Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)

Politisks, sabiedrisks un literārs Latvijas dienas laikraksts. Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" iznāca Rīgā no 1868. gada līdz 1906. gadam un 1917. gada līdz 1920. gadam.

Sākotnēji iznāca divas reizes nedēļā, no 1870. gada – nedēļas laikraksts, no 1880. gada 1. jūlija (nr. 149) iznāca katru dienu, izņemot svinamās dienas. 1907.–1908. gadā iznāca divas reizes nedēļā, 1909.–1910. gadā – reizi nedēļā.

No 1917. gada apakštituls – Politisks, sabiedrisks un literārisks laikraksts, no 1917. gada 21. aprīļa (Nr. 13) – Politisks, sabiedrisks un literārisks dienas laikraksts.

1868–25.08.1892 Bernhards Dīriķis
25.08.1892–15.05.1895 Aleksandrs Vēbers
16.05.1895–16.06.1896 Aleksandrs Vēbers un Nikolajs Puriņš
17.06.1896–19.10.1899 Nikolajs Puriņš
20.10.1899–31.12.1899 Aleksandrs Vēbers un Nikolajs Puriņš
01.01.1900–06.03.1902 Frīdrihs Veinbergs un Nikolajs Puriņš
07.03.1902–31.03.1905 Nikolajs Puriņš
01.09.1905–30.10.1905 Redaktora vietā Arveds Bergs
31.10.1905–31.12.1906 Juris Kalniņš
06.04.1917–02.06.1917 Vilhelms Gulbis un Juris Kalniņš
03.06.1917–13.11.1918 Jānis Akmens
14.11.1918–18.11.1918 Juris Kalniņš
19.11.1918–26.05.1919 Jānis Akmens
27.05.1919–29.06.1919 Juris Kalniņš
30.06.1919–28.07.1919 Redaktora vietā Nikolajs Šiliņš
29.07.1919–17.07.1920 Jānis Akmens

10.1880–12.1885 Krišjānis Kalniņš
05.11.1890 – 05.1895 Jēkabs Kalniņš

Frīdrihs Veinbergs (Ārzemju un iekšzemju ziņu un ievadrakstu nodaļas vadītājs, 1869, 1876, 1880–1887)
Aleksandrs Vēbers (12.1871–05.1872)
Pāvuls Pļavnieks (1880–1888)
Jānis Tomiņš (pseid. Riemelis) (galvenokārt Iekšzemes ziņu nodaļas vadītājs, 1882–1919)
Mārtiņš Lapa (igauņu laikrakstu ziņu referents un lokālziņotājs, 1883–1906)
Eduards Skujenieks (pseid. Vensku Eduards) (1887–01.09.1888, 1892–1897)
Jānis Kalniņš (Ārzemju ziņu un ievadrakstu nodaļas vadītājs, ārzemju telegrammu tulkotājs, 051888–05.03.1890)
Nikolajs Puriņš (Ārzemju ziņu nodaļas vadītājs, 06.03.1890–15.05.1895)
Ludvigs Griens (1891–1892)
Fricis Kārkluvalks (1893–1901)
Juris Kalniņš (redakcijā no 1895. gada)
Frīdrihs Vitands (Ārzemju ziņu nodaļas vadītājs, 1898–1906)
Arveds Bergs (Tieslietu un tautsaimniecības nodaļas vadītājs, 01.08.1903–31.08.1905)
Matīss Ārons (Rīgas ziņu nodaļas vadītājs, 09.1905–1906)
Arturs Bērziņš (1917–1919)
Nikolajs Šiliņš (redakcijā no 1917. gada)
Teodors Lejas-Krūmiņš (Literārās nodaļas vadītājs, 1919)

1868–25.08.1892 Bernhards Dīriķis
25.08.1892–17.07.1920 A/s "B. Dīriķis un biedri", kas bija faktiskais izdevējs jau no 1880. gada. 1. jūlija. Akciju sabiedrības locekļi – Bernhards. Dīriķis, Aleksandrs Vēbers, Krišjānis Kalniņš, Kristaps Bergs, vēlāk arī J. Zaķītis, A. Balodis, Ringolds Kalnings (no 1885. gada decembra (pēc tēva Krišjāņa Kalniņa nāves)), Frīdrihs Grosvalds un Arveds Bergs, kurš 1903. gada 16. oktobrī atpirka akcijas no Aleksandra Vēbera.

1869 Redakcija: Sudmalielā Nr. 69, Maskavas Ārrīga, Rīga, Vidzemes guberņa
1870–1873 Redakcija un ekspedīcija: Dzirnavu iela Nr. 69 (starp Suvorova ielu un dzelzceļu), Rīga, Vidzemes guberņa
1874–1875
Redakcija: Dzirnavu iela Nr. 69
Ekspedīcija: brāļu Bušu grāmatbodē, Rīga, Vidzemes guberņa
1876–18.05.1876
Redakcija: Dzirnavu iela Nr. 69
Ekspedīcija: M. Buša drukātavā Vēveru ielā Nr. 5, Rīga, Vidzemes guberņa
19.05.1876–22.02.1877
Redakcija un ekspedīcija: Dzirnavu iela Nr. 69, Rīga, Vidzemes guberņa
23.02.1877–17.05.1877
Redakcija: Dzirnavu iela Nr. 69
Ekspedīcija: B. Dīriķa drukātavā Vēveru ielā Nr. 5, Rīga, Vidzemes guberņa
18.05.1877–12.07.1877
Redakcija: Dzirnavu iela Nr. 69
Ekspedīcija: B. Dīriķa drukātavā Esplanādes ielā K. Berga namā, Rīga, Vidzemes guberņa
13.07.1877–01.07.1886
Redakcija un ekspedīcija: B. Dīriķa grāmatu bodē Esplanādes ielā K. Berga namā (no 1878. gada 13. decembra Kumberga namā), Rīga, Vidzemes guberņa
02.07.1886–27.03.1905
Redakcija un ekspedīcija: Totlebena bulvārī, Kamkina namā, no 1886. gada 6. decembra Totlebena bulvārī Nr. 2., Rīga, Vidzemes guberņa
No 1896. gada 12. janvāra telefons Nr. 660
28.03.1905–31.01.1906
Redakcija un kantori: Totlebena bulvārī Nr. 2, telefons Nr. 660
Ekspedīcija: Suvorova iela Nr. 7, telefons 3051, Rīga, Vidzemes guberņa
06.04.1917–19.08.1917
Redakcija un kantori: Totlebena bulvārī Nr. 2, telefons Nr. 660
Ekspedīcija: telefons 3051, Rīga, Vidzemes guberņa
13.10.1917–23.02.1918
Pētera-Pāvila iela Nr. 10, Pleskava, Krievija
14.11.1918–31.12.1918, 27.05.1919–17.07.1920
Redakcija un kantori: Totlebena bulvārī Nr. 2
Ekspedīcija: Suvorova iela Nr. 7
Telefons: 6-60, redakcijas telefons: 6-59, Rīga, Vidzemes guberņa

1868 H. Štengela spiestuve, Rīga, Vidzemes guberņa
1869 K. Štālberga spiestuve Sudmalielā Nr. 22, Rīga, Vidzemes guberņa
1870–1872 Veides un Everca spiestuve, Rīga, Vidzemes guberņa
1872 (Nr. 3)–1873 L. Veides spiestuve, Rīga, Vidzemes guberņa
1874–1875 (Nr. 47) K. un M. Bušu spiestuve, Rīga, Vidzemes guberņa
1875 (Nr. 48)–1876 (Nr. 19) M. Buša spiestuve, Rīga, Vidzemes guberņa
1876 (Nr. 20)–1877 (Nr. 7) M. Jākobsona spiestuve, Rīga, Vidzemes guberņa
1877 (Nr. 8)–1881 (Nr. 187) B. Dīriķa spiestuve, Rīga, Vidzemes guberņa
1881 (Nr. 188–Nr. 258) B. Dīriķa un biedra spiestuve, Rīga, Vidzemes guberņa
1881 (Nr. 259)–1906 (Nr. 24) B. Dīriķa un biedru spiestuve, Rīga, Vidzemes guberņa
1917 (Nr. 1–112) B. Dīriķa un biedru spiestuve, Rīga, Vidzemes guberņa
1917 (Nr. 113)–1918 (Nr. 32, 23. febr.) B. Dīriķa un biedru spiestuve, Pleskava, Krievija
1918 (Nr. 1., 14. nov.)–1920 (Nr. 159, 17. jūl.) B. Dīriķa un biedru spiestuve, Rīga, Latvija

Līdz 1905. gada 15. oktobrim (Nr. 228) – Rīgas cenzūras atļauja. No 1903. gada decembra līdz 1904. gada martam cenzūra aizliedza iespiest laikrakstā politiska satura ievadrakstus un izdot pielikumu, kā arī ierosināja Preses virsvaldē laikrakstu slēgt. 1917. gada Nr. 1–112 – ar kara cenzūras atļauju.

Konfiscēts 1905. gada Nr. 280 (iemesls nav zināms), 1906. gada Nr. 9 par korespondencēm "No Harjas apgabala...", "Vecsalacā..." un Nr. 19 par korespondenci "Valkas apriņķi..."

1906. gada 21. decembrī Rīgas apgabaltiesa par rakstu "Kas iznāks" (1905, Nr. 275) sodīja red. Juri Kalniņu ar 6 mēnešu aresta un laikrakstu 31. janvārī apturēja un vēlāk ar tiesas lēmumu slēdza. Izdevēji pārvērta savu nedēļas laikrakstu "Balss" par dienas laikrakstu, bet, kad arī to 1907. gada 19. maijā slēdza, tad turpināja izdošanu ar dažādiem citiem nosaukumiem "Vēstnesis", "Savietis", vēlreiz – "Vēstnesis", "Plēsums". Nevarēdami atjaunot laikrakstu ar agrāko nosaukumu, izdevēji 1907. gada 1. novembrī sāka izdot laikrakstu "Dzimtenes Vēstnesis" sākotnēji ar cita izdevēja vārdu. Līdztekus vakara laikrakstam "Dzimtenes Vēstnesis" 1914.–1917. gadā izdeva arī rīta laikrakstu "Rīgas Ziņas". Laikrakstu ar veco nosaukumu atjaunoja 1917. gada 6. aprīlī un 1917. gada 3. jūnijā tam pievienoja "Dzimtenes Vēstnesi".

1868. Proves numurs Nr. 0 (25. okt.)
1869. Nr. 1 (1. janv.)–Nr. 104 (31. dec.)
1870. Nr. 1 (8. janv.)–Nr. 52 (31. dec.)
1871. Nr. 1 (7. janv.)–Nr. 52 (29. dec.)
1872. Nr. 1 (5. janv.)–Nr. 52 (24. dec.)
1873. Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 52 (27. dec.)
1874. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 52 (25. dec.)
1875. Nr.1 (1. janv.)–Nr. 53 (31. dec.)
1876. Nr. 1 (7. janv.)–Nr. 52 (29. dec.)
1877. Nr. 1 (5. janv.)–Nr. 52 (28. dec.)
1878. Nr. 1 (4. janv.)–Nr. 52 (27. dec.)
1879. Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 52 (26. dec.)
1880. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 26 (25. jūn.), Nr. 149 (1. jūl.)–Nr. 303 (31. dec.). Apvienojoties ar "Rīgas Lapu", turpina tās numerāciju.
1881. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 302 (31. dec.)
1882. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 303 (31. dec.)
1883. Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 301 (31. dec.)
1884. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 303 (31. dec.)
1885. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 300 (31. dec.)
1886. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 300 (31. dec.)
1887. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 301 (31. dec.)
1888. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 299 (31. dec.)
1889. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 294 (30. dec.)
1890. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 297 (31. dec.)
1891. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 294 (31. dec.)
1892. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 297 (31. dec.)
1893. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 298 (31. dес.)
1894. Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 294 (31. dec.)
1895. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 295 (30. dec.)
1896. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 292 (31. dec.)
1897. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 294 (31. dec.)
1898. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 295 (31. dec.)
1899. Nr. l (2. janv.)–Nr. 294 (31. dec.)
1900. Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 293 (30. dec.)
1901. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 296 (31. dec.)
1902. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 293 (31. dec.)
1903. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 294 (31. dec.)
1904. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 298 (31. dec.)
1905. Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 285 (31. dec.). 18. maijā izdotas ""Baltijas Vēstneša" Ekstrā Telegrammas". 18. oktobrī ""Baltijas Vēstneša" Ekstrā Lapa"
1906. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 24 (31. janv.)
1917. Nr. 1 (6. apr.)–Nr. 176 (31. dec.)
1918. Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 32 (23. febr.) Pleskavā, Nr. 1 (14. nov.)–Nr. 36 (31. dec.) Rīgā
1919. Nr. 1 (27. maijs)–Nr. 182 (31. dec.) 10. un 14. oktobrī izdota ""Baltijas Vēstneša" Ekstrā Lapa"
1920. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 159 (17. jūl.)

1871–1880
Humoristiski satīrisks pielikums "Zobugals", no 1872. gada nosaukums "Šis un Tas"

1885–1906
Literārs pielikums ar mainīgiem nosaukumiem: ""Baltijas Vēstneša" Feļetona Turpinājums", "Pielikums "Baltijas Vēstneša" … Numuram", kādu laiku bez patstāvīga nosaukuma.

1869
Pie Nr. 32 – Pielikums pie "Baltijas Vēstneša" [Literāri humoristisks]. 4 lрр.
Pie Nr. 69 – Rīgas Latviešu labdarīšanas biedrības likumi

1870
Pie Nr. 11 – Pielikums pie "Baltijas Vēstneša" [I. Alunāna raksts]. 4 lрр.
Pie Nr. 21 – Pielikums pie "Baltijas Vēstneša" [Literāri humoristisks]. 4 lpp.
Pie Nr. 46 – Francijas karte. Jelgava: "Latviešu Avīžu" redakcija. 1 lp.

1873
Pie Nr. 41 – Šancbergs, P. Šķirties ir grūt’. [Notis]. Teksts A. Pumpura. 1 lp.
Pie Nr. 47 – Uzaicināšana priekš bada cietējiem Samarā.

1874
Pie Nr. 8 – Špors, V. Rīta svētums. Latviešu zeltenēm dāvināts, par piemiņu no latviešu pirmiem vispārīgiem dziedāšanas svētkiem. [Pēc F. Abta]. Priekš vienas balss ar klavieru līdzspēli. 1 lp.
Pie Nr. 26 – Jabločkins, A. Daudz trokšņa no niekiem. Joku spēle. 1 cēl. Tulk. A. D[īriķis]. 4 lpp.

1875
Pie Nr. 8 – Šancbergs, P. Labu nakt’! Dziesma priekš soprāna jeb tenora ar klavieru pavadījumu. Teksts A. Pumpura. 3 lpp.
Pie Nr. 23 – Sveši vārdi, kas latviešu grāmatās un lai rakstos jo bieži atronās, un viņu tulkojums. 4 lpp.

1876
Pie Nr. 27 – [Deiks, P.] Gala vārds "Baltijas Zemkopja" redaktoram Mātera kgm par to "Balt. Zemk." šinī gada gājuma atrodamu strīdu par ķīmiskās analīzes vērtību pie mākslīgu mēslu mandeles. 2 lpp.
Pie Nr. 29 [Deiks, P.] Mātera k. [polemikas turpinājums]. 1 lp. Teksts paralēli latviešu un vācu valodā.
Pie Nr. 31 – Māters G. P. van Dyk [Deika] kgs un viņa karš pret skunstīgu mēslu analīzi. Jelgava. 2 lpp. Tas pats arī vācu valodā.
Pie Nr. 40 – [Deiks, P.]. G. Mātera k., "Baltijas Zemkopja" redaktoram, savā karā pret uzticību un patiesību. 4 lpp. Tas pats arī vācu valodā.

1877
Pie Nr. 3. – Alunāns, P. Kas no Kurzemes bišu kopēju biedrības. 2 lpp.
Pie Nr. 13 – Priedītis T. Pārbaudiet un, kas labs, paturiet [Sakarā ar J. Mātera rakstiem par mākslīgiem mēsliem un lauksaimniecības mašīnām]. 2 lpp.
Pie Nr. 15 – Akts Kurzemes bišu kopšanas biedrības priekšniecības sēdēšanā, Jelgavā, 10. martā, 1877 [Biedrības atbilde P. Alunānam]. 1 lp.
Pie Nr. 15 – Alunāns, P. Atbilde uz rakstu "No Kurzemes bišu kopšanas biedrības" "Baltijas Zemkopī" Nr. 12. 1 lp.
Pie Nr. 24 – Par atgaiņāšanos [Firmas "Cīglers un biedri" un "Baltijas Zemkopja" pretraksts P. Deikam polemikā par lauksaimniecības mašīnām]. 2 lpp.
Pie Nr. 51 – Pielikums pie "Baltijas Vēstneša" [Redakcijas paziņojumā nosaukts par "kara pielikumu", ko sola izdot reizi mēnesī]. 4 lpp.

1878
Pie Nr. 5 – Pielikums pie "Baltijas Vēstneša" [Kara pielikums]. 4 lpp.
Pie Nr. 11 – Stērste, A. Izskaidrojiens [par muzikāli dramatisku sarīkojumu Vecpiebalgā 1877. g. vasarā]. 2 lpp.
Pie Nr. 12 – Šancbergs, P. Tev dziļi acīs ieskatīju! A. Stērstes teksts. Priekš vienas balss ar klavieru pavadījumu. 3 lpp.
Pie Nr. 51 – Varlamovs, A. Māte un meita. Dziesma priekš soprāna jeb tenora ar klavieru pavadīšanu. Teksts F. Brīvzemnieka. 4 lpp.

1879
Pie Nr. 27 – L. E. [Vīgners, E.]. Kuršu vīri, latvju dēli! Teksts F. Brīvzemnieka. Mūzika pēc krievu tautas meldiņa "Vniz po matushke po Volge". Otriem vispārīgiem dziedāšanas svētkiem dāvināts. 3 lpp.
Pie Nr. 28 – Atgaiņāšanās no goda laupīšanas. [Brāļu Martinsonu firmas polemika ar "Baltijas Zemkopja" redakciju]. 3 lpp.
Pie Nr. 32 – Vēl kādi vārdi pret "Baltijas Zemkopi" [28. numura polemikas turpinājums]. 3 lpp.
Pie Nr. 48 – Programs... [3. Baltijas lauksaimniecības izstādei]. 8 lpp.

1880
Pie Nr. 26 – "Baltijas Vēstneša" lasītājiem [par "Rīgas Lapas" un "Baltijas Vēstneša" apvienošanos, norādot galvenos līdzstrādniekus līdz 1880. g.]. 2 lpp.

1881
Pie Nr. 20 – Rīgas amatniecības izstādes programma 1882. g.

1885
Pie Nr. 98 – Ā. Alunāna benefices afiša 5. maijā 1885 ("Vāciski un latviski" jeb "Pilsētas galva"). 1 lp.
Pie Nr. 293 – Alunāns, Ā. Ziņa cien. teātra draugiem [par sava teātra atvēršanu, personāla sastāvu un repertuāru]. Jelgava. 1 lp.
Pie Nr. 295 – Ā. Alunāna 1. izrādes (25. dec.) afiša "Vāciski un latviski". Jelgava. 1 Ip.
Pie Nr. 297 – Ā. Alunāna 2. izrādes (29. dec.) afiša "Ciemā un pilsētā". Jelgava. 1 lp.

1886
Pie Nr. 127 – Pilsētas valdes pielikums par jauniem Rīgas ielu nosaukumiem. [Vācu val.]

1890
Pie Nr. 153 – Darīšanu pārskats no 1832. g. dib. Rīgas pilsētas krāšanas kases priekš 1889. gada. 3 lpp.
Pie Nr. 153 – Savstarpīgās dzivības apdrošināšanas biedrības "Ņu-Jork" vispārīgais prospekts. 32 Iрр.

1891
Pie Nr. 120 – Pārskats no Rīgas pilsētas krāšanas kases.

1893
Pie Nr. 244 (Rīgas abonentiem) – "Baltijas Vēstneša" divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. 164 lpp.
Pie Nr. 253 (pārējiem) – "Baltijas Vēstneša" divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. 164 lpp.

1896
Pie Nr. 107 – Telegrammas [par zemes nomas maksām u.c.]. 2 lpp.

1898
Pie Nr. 30 – Sludinājums [par Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu apgādāšanas nodaļas darbību. No 1887. līdz 1897. g. izdoto un 1898. g. izdodamo grāmatu saraksts]. 2 lpp.
Pie Nr. 61 – Pielikums no Rīgas Latviešu teātra [Р. Vītolas-Lankas 10. g. skatuves darbības benefice]. 2 lpp. Teksts latviešu un krievu valodā
Pie Nr. 169 – A. Millera privātā tirdzniecības skola [Mācību priekšmeti un uzņemšanas noteikumi]. 2 lpp.

1899
Pie Nr. 174 – Mēslošanas izmēģinājumi ar tomasmiltiem, kainītu un Čīles salpetri. Jelgava. 6 lpp.

1900
Pie Nr. 163 – "Baltijas Vēstneša" Feļetona turpinājuma vietā – Ķīna, Japāna, Koreja, Sibīrija [Karte]. 1 lp.
Pie Nr. 283 – Transvāles un Oranjes republikas kā arī apkārtējās angļu kolonijas [Karte]. 1 lp.

1901
Pie Nr. 31 – Dienvidus Āfrikas kara karte. 1 lp.
Pie Nr. 57 – Kā padarāma sviesta ražošana ienesīgāka?
Pie Nr. 293 – Ķīna, Japāna, Koreja, Sibīrija [Karte]. 2 lpp.

1873, 1874, 1883–1885, 1898 – dažiem numuriem pievienoti K. un M. Bušu, V. Hekera, J. Kapteiņa, J. Ozola, G. Kalniņa un 1. Deičmaņa grāmatu veikalu un izdevniecību katalogu atsevišķi laidieni.

1875, 1876, 1884–1906 – parasti sestdienās laikrakstam pievienotas 1–5 lapas ar dažādiem kolumnas tituliem: "Pielikums pie "Baltijas Vēstneša"", ""Baltijas Vēstneša" pielikums", ""Baltijas Vēstneša" turpinājums", ""Baltijas Vēstneša" sludinājumu turpinājums". Tie faktiski bija paplašināti numuri ar kārtējo laikrakstu saturu.

01.01.1869–31.12.1869
Gada abonements – 2,5 rbļ., ar piesūtīšanu – 3 rbļ.
Pusgada abonements – 1,25 rbļ., ar piesūtīšanu – 1,50 rbļ.

01.01.1870–31.12.1870
Gada abonements – 2 rbļ., ar piesūtīšanu – 2,25 rbļ.
Pusgada abonements – 1 rbļ., ar piesūtīšanu – 1,25 rbļ.

01.01.1871–31.12.1871
Gada abonements – 2 rbļ., ar piesūtīšanu – 2,5 rbļ.
Pusgada abonements – 1,10 rbļ., ar piesūtīšanu – 1,25 rbļ.
Trīs mēnešu abonements – 60 kap., ar piesūtīšanu – 75 kap.

01.01.1872–29.11.1877
Gada abonements – 2 rbļ., ar piesūtīšanu – 2,50 rbļ.
Pusgada abonements – 1,10 rbļ., ar piesūtīšanu – 1,40 rbļ.
Trīs mēnešu abonements – 60 kap., ar piesūtīšanu – 90 kap.

30.11.1877–25.06.1880
Gada abonements – 2 rbļ., ar piesūtīšanu – 2,60 rbļ.
Pusgada abonements – 1,10 rbļ., ar piesūtīšanu – 1,40 rbļ.
Trīs mēnešu abonements – 60 kap.

01.07.1880–30.09.1882
Gada abonements – 3,50 rbļ., ar piesūtīšanu – 5 rbļ.
Pusgada abonements – 1,75 rbļ., ar piesūtīšanu – 2,75 rbļ.
Mēneša abonements – 40 kap., ar piesūtīšanu – 75 kap.
Sludinājumi – 8 kap. par sīku rindiņu.

01.10.1882–31.05.1905
Gada abonements – 4 rbļ., ar piesūtīšanu – 5,50 rbļ.
Pusgada abonements – 2 rbļ., ar piesūtīšanu – 2,80 rbļ.
Mēneša abonements – 40 kap., ar piesūtīšanu – 80 kap.
Sludinājumi – 8 kap. par sīku rindiņu, no 1891. gada 2. janvāra – priekšpusē – 25 kap., no 1896. gada 5. decembra par sīku rindiņu – 10 kap., priekšpusē – 30 kap.
Numura cena – 5 kap.

06.04.1917–12.06.1917
Rīgā par gadu – 8,50 rbļ., par pusgadu – 4,50 rbļ.
Piesūtot pa pastu gadā – 10 rbļ., par pusgadu – 5,25 rbļ.
Sludinājumi – par vienu vienslejas petita rindiņu – pirmajā lappusē 60 kap., tekstā – 50 kap., sludinājumu daļā – 20 kap., ārpus Baltijas – 25 kap.
Numura cena – 6 kap., dzelzceļa stacijās un ārpus Baltijas – 7 kap.

06.04.1917–19.08.1917
Rīgā par pusgadu – 8,50 rbļ.
Piesūtot pa pastu pusgadu – 9,25 rbļ.
Sludinājumi – par vienu vienslejas petita rindiņu – pirmajā lappusē 75 kap., tekstā – 65 kap., sludinājumu daļā – 25 kap., ārpus Baltijas – 35 kap.
No 1917. gada 1. jūlija numura cena – 10 kap., dzelzceļa stacijās un ārpus Baltijas – 12 kap.

19.08.1917–20.01.1918
Trīs mēnešu abonements – 7,20 rbļ., mēneša – 2,40 rbļ.
Sludinājumi – priekšpusē – 125 kap., par vienslejas rindiņu sludinājumu daļā – 50 kap.
Numurs maksā – 15 kap., no 1918. gada 14. februāra – 20 kap.

21.01.1918–23.02.1918
Viena mēnešu abonements – 4 rbļ., divu mēnešu – 2,40 rbļ.
Sludinājumi – priekšpusē – 125 kap., par vienslejas rindiņu sludinājumu daļā – 50 kap.
Numurs maksā – 15 kap., no 1918. gada 14. februāra – 20 kap.

14.11.1918–31.12.1918
Viena mēneša abonements – 3 rbļ., ar pasta piegādi – 3,25 rbļ.
Gada abonements – 34 rbļ., ar pasta iegādi – 35 rbļ.
Sludinājumi – pirmajā lappusē – 75 kap., tekstā – 65 kap., sludinājumu daļā – 25 kap., no 1918. gada 22. decembra – pirmajā lappusē – 150 kap., tekstā – 125 kap., sludinājumu daļā – 40 kap.
Numurs maksā – 15 kap.

27.05.1919–14.12.1919
Viena mēneša abonements – 7 rbļ., ar pasta piegādi – 8 rbļ.
Sludinājumi – pirmajā lappusē – 2 rbļ., tekstā – 150 kap., sludinājumu daļā – 1 rbļ.
Numurs maksā – 30 kap.

15.12.1919–28.02.1920
Viena mēneša abonements – 5,50 rbļ. Latvijas naudā, ar pasta piegādi – 6,50 rbļ. Latvijas naudā.
Sludinājumi – pirmajā lappusē – 400 kap. Latvijas naudā, tekstā – 350 kap. Latvijas naudā, sludinājumu daļā – 100 kap. Latvijas naudā, firmām un preču sludinājumu daļā – 150 kap. Latvijas naudā.
Numurs maksā – 20 kap. Latvijas naudā, ārpus Rīgas – 25 kap. Latvijas naudā.

01.03.1920–30.04.1920
Viena mēneša abonements – 6,50 rbļ. Latvijas naudā, ar pasta piegādi – 7,50 rbļ. Latvijas naudā.
Sludinājumi – pirmajā lappusē – 400 kap. Latvijas naudā, tekstā – 350 kap. Latvijas naudā, sludinājumu daļā – 100 kap. Latvijas naudā, firmām un preču sludinājumu daļā – 150 kap. Latvijas naudā.
Numurs maksā – 30 kap.

01.05.1920–30.06.1920
Viena mēneša abonements – 12 rbļ. Latvijas naudā, ar pasta piegādi – 14 rbļ. Latvijas naudā.
Sludinājumi – pirmajā lappusē – 600 kap. Latvijas naudā, tekstā – 500 kap. Latvijas naudā, firmām un preču sludinājumu daļā – 200 kap. Latvijas naudā, sludinājumu daļā – 150 kap. Latvijas naudā, darba piedāvājumi un pieprasījumi – 125 kap.
Numurs maksā – 60 kap. Latvijas naudā.

01.07.1920–17.07.1920
Viena mēneša abonements – 15 rbļ. Latvijas naudā, ar pasta piegādi – 18 rbļ. Latvijas naudā.
Sludinājumi – pirmajā lappusē – 600 kap. Latvijas naudā, tekstā – 500 kap. Latvijas naudā, firmām un preču sludinājumu daļā – 200 kap. Latvijas naudā, sludinājumu daļā – 150 kap. Latvijas naudā, darba piedāvājumi un pieprasījumi – 125 kap.
Numurs maksā – 75 kap. Latvijas naudā.

"Latviešu biedrību un "Baltijas Vēstnesi" latvieši uzlūkoja par saviem reprezentantiem, jutās ar viņiem dabīgi saistīti, jo tas gars, kas izdvesa no turienes, bija tas pats, kas pats, kas snauda tautas krūtīs, – skūpstīdams tas modināja savus brāļus no miega: mostaties, cenšaties, jauni laiki atnākuši, jums tāpat tiesības uz gaismu, brīvību un labklājību. Tādā jauka balss bez lielības un skanošiem vārdiem atskanēja rāmā un apdomīgā garā iz "Baltijas Vēstneša", kas bija iestājies cienīgi nelaiķa "Pēterburgas Avīžu" pēdās un kuru vadīja vecais Dīriķis. Šis gars kā silta vēsmiņas tautas svētumus un dārgumus lolodams, modināja latviešu krūtīs tautas mīlestību un pašcienību. Tauta sāka godāt un cienīt savu miesu un savu kaulu, sāka turēt to dārgu, kas nāca iz pašu vidus. Un tie kuri šo garu raidīja tautās, nebija vis algādžu pulks, kurš sava labuma dēļ šādas idejas būtu izperinājis vaj arī maizes dēļ nocietinājis savu sirdsapziņu pret patiesību, bet tautas dēlu pulciņš, pārliecināts no savām idejām sirds dziļumos, modināts uz darba iekšējiem dzinuļiem un pašā darbā jau atrazdams atlīdzību.”

Augusts Deglavs. Latviešu attīstības solis no 1848. līdz 1875. g. Rīga: J. Brigadera un F. Geliņa ģenerālkomisija, 1893. 87. lpp.

"Bet ievērojams B. Dīriķis bij visvairāk kā redaktors, kā laikraksta un firmas dibinātājs ilgam laikam, līdzīgs padaļai slavenās vācu "Gartenlaube"s dibinātājam Ernstam Keilim Vācijā. Še meklējama un atrodama B. Dīriķa stiprākā puse.
Drīz pulcējās ap viņu censīgā un sparīgā jaunatne, pilna tautiskas sajūtības, un literāriskiem bada cietējiem bij atkal gana barība mājā pēc laika gaumas. Radās pavisam jauna līdzstrādnieku aprinda, sākot no Kronvalda līdz tautas skolotājiem, pagastu rakstvežiem un citiem pat maz skolotiem, arī pavisam neskolotiem pašmācības censoņiem. Par darba algu tolaik nedomāja vēl varbūt neviens laikrakstu līdzstrādnieks, jo, pirmkārt, laikraksti nenesa vēl nekādas peļņas, drīzāk gan zaudējumus; otrkārt, visi, kas spēja šai cēlā darba laukā ko darīt, steidzās tur piebiedroties par labu tautas pamošanās lietai, nemaz nevaicādami, kas mums par to būs. Vēlākos gados gan B. Dīriķis uzsāka izdalīt līdzstrādniekiem godalgu veidā simts un ar laiku arī vairāk rubļus. Tas bij viss. Bet no tiem, kas ko strādāja, neviens arī vairāk nekā nekāroja. Visa no "Pēterburgas Avīzēm" iekustinātā lasītāju kārta piegriezās bez runas "Baltijas Vēstnesim", saprazdama viņu nešaubīgi par "Pēterburgas Avīžu" pēcnācēju jeb viņu virziena turpinātāju. Ka tas tiesa, to liecināja gadījumi, ka no zināmām pusēm pret šo lapu cēlās tie paši apkarošanas ieroči, kas lietošanā bij pret "Pēterburgas Avīzēm", lai gan ne ar tik lielu iespēju.
Taču ir novērojama krietna starpība gaitas ziņā starp abiem šiem laikrakstiem. Pavasara plūdu straujums bij aizsniedzis jau līdzenāku apgabalu, kur ilgi tecēt ar mierīgāku gaitu, sākt nest laivas un plostus, griezt dzirnavas un iet tiltiem pa apakšu. Jāsāk bij ļoti vērīgi apsvērt ne vien to, kas tautai vajadzīgs, bet tikpat daudz arī to, ko viņai iespējams sasniegt un kas paliekams uz laiku laikiem.
Visu šo ievērojot, "Baltijas Vēstnesis" sāka, starp citu, dedzīgi audzināt tautas sirdī ne vien mīlestību uz savu valodu un viņas izkopšanu, bet arī uz prāta apgaismību caur augstāku skolu mācībām. Taisni no "Baltijas Vēstneša" iesākuma gadiem ir novērota ceļamies stipra dzīšanās uz skološanos un uz savas valodas cienīšanu..."

Matīss Kaudzīte. Atmiņas no "tautiskā laikmeta" un viņa lielākiem aizgājušiem darbiniekiem. Cēsis–Rīga: O. Jēpes apgādība, 1924. 1. sēj. 57. lpp.

"1903. gadā biju ieguvis no A. Vēbera viņa dalību pie "B.[altijas] V.[vēstneša]" un sāku tā redakcijā strādāt 1. augustā, reizē ar to biju arī izdevēju priekšstāvis Vēbera vietā. No sākuma rakstīju tikai kādus ievadrakstus un mazākus rakstus, bet pamazām darbs mani vienmēr vairāk ievilka un sāku kārtīgi sēdēt redakcijā un praktiski avīzi vadīt. Atmosfēra, ko satiku redakcijā, bija tieši nospiedoša. Tur valdīja galīgs garīgs tukšums, pilnīgs inteliģences trūkums un pat nolaidība un nevīžība.
Kad sāku runāt par avīze virzienu, t.i., ka jāieņem un avīzē jāizved kāds noteikts stāvoklis pret parādībām Krievijā un ārzemēs, tad mani kollegas redakcijā mani uzlūkoja platām acīm un lielā nesaprašanā. "B. V." esot tautiska avīze, kas aizstāv "veco strāvu", un ar to beigas. Pats Puriņš par savu uzdevumu uzskatīja gādāt, lai avīze būtu "pilna", t. i., lai būtu diezgan manuskriptu, ar ko segt avīzes slejas. Rakstu kvalitāte, vai tie atbilst kādam aktuālam jautājumam, viņu maz interesēja, un tā iznāca, ka avžies slejas gan bija pilnas bet satura ziņā avīze bija ļoti tukša.
Otrs spēks "B. V." redakcijā bija Vitands, ārzemju nodaļas vadītājs. Ar to A. Vēbers bija noslēdzis līgumu, saskaņā ar ko Vitandam dienā bija jādod 120 rindiņu ārzemju nodaļā. To tad viņš arī uzcītīgi izpildīja: 120 rindas dienā, ne mazāk, ne vairāk, viena alga, vai ārzemēs nekas nav noticis, jeb vai tur norisinājušies svarīgi notikumi.
Pie darba viņš ķērās no rīta un pēc tam, kad bija stiprinājies vairākiem šņabiem. Rakstāmgaldā viņam bija skapītis, kur bija novietota liela pudeļu batereja, ko Vitands cilāja laiku pa laikam arī darba laikā. Ap p. 12–1 abi šie redakcijas locekļi mēdza pazust. Kad bija vairāk naudas, viņi gāja uz "Imperiala" viesnīcu turpat blakus, kad naudas bija mazāk – uz Parka pagrabu ielas otrā pusē, bet tai ziņā starp abām šīm vietām nebija nekādas izšķirības, kā no vienas tā otras viņi atgriezās stipri sasarkuši un redakcijas darbiem maz piemēroti. [..]
Trešais spēks redakcijā bija Juris Kalniņš, kas vienīgais prata krieviski un tāpēc pārzināja "iekšzemes". Viņš bija bijis Vietalvas draudzes skolotājs, bet vietu bija zaudējis – vācieši viņu bija izēduši, jo viņš stipri bija kustējies, liekas, jau Manaseina revīzijas laikā. Kalniņš bija nopietns un zolīds vīrs, kas savu darbu ņēma nopietni. Viņš bija apdomīgs un uzmanīgs savos spriedumos, stipri lēns un bez avīžnieka temperamenta, tomēr domājošs cilvēks, lai arī tikai ar tautskolotāja redzes aploku.
Vēl redakcijā bija Lapas Mārtiņš, kas savā laikā bija populārs ar savām gaudulīgām "ziņģēm" lubinisku bilžu stilā. Tā uzdevums bija telegrammas pārtulkot un taisīt izrakstus no igauņu avīzēm. Viņa īpatnība bija, ka viņa dotie manuskripti bija bezgala netīri un neapetītlīgi. Kad viņš kādreiz iedzērās, tad viņš kļuva pilnīgi nebaudāms.
Korektors bija Krūms, arī oriģināls kungs, bet labs korektors un kārtīgs darbā.
Bija vēl atsevišķs feļetona vadītājs – māc. Rucels, kas savu darbu veica kārtīgi un ar padomu, bet tieši redakcijā nestrādāja.
Teātra kritiķe bija Luize Skujeniek [..], kas latviski tik vāji prata, ka savas recenzijas rakstīja vācu valodā. [..] Samērā ar tā laika avīzes apjomiem tā bija ļoti liela redakcija un darbus veica ļoti viegli pāris priekšpusdienas stundās. Bet ar totad arī darbs bija padarīts un vairs par to neviens ne domāja, ne rūpējās.
Tas bija īsts šlendriks un avīze stāvēja tik zemā līmenī, ka pat toreizējā latviešu sabiedrība uz viņu bija stipri neapmierināta. Puriņa karjera "B. V." beidzās bēdīgi. Viņš kopā ar kantora pārziņi Džonu Dīriķi ("veco Džonu") bija stipri iekāpis veikala kasē ap kādiem 5000 rbļ. Es, kā izdevēju priekšstāvis, to atklāju un izdevēji abus atlaida. Vēlāk, kad Stumbergs bija avīzes redaktors, nācās Puriņa šķiršanās iemeslu no avīzes atklāti ar manu parakstu pieminēt. Par to viņš mūs abus iesūdzēja un apgabaltiesa mūs abus arī notiesāja, neatminu laikam uz 2 mēnešiem cietumā. Puriņš lietu bija nostādījis uz politiskiem pamatiem un apgabaltiesa, acīmredzot, gribēja paradīt savu lojalitāti. Tiesu palāta mūs gan attaisnoja, pat neiziedama no zāles laukā, lai apspriestu rezolūcijas taisīšanai."

Cit.: Lasmanis, U. Arveds Bergs. Sabiedriski politiska biogrāfija. 1. d.: Impērijas demokrāts. 1875–1918. Rīga: Autora izd., 1997. 72.–75. lpp.

"Dīriķis ar gudru ziņu un lielu vietējo apstākļu un ļaužu izprašanu, zināja savu laikrakstu aizvien lēnām, bet pastāvīgi izplatīt. Viņam [..] [bija] tik gaišs prāts un vienkāršs stils. Dīriķis izaug no pašas dzīves, pazīst savu lasītāju, un lasītājs pazīst viņu. Tāpēc "Baltijas Vēstnesis" izmanīgi piekopa Rīgas hroniku, sīkas ziņas par biedrību, teātri, dienas notikumiem un ugunsgrēkiem. Viņš zvejoja lasītājus, nodibināja savu laikrakstu un biedrību uz cietiem pamatiem un pļāva vieglā sējumā negaidīti bagātus augļus..."

Roberts Klaustiņš. Latviešu rakstniecības vēsture skolām. Rīga: K. J. Zihmanis, 1907. 226. lpp.

"Nozīmīgākais 70. gadu preses izdevums bija laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1869–1906). Tā izdevējs un pirmais redaktors bija pazīstams latviešu kultūras darbinieks Bernhards Dīriķis (1831–1892). Latviešu preses vēsturē 70. gados "Baltijas Vēstnesis" nozīmīgs ar to, ka tajā publicējās tādi izcili kultūras darbinieki kā A. Kronvalds, A. Pumpurs, Auseklis, F. Brīvzemnieks, brāļi Kaudzītes.
Laikraksta publicistikas daļā samērā sistemātiski tika ievietoti raksti par latviešu kultūras dzīves jautājumiem. A. Kronvalds rakstīja par tautas izglītību un valodniecību, asi polemizēja ar Baltijas vāciešiem (A. Bīlenšteinu), kā arī ar laikrakstu "Mājas Viesis". "Baltijas Vēstnesī" tika publicēti M. Kaudzītes pirmie raksti latviešu literatūras kritikā, risinājās viņa polemika ar dzejnieku Ausekli par dzejas jautājumiem. Laikrakstā publicēti arī "Mērnieku laiku" fragmenti. "Baltijas Vēstnesī" iespiesti A. Pumpura dzejoļi un viņu publicistiskie raksti, 70. gadu sākumā tajā ar pseidonīmu Anss Lauzums parādījās arī viņa humoristiskās vēstules. Auseklis "Baltijas Vēstnesī" publicēja dzejoļus, rakstu sēriju "Vēstules iz Lielvārdes", polemizēja ar Kaudzītes Matīsu. Ā. Alunāns laikrakstā iespieda rakstus par teātri. Par teātri un lugu izrādēm uz latviešu skatuves rakstīja arī R. Tomsons un Varaidošu Sanders (A. Vēbers).
"Baltijas Vēstnesis" mēģināja atjaunot arī "Pēterburgas Avīžu" satīriskā pielikuma tradīcijas, taču tam lielus šķēršļus radīja cariskā cenzūra.
70. gados "Baltijas Vēstnesis" uzsāka krievu literatūras popularizēšanu, publicējot krievu rakstnieku darbu tulkojumus (Gogolis, Puškins, Saltikovs-Ščedrins u. c).

Milda Losberga. Latviešu prese 70. gados. No: Čakars, O., Grigulis, A., Losberga, M. Latviešu literatūras vēsture no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem. 2. izd. Rīga: Zvaigzne, 1990. 291. lpp.

""Baltijas Vēstnesis" kā pilsonisko vērtību projekcija pieņēma liberālisma etnosa elementus un izplatīja tālāk apstrādātā, pastarpinātā, popularizētā veidā. Pie tam “Baltijas Vēstnesis” saglabāja vienu no pilsoniskās kultūras pamatvērtībām: lai lasītu avīzi un sekotu aktuālai diskusija, kas ieilgst vairākus mēnešus, ir nepieciešams noteikts laika patēriņš, ko rada noteikts materiālu līdzekļu daudzums. Attiecībā uz preses vispārējo pieejamību "Baltijas Vēstnesī" skaidri iezīmējās intelektuālais un materiālais cenzs. Tādēļ piedalīšanās pie presē izvirzītajiem uzdevumiem un procesiem pārtapa par sociālās identifikācijas zīmi."

Deniss Hanovs. Pilsonības nācija: “Baltijas Vēstnesis”. 1868.–1906. Rīga: Elpa, 2003. 49. lpp.