Alma Gobniece

Pirmais vīrs – pulkvedis Jānis Gobnieks. Otrais vīrs – inženieris Elmārs Jūrmala.

Tulkojumi no zviedru valodas:

1924: Selma Lāgerlēva "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums ar meža zosīm" (Izglītības ministrija).
1927: Selma Lāgerlēva "Munkitanas teika" (A. Gulbis).
1929: Selma Lāgerlēva "Šarlote Lēvenšelde" (Grāmatu Draugs).
1936: Selma Lāgerlēva "Svētā zeme" (Grāmatu Draugs).
1937: Selma Lāgerlēva "Kristus leģendas" (Valters un Rapa).
1939: Selma Lāgerlēva "Morbaka" (kopā ar Ernestu Birznieku-Upīti) (Preses nams).
Par šiem darbiem Gobniece apbalvota ar Zviedrijas Gustava Vāsas ordeni.

Tulkojumi no franču valodas:

1926: Ernsts Brio "Dzīvās (jaunās) valodas pasniegšana" (Rīts).
1926: Alfonsa Dodē "Daiļā Niverniete" (Rīts).
1926: Andrē Lištanberžē "Mazais Trots" (Rīts).
1926: Žils Verns "Ceļojums uz zemes centru" (Rīts).
1930: Andrē Moruā "Sirds klimati" (Grāmatu Draugs).
1935: Andrē Moruā "Laimes instinkts" (Grāmatu Draugs).
1934: Gajs de Pūrtalē "Šopēns" (Grāmatu Draugs).
1935: Luijs Frederiks Rukets "Žanina un viņas lielais draugs" (Zelta Ābele).
1938: Luijs Frederiks Rukets "Lielais baltais klusums" (Zelta Ābele).
1936: Anatols Franss "Silvestra Bonnāra noziegums" (Zelta Ābele).

Tulkojumi no vācu valodas:

1927: Elizabete fon Heikinga "Nesaņemtās vēstules" (A. Gulbis).
1926: Henriks Senkevičs "Caur tuksnesi" (Rīts).
1927: Bjernstjerne Bjernsons "Meri" (A. Gulbis).

Par grāmatu apgādu "Zelta Ābele"

"Kādā rudens pievakarē (1935) Rīgā, Meža parkā (Mātera iela 9) pie Kārļa Skalbes ieradās savādi ciemiņi: Miķelis Goppers ģenerāļa dēls un Alma Gobniece, pulkveža kundze. Viņi teica, ka nodibinājuši apgādu "ZELTA ĀBELE" un lūdza no Skalbes atļauju kā pirmo grāmatu izdot pasaku Zelta ābele. Grāmata miniatūrformata (8x10 cm), sevišķi labā grafiskā apdarē. Apgāda simbolu "Zelta Ābele" un illustrācijas zīmējis Valdemārs Krastiņš, metiens 400 eks. Tā tas sākās. K. Skalbe šaubījās, vai tik mazu grāmatiņu kāds pirks, jo tolaik bija modē lielformāta grāmatas. Tas bija jauns pasākums latviešu grāmatniecībā. A. Gobniece teica, ka ieķīlāšot lombardā savas klavieres un M. Goppers tēva zelta "etviju"... Bija krietni vēls kad ciemiņi aizbrauca, sajūsmināti ka viss nokārtots. Apgāds "Zelta Ābele" sāka darboties un kļuva slavens ar gaumīgi, grafiski teicami iekārtotu apdari un vērtīgu grāmatu izdošanu. Tika pie aicināti izcilākie latviešu mākslinieki, kas deva grafisko rotājumu. Sevišķi rūpīgs darbs, kuru līdz mazākai detaļai veica pats apgāda īpašnieks. Latvijā paspēja izdot 135 grāmatas, kuras augstu pacēla grāmatu izdošanas mākslu. Apgāds "Zelta Ābele", ar orģinālo grāmatu zīmi, bija spēji kļuvis slavens. Latviešu grāmata ieguva augstu kvalifikāciju. Zēl, ka karš pārtrauca darbu. Trimdā, Zviedrijā, apgāds atsāka darbu ar Universālas bibliotēkas sērijas un prof. A. Spekes Latvijas vēstures izdošanu. Latviešu valodā (1948) un angļu valodā (1951). Šis ir pirmais Latvijas vēstures publicējums lielformātā. Nonākot tuvākā kontaktā ar izdevēju, dabūjām zināt, ka apgāda nosaukumu "Zelta Ābele" atradusi A. Gobniece. Esot bijis savākti kādi 320 priekšlikumi, gan no filologiem, gan intelektuāļiem. Uzvarējusi "Zelta Ābele"."

Roberta Legzdiņa atmiņu skice "Zelta ābele uzvarēja". Laiks, Nr. 65, 1982.

Par Almas Gobnieces profesionālo darbību

"1990. gadā saskaņā ar Selmas Lāgerlēvas testamenta noteikumiem, piecdesmit gadus pēc nāves, tiek atvērts viņas apjomīgais vēstuļu archīvs: starp daudzajiem korespondentiem no visas pasaules ir arī divi latviešu literati - Kārlis leviņš un Alma Gobniece. Alma Gobniece – pirmā zviedru rakstnieces tulkotāja tieši no oriģinālvalodas ("Nilsa Holgersona brīnišķīgā ceļojuma" saīsināts variants 1924. gadā), un arī viņas līdzdarbība "Grāmatu Draugā" aizsākās tajā pašā 1929. gadā ar autora atļauju tulkota romāna "Šarlote Lēvenšelde" (1925) publicējumā. Bet īpašas, atsevišķas sarunas vērts ir Selmas Lāgerlēvas Kopotu rakstu izdevums 15 sējumos (1937–1939) ar labvēlīgu pašas rakstnieces iesaistīšanos, kā tas darīts zināms "Grāmatu Drauga" reklāmas lapā: "Kopotu rakstu izdevumā uzņemti visi rakstnieces darbi, un tie turpmāk vairs neparādīsies citos izdevumos, jo visas tiesības Lagerlefas rakstu izdošanai uz ilgiem gadiem rakstniece piešķīrusi mūsu izdevniecībai.""

Jānis Zālītis. "Pasaule uz spārna jeb Grāmatu draugs Helmārs Rudzītis". Laiks, 2005.

pedagoģe
skolotāja
tulkotāja

Balss

mācījiesbeigusi ģimnāziju

Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga

Grenobles Universitāte
Avenue Centrale 621, Grenoble

Sorbonnas Universitāte
Parīze
Zināšanas apildinājusi Sorbonas Universitātē.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Rīga
Ārzemju preses referente un tulce.

1918
F. Šmidchena un L. Bērziņa privātģimnāzija
Jūras iela 18, Limbaži
Franču valodas skolotāja Limbažos.

1944
Vācija

21.05.1982
Olsdorfas kapsēta, Hamburga