Anna Kogbetlijanca

"Viņa rosīgi darbojusies daudzās sieviešu organizācijās un pazīstama arī kā atturības kustības darbiniece. Savā laikā ņēma ļoti aktīvu līdzdalību arī Dzelzceļnieku b-bas dāmu komitejā, piedalīdamās līdzekļu vākšanā biedrības bērnu sanatorijai un ņemdama dalību arī bērnu sanatorijas vadīšanā. [..] arī tagad turpina ņemt aktīvu līdzdalību vairākās sieviešu organizācijās un ir biedrības "Dzelzceļniece" priekšniece no organizācijas dibināšanas laika."
Anon. A. Kogbetlijanc kundzes 30 gadu sabiedriskās darbības jubileja. Dzelzceļnieks, Nr. 6, 15.03.1934, 12. lpp.

"Biedrības "Dzelzceļniece" priekšniece Anna Kogbetlijanc kdze iesākusi savu darbību sabiedriskā laukā 1902. gadā atturības biedrībā "Auseklis". 1904. g. ievēlēta minētās biedrības padomē. 1906. gadā nodibinājusi pirmos latviešu bērnu rotaļu laukumus Grīziņkalnā, tagadējā 1905. gada parkā. Rotaļu laukumā pielaisti tikai latviešu bērni un vadība lietojusi latviešu valodu. Vadībai cēlušās nesaprašanās ar pilsētas administrāciju un citām iestādēm, bet rosīgā darbiniece vienmēr pratusi stāvokli nodrošināt. 1907. gadā kopā ar dažiem ideju biedriem nodibina "Bērnu rotaļu biedrību". Arī te paturēts latviskais. No pašas dibināšanas Kogbetlijanc kdze ir Bērnu rotaļu biedrības valdes priekšsēdētāja. Aktīvi līdzdarbojusies "Sieviešu līgā" un citās organizācijās, rosīgi piedalījusies un sekmējusi dzelzceļnieku bērnu pils būvēšanu Bulduros. – Bēgļu laikā nokļuvusi Vitebskā, kur darbojās Vitebskas latviešu dzelzceļnieku savienībā un kultūras veicināšanas biedrībā. Pirmā un vienīgā sieviete – delegāte piedalās dzelzceļnieku kongresā. – Atgriežoties Latvijā, sāk darbu Latvijas dzelzceļnieku biedrībā. Vēlēdamās redzēt dzelzceļnieces stiprā saimē, nodibina biedrību "Dzelzceļniece", kurā līdz ar biedrības jubileju pag. gadā svinēja 5 gadu darbības atceri priekšnieces amatā. Sieviešu palīdzības korpusā ieņem priekšsēdētājas vietnieces amatu un aktīvi darbojas biedrībā "Baltā Lenta". – Strādādama Rīgas pilsētas sabiedriskās palīdzības komitejā, jubilāre vada dzelzceļu virsvaldes palīdzības komitejas trūcīgo ģimeņu ēdināšanas punktu. Kogbetlijances aktivitāti atzīmēt sīkumos ir neiespējami, bet sieviešu vairākumam, kas piegriež vērību ārējai greznībai, jubilāre palikusi stipri tālu atpakaļ un viņu redz visi vai nu baltā ķitelī, vai vienkāršā melnā tērpā un puķotā vakara tērpā. Visur viņas skaistums izceļas sirsnībā un palīdzībā [..].
-iņš. - Sievietes 30 gadi sabiedriskā darbā. Jaunākās Ziņas, Nr. 59, 14.03.1934, 16. lpp.

"Atturības biedrībā "Auseklis viņa 1914. gadā uzsākusi šīs darba gaitas, kur ievēlēta padomē un kā jau jauna darbiniece, bijusi ļoti rosīga. Būdama pēc profesijas skolotāja, viņa lasījusi referātus par jaunatnes audzināšanu atturības garā, strādājusi līdz dāmu komitejā un kopīgi ar toreizējiem darbiniekiem G. Ķempeli, Deglavu, vēlāk Jāni un Hermani Asariem piedalījusies jautājumu izskaidrošanas vakaros, kur risinājusi dzīvas debates visos sabiedriskos jautājumos.
"Auseklī" viņa turpinājusi darboties līdz kara sākumam, kad biedrību slēdza.
1906. g. nodibinājusi kopīgi ar citām sabiedriskām darbiniecēm skolotājām "bērnu rotaļu biedrību". Šīs biedrības uzdevums bijis, atvērt bērnu dārzus, noturēt referātus par bērnu audzināšanu u. t. t. Arī šeit viņai bija izdevība propagandēt atturību. Ar pasaules kara sākšanos arī šī biedrība izbeidza savu darbību.
Bēgļu laikmetā viņa uzturas Vitebskā, kur viņa cītīgi darbojas Dzelzceļnieku Savienībā, pulcinot ap sevi sievietes, noturot referātus un mudinot tās apvienoties. Lielajā dzelzceļnieku kongresā starp 150 delegātiem viņa ir vienīgā sieviete.
Bēgļu straume viņu aizrauj sevim līdz uz Krievijas vidieni un 1917. gadā viņa darbojas Rostovā pie Donas kā skolotāja. Ārpus skolotājas uzdevumiem strādā turienes sabiedrībā, dibinādama pie skolām tur vēl nepazītas vecāku biedrības.
1921. gadā viņa ir atkal Latvijā un cītīgi darbojas kā vadītāja Dzelzceļnieku bērnu sanatorijā Buļļos.
Iestājas arī Pretalkohola biedrībā, strādā līdz dāmu komitejā, lasa referātus centrā un provincē u. t. t. 1926. gadā iestājas siev. atturības biedrībā "Baltā Lenta", kur lasa referātus un ņem dzīvu dalību priekšlasījumu vakaros. 1928. gadā nodibina biedrību "Dzelzceļniece", kurā attīsta rosīgu darbību un kuras priekšgalā viņa ir vēl tagad.
Sākot no 1925. gada ņem dzīvu līdzdalību Siev. Palīdz. Korpusa darbībā. Ir pēdējos gados trūcīgo bērnu Patversmes goda pārzine, kā arī valdes locekle un priekšnieces vietniece."
Anon. Atturībnieces 30 gadu sabiedriska darba atcere. Jaunā Balss, Nr. 3, 01.03.1934, 12. lpp.

grāmatvede
sabiedriskā darbiniece
skolotāja

Šteina

Otīlija Elizabete

Latvju sieviešu nacionālā līga
Aktīvi līdzdarbojusies "Sieviešu līgā" un citās organizācijās.

Latvijas Dzelzceļnieku biedrība
Bijusi aktīva biedrības biedre.

1902–1915
Rīgas latviešu atturības biedrība "Auseklis"
Rīga
No 1902. gada biedre atturības biedrībā "Auseklis". 1904. gadā ievēlēta biedrības padomē.Līdz 1905. gadam Dāmu komitejas, vēlāk Biedreņu komitejas locekle.

1906–1915
Bērnu rotaļu biedrība
Bērnu rotaļu biedrības valdes priekšsēdētāja

1915–1917
Vitebska
Bēgļu laikā nokļuvusi Vitebskā, kur darbojās Vitebskas latviešu dzelzceļnieku savienībā un kultūras veicināšanas biedrībā.

1921
Bulduri
No 1921. gada vadīja dzelzceļnieku bērnu sanatoriju Bulduros.

1925
Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss
Blaumaņa iela 19, Rīga
No 1925. gada korpusa biedre, vēlāk ieņēmusi priekšsēdētājas vietnieces amatu.

1926
Sieviešu atturības biedrība "Baltā Lenta"
1926. gadā iestājas sieviešu atturības biedrībā "Baltā Lenta", kur lasa referātus un aktīvi piedalās priekšlasījumu vakaros.

1928–1935
Biedrība "Dzelzceļniece"
1928. gadā nodibina biedrību "Dzelzceļniece", ir tās valdes priekšsēdētāja līdz pievienošanai Sieviešu palīdzības korpusam.

1917–1920
Rostova pie Donas
No 1917. gada strādāja Rostovā pie Donas par skolotāju un dibināja pie skolām vecāku biedrības.