Aleksandra Eihe

17.06.1905 – 17.07.2002

Aleksandra Eihe (dzimusi Pogiņa) ir dzimusi Omskā, Krievijā 1905. gadā. Viņas tēvs bija turīgs dzirnavnieks, tādēļ bērnībā Aleksandrai bija daudz iespēju, tai skaitā viņa ieguva labu pamatizglītību. Pēc 1917. gada revolūcijas arī Pogiņu ģimeni piemeklēja finansiālas grūtības, tādēļ 1921. gadā kopā ar citiem latviešu bēgļiem, arī Aleksandra ar vecākiem un māsām Ventu un Ainu, pārcēlās uz Latviju. Aleksandra turpināja izglītoties Rīgas 4. ģimnāzijā, vēlāk studēja Angļu institūtā. 1928. gadā apprecējās ar mežzinātnieku Vilhelmu Eihi. Ģimenē piedzima trīs bērni – 1930. gadā Ināra, 1934. gadā Andrievs un 1939. gadā Imants. Aleksandra strādāja par angļu valodas skolotāju dažādās vietās – Lauksaimniecības akadēmijā Jelgavā, Olava Komercskolā un citur. 1939. gadā ar ģimeni pārcēlās uz Jelgavu. Kopā ar vīru bija aktīva Latvijas Centrālās padomes kustības biedre, viņu Jelgavas mājā tika rīkotas arī sapulces. 1944. gadā ar ģimeni emigrēja uz Zviedriju. Zviedrijā aktīvi izglītojās: sākotnēji studēja Stokholmas augstskolā, kur ieguva akadēmisko grādu – filozofijas kandidāte (1949. gadā); vēlāk filozofijas licenciāte (1953. gadā). Strādāja par angļu valodas pasniedzēju gan skolās, gan privātās valodas mācīšanas iestādēs, bija arī krievu valodas lektore Stokholmas universitātes Slāvu institūtā. 1983. gadā, 78 gadu vecumā, ieguva doktora grādu filoloģijā, aizstāvot disertāciju "Latvian Declinable and Indeclinable Participles, Their Syntactic Functions, Frequency and Modality" Stokholmas universitātes Baltu valodas institūtā. 2002. gada 21. jūlijā, nesen nosvinēdama savu 97. dzimšanas dienu, Aleksandra aizgāja mūžībā.

• agronome
• sabiedriskā darbiniece
• skolotāja
• valodniece