskaņā ar to visiem bērniem vecumā no 9 — 15 gadiem jābeidz sešklasīgā pamatskola. Pirms šī likuma pieņemšanas lauku rajonos bija četrklasīgās 1. pakāpes (1.-4. klase) un 2. pakāpes (5.-8. klase) skolas jeb draudzes skolas. Saskaņā ar jaunizveidoto likumu 1923. gadā Valmieras pagastā darbību sāka Valmieras pagasta sešklasīgā pamatskola, kas ierīkota bijušajā Valmiermuižas pilī. Pirmie absolventi skolu beidza 1925. gadā. 1926. gadā skolai piešķīra latviešu virsaiša Viestura vārdu — Viestura sešklasīgā pamatskola. Sākotnēji ik gadu skolu absolvēja ap 20 audzēkņiem, taču 1939. gadā absolventu skaits jau bija paaudzies līdz 107.

Jaunā Viestura sešklasīgā pamatskola (1938-1944)

Sakarā ar augošo skolēnu skaitu radās vajadzība būvēt jaunu skolas ēku. Tika uzsākta tagadējās Valmieras Viestura vidusskolas būvniecība. 1936. gada 15. novembrī jaunajai skolas ēkai tika ielikts pirmais pamatakmens. Jaunā skolas ēka tika būvēta vietā, kur krustojas Valkas, Rūjienas un Burtnieku ceļi. Skolu projektēja arhitekts Arnolds Čuibe.[1] 1938. gada 1. septembrī jaunajā skolas ēkā tika uzsāktas mācības. Tai laikā skolā mācījās 200 skolēni un strādāja 7 skolotāji. 1939. gada 10. decembrī jaunā skolas ēka tika iesvētīta un tika saņemts skolas karogs.

Viestura skola pēckara gados (1944-1956)

1947. gadā skolu pārdēvēja par Viestura septiņklasīgo skolu. Skolēnu skaits nemitīgi pieauga, skolā mācījās jau apmēram 250 audzēkņu. 1949. gadā skolas nosaukums atkārtoti tika pārveidots, šoreiz uz Viestura septiņgadīgo skolu. 1949. gadā skola tika pievienota pilsētai, audzēkņu skaits turpināja augt — 1949./1950. mācību gadā skolā bija 11 klašu komplekti un strādāja vairāk kā 10 skolotāji.

Viestura vidusskola (1956-1971)

1956. gadā Viestura septiņgadīgā skola tika pārveidota par Valmieras Viestura vidusskolu. Skolēnu skaits skolā joprojām turpināja augt, mācījās aptuveni 500 skolēnu un strādāja aptuveni 30 skolotāji. 1957. gadā par Viestura vidusskolas direktori kļuva Vera Kupča, pateicoties viņai 1957. gadā skolā tika ieviesta kabinetu sistēma. Valmieras Viestura vidusskola bija viena no pirmajām skolām Latvijā, kurā tika ieviesta šī sistēma. 1958. gadā skolā darbību uzsāka skolēnu teātris "Sprīdītis". 1959. gadā Valmieras Viestura vidusskola saņēma jaunu karogu. 1967. gada 4. februārī norisinājās pirmais vidusskolnieku salidojums Viestura vidusskolas vēsturē. 1968. gadā teātris "Sprīdītis" svinēja savu 10 gadu jubileju un teātra dzimšanas dienā tam tika piešķirts tautas teātra nosaukums. 1970. gadā skolā tika pabeigta sporta zāles un ķīmijas kabineta celtniecība.

Viestura 3. vidusskola (1971-1989)

1970. gadā savu darbību uzsāka Valmieras 4. vidusskola, līdz ar to Valmieras Viestura vidusskolai 1971. gadā mainījās nosaukums uz Valmieras Viestura 3. vidusskolu. 1975. gadā skolā tika izveidota pirmā klase ar teātra novirzienu. Klasē tika uzņemti 35 jauni skolēni no visas Latvijas. 1982. gadā skolu sāka vadīt Kārlis Greiškalns, 1984. gadā viņu nomainīja Ivars Briedis. Tā kā audzēkņu skaits turpināja augt, 1989. gada 13. janvārī skolā uzsāka darbību jaunāko klašu skolēniem paredzēta skolas piebūve.

Valmieras Viestura vidusskola (1989-2014)

1989. gadā skola atjaunoja iepriekšējo nosaukumu — Valmieras Viestura vidusskola, šis nosaukums nav mainījies līdz pat mūsdienām. 2010. gadā tika svinēta skolas 70. dzimšanas diena, pensijā aizgāja ilggadējais direktors Ivars Briedis, pēc viņa skolu vadīja Mudīte Grava (no 2010) un Uldis Jansons (no 2014).