"Ja tagad sveštautieši apbrīno mūsu jostas, prievītes, celaines, apaudenes, tad neaizmirsīsim, ka par šo darbu technikas un rakstu rekonstruēšanu atzinība pienākas A. Birģel-Paeglei! Jau kopš 1896. gada, kad Rīgā notika X. archaioloģiskais kongress ar pievienotu etnogrāfisko izstādi, viņa dzīvi interesējusies par izrakumu un kapeņu atklājumiem, savā darbā metot tiltu no senatnes uz tagadni. Daudzi mūsu dienās redzami lietišķās mākslas audumu technikas un krāsu veidotāji pirmās idejas un izveduma prasmi patapinājuši A. Birģel-Paegles darbā un rakstos."
Francis Balodis. Citēts pēc: Balode, Paula. A. Birģel-Paegles 40. darba gadu atcerei. Sievietes Pasaule. 1936, Nr. 18, 15. sept., 10. lpp.
"[Latvijas Nacionālajam vēstures] muzejam Alma Birģele-Paegle nozīmīga ar to, ka bija pirmā latviete, kas aizsāka arheoloģskajos izrakumos iegūto tekstiliju pētniecību un rekonstrukciju izgatavošanu, balstoties uz konkrētiem atradumiem. Sākot ar 1923. gadu, nebūdama štata darbiniece, viņa desmit gadus Pieminekļu valdes uzdevumā piedalījās arheoloģiskajās ekspedīcijās kā audumu eksperte un preparatore. Meistare ne tikai attīrīja atrastos audumus un vēlāk pētīja to darināšanas tehnikas, bet arī veidoja atsevišķu atradumu rekonstrukcijas. Muzeja krājumā joprojām atrodamas vairāk nekā 20 celaiņu rekonstrukcijas, kuras darinātas pēc Ainavu senkapu atradumos atrasto audumu paraugiem. Viņa arī attīrīja un noformēja eksponēšanai atrastos audumus, tos pirms un pēc apstrādes fotografējot un aprakstot - bez papildu finansējuma."
Irita Žeiere. Nepelnīti piemirsta kultūras personība. LNVM Ziņnesis. 2017, decembris.