Eslingenas Latviešu ģimnāzija

Ģimnāzija dibināta 1945. gada rudenī lielākajā amerikāņu pārvaldes zonas latviešu bēgļu nometnē. Ģimnāzija darbojās kādreizējās vācu Pilsskolas (Burgschule) telpās. Sakarā ar pieaugošo bēgļu izceļošanu uz citām valstīm, aizbraukšanas no Eiropas 1951. gadā ģimnāzija beidza savu darbību.

Ģimnāzijas direktori: Benedikts Laupacis (1945), Valfrīds Skulte, ģimnāzijas inspektore Marija Ūdre, sākot ar 1946. gadu direktors bija vēsturnieks Ernests Nagobads, inspektors Kārlis Baltiņš, pēdējais ģimnāzijas direktors bija Jēkabs Meikšs.

1945./1946. mācību gadā ģimnāzijā strādāja 40 skolotāji — no tiem 32 pilntiesīgi vidusskolu skolotāji ar augstskolas izglītību, 3 Latvijas Universitātes mācībspēki un 5 pilntiesīgi skolotāji bez augstskolas izglītības. Pirmais mācību gads noslēdzās 1946. gada 18. maijā. Skolas pilnu kursu beidza un gatavības apliecības ieguva 43 audzēkni. 9 audzēkņi ieguva apliecības par kursa beigšanu. No 174 jaunāko klašu audzēkņiem 131 pārcelts nākamajā klasē, 25 noteikti pēceksāmeni, un 18 atstāti otru gadu klasē.

Jaunais 1946./1947. mācību gads uzsākts 1946. gada 12. jūnijā. Ar šo mācību gadu tika plānots nodibināt reālģimnāzijas klases (arī vecākās), kurās nemācīs latiņu valodu, bet mācis pastiprinātā veidā matemātiku, lai labāk sagatavotu jauniešus studijām tehniskās augstskolās.

"Telpas skolai labas. Katrai klasei atsevišķa plaša un gaiša klases telpa. Vienīgi aukstajos ziemas mēnešos, kad telpas apsildīja ar čuguna krāsniņām, vajadzīgo temperatūru
bija grūti uzturēt, it īpaši vēl tādēļ, ka kurināt vajadzēja ar slapju malku. Skolas rīcībā ir arī zāle lūgšanām, sanāksmēm, vingrošanai un mazākiem sarīkojumiem. Ar rakstāmlietām skolēnus apgādāt izdevās pietiekamā mērā. Vislielākās grūtības sagādāja mācības līdzekļu trūkums. 'Šo trūkumu skolotāji centās aizpildīt pavairojot (angļu un latiņu valodās) vai izlīdzēties ar konspektu diktēšanu. " http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#pan... / Latviešu Ziņas, 1946, 22. maijs.

Īsāku vai ilgāku laiku ģimnāzijā par skolotājiem strādāja:

ticības mācības skolotāji: prāvests Kristaps Valters, mācītāji Volrads Īsaks, Edmunds Mačs, A. Mangulis, Jēkabs Mekšs un Jānis Rozentāls; latviešu valodu mācīja: Valerija Bērziņa-Baltiņa, Irma Cēbere, Jānis Cers, Alīda Cīrule un Rasma Sināte; latīņu valodu mācīja: Marta Aspere un Gustavs Meisters; angļu valodu: Paulīna Kalva, Valija Priedīte, Jānis Vidums un Irēna Zariņa; vācu valodu: Alise Jēgere, Marija Ūdre; matemātiku: Kārlis Baltiņš, Alfrēds Jumiķis, Kārlis Kaufmanis un Arturs Veisbergs; kosmogrāfiju: Kārlis Kaufmanis un Arturs Veisbergs; vēsturi: Jēkabs Avots, Vilhelmīne Graudiņa, Ernests Nagobads, Matīss Rutks un Ādolfs Vāverāns; fiziku: Alfrēds Jumiķis, Osvalds Pūpols un Valfrīds Skulte; ģeogrāfiju: Anna Vijupe un Valentīna Vītola; dabas zinības: Marta Šturma un Anna Vijupe; ķīmiju: Anna Vijupe un Žanis Volonts; zīmēšanu: Voldemārs Gūtmanis, ģimnāzijas kori: H. Lindemanis.

Eslingenē darbojās arī tautskola, tās pārzinis bija Jānis Vinters, kā arī 1945. gada 22. novembrī darbu sāka Tautas augstskola Ž. Kalvas vadībā, kurā piedāvāti šādi kursi:

1. Angļu valodā
2. Franču valodā
3. Vācu
4. Krievu
5. Latiņu
6. Latviešu
7. Stenogrāfijā
8. Grāmatvedībā
9. Latvijas vēsturē
10. Viduslaiku vēsturē
11. Jauno laiku vēsturē
12. Filozofijas ievadā
13. Botānikā
14. Kristīgais pasaules uzskats
15. Pašvaldību darbinieku kursi
16. Elektroinstalatoru kursi
17. Techniskā zīmēšana
18. Galdniecība
19. Šoferu kursi
20. Piensaimniecības kursi
21. Dārzkopības un biškopības kursi
22. Lopkopības kursi
23. Lauksaimniecības kursi
24. Mērniecības kursi
25. Politechniskie kursi
26. Medniecības kursi
27. Mājturības un rokdarbu kursi