Anna Sakse

Dzimusi sīkzemnieku Oto Saksa un Minnas Sakses (dzimušas Kļaviņas) ģimenē kā otrais bērns (vecākais brālis Aleksandrs, jaunākie bērni – Austra un Haralds). Lai gan tēvs Oto Sakss bija tikai trīs ziemas mācījies pagastskolā, viņš abonējis "Mājas Viesa Mēnešrakstu", lasījis grāmatas, žurnālus, avīzes, aizrāvies ar šahu. Visvairāk tēvam patikusi dārzniecība – viņš potējis ābelītes (māsas vīrs, muižas dārznieks, piegādājis potzarus), audzējis tomātus, tabaku un puķu stādus. Māte Minna Sakse pēc pagastskolas beigšanas mācījusies Jaungulbenes Siltā meiteņu skolā, pratusi vācu valodu, mīlējusi dziesmas un bijusi laba stāstītāja. Vecaistēvs, kalējs Jānis Sakss, zinājis daudz pasaku un vakaros tās stāstījis.
1913–16: mācījusies Augulienas trīsgadīgajā pagastskolā.
1916–19: mācījusies Lejasciema sešklasīgajā ministrijas skolā. Skolas programmā liela vieta ierādīta krievu valodai, Anna Sakse to apguvusi tik labi, ka lasījusi Puškinu un Ļermantovu orģinālvalodā. Viņa bijusi arī čakla Lejasciema labdarības biedrības bibliotēkas lasītāja.
1917: vienā nedēļā ar dažu dienu starpību no dizantērijas nomirst jaunākā māsa Austra un brālis Haralds.
Pēc Lejasciema sešklasīgajās ministrijas skolas beigšanas vienu gadu Anna Sakse pavadījusi mājās, strādādama visus Lauzas darbus.
1920: Lejasciemā atver reālģimnāziju. Ja reālģimnāzija Lejasciemā nebūtu nodibināta, Anna Sakse izglītību nebūtu varējusi turpināt, jo vecākiem trūkst līdzekļu sūtīt meitu tālākā skolā.
1920–24: mācījusies Lejasciema reālģimnāzijā. Reālģimnāzijas laikā darbojusies skolas literārajā žurnālā "Pirmie Stari". Skolēni iestudējuši arī Annas Brigaderes lugu "Maija un Paija", kurā Anna Sakse atveidojusi Maiju. Ar Zeltītes un Gundegas vārdu parakstīti Annas Sakses vidusskolas gadu dzejoļi un stāsti.
1924: pēc reālģimnāzijas beigšanas gadu dzīvojusi mājās, jo trūkst līdzekļu tālākajām studijām. Strādājusi Lauzās, darot dažādus darbus, lai piepelnītos. Darbojusies Lejasciema labdarības biedrības pašdarbnieku teātra trupā.
1925–27: studējusi LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē Pedagoģijas un Baltu filoloģijas nodaļās. Sākumā izvēlas pedagoģijas nodaļu, jo to var pabeigt divos gados un iegūt tiesības strādāt par pamatskolas skolotāju. Kopš 1926. gada rudens pāriet uz baltu filoloģijas nodaļu. Būdama bez līdzekļiem, nesaņemdama stipendiju un vīlusies mācību saturā (latviešu literatūras vēsturi lasa J. Lautenbahs–Jūsmiņš), kad dabū tulkotājas darbu rīta laikrakstā "Pēdējā Brīdī", aiziet no universitātes.
1927–36: strādājusi par tulkotāju, vēlāk par korektori laikrakstā "Pēdējā Brīdī" (līdz 1928. gadam – redaktors Pāvils Rozītis). Redakcijā strādā dzejniece Paulīna Bārda, ar kuru izveidojas mūža draudzība. Laikrakstā sāk publicēt arī dzejoļus.
1929–32: darbojusies mākslinieku un rakstnieku biedrībā "Zaļā vārna". Publicējusies žurnālā "Zaļā vārna", piedalījusies literārajos vakaros. Visatzinīgāk uzņemta viņas pasaciņa dzejā "Princese un zaķu gans" (sarakstīta 1925. gadā, publicēta 1929. gadā), kas izaugusi no pasakas, ko bērnībā stāstījis tēvs.
1931: iesaistījusies nelegālās organizācijas "Sarkanā Palīdzība" darbā.
1932–33: atreferējusi politisko tiesu prāvas žurnālā "Sarkanā Palīdzība" (izmantojot laikraksta "Pēdējā Brīdī" darbinieka apliecību, varejusi iekļūt apgabaltiesas sēdēs).
1932. gada 25. novembris: laulības ar žurnālistu un revolucionāru Edgaru Abzolomu (1900–1950), kurš ir viens no aktīviem komunistiskā darba studentiem, strādā par
preses referentu Padomju Savienības vēstniecībā, LU studē tautsaimniecību. Vīrs slimo ar tuberkulozi, un rūpes par ģimeni lielākoties jāuzņemas Annai Saksei.
1934: piedzimst meita Silvija.
1936: piedzimst meita Taiga.


1934–36: darbojusies nelegālajā Latvijas Revolucionāro rakstnieku, mākslinieku un žurnālistu apvienībā.
1936–38: laikrakstu "Pēdējā Brīdī" slēdz, gan Anna Sakse, gan viņas vīrs ir bezdarbnieki, viņiem ir divi mazi bērni, un viņi dodas uz Lejasciema Lauzām, kur strādā lauku darbus līdz 1938. gada rudenī vīram piedāvā darbu Cēsīs, privātā kaļķu fabrikā par grāmatvedi.
1939. gada sākumā: kad vīrs smagi saslimst, nonāk slimnīcā, vēlāk sanatorijā, strādājusi Cēsu–Valkas zemes grāmatu nodaļā, kur vajadzējis krievu valodas pratēju, pārrakstījusi vecās zemes grāmatas. Cēsīs dzīvodama, sākusi rakstīt romānu "Darba cilts" – par lauku sievietes grūto eksistences cīņu. Septembrī, kad vīrs dabū grāmatveža darbu kādā privātā frizētavā Rīgā, ģimene pamet Cēsis.
1940 febuāris: strādājusi par korektori akciju sabiedrībā "Valters un Rapa" (vispirms izdevniecībā, vēlāk tipogrāfijā).
1940. gada novembris –1941. gada jūnijs: strādājusi laikrakstā "Cīņa" par kultūras nodaļas vadītāju.
1941. gada maijs: pirmo reizi devusies uz Maskavu kā Padomju Latvijas rakstnieku savienības pārstāve.
1941. gada jūnijs: evakuējusies uz Čuvašijas APSR. Evakuācija no Rīgas notiek steigā, meitas pavasarī aizvestas uz laukiem, visu kara laiku par viņām nekas nav zināms un tuvinieki nekā nezina par Annu Saksi un viņas vīru, kuri evakuējas kopā. Divus mēnešus strādājusi pie ražas novākšanas Kārļa Marksa kolhozā Krestņinovas sādžā, Komsomoļskas rajonā.
1941. gada augusts: pārcēlusies uz Kirovu.
1941. gada novembris– 1944: bijusi laikraksta "Cīņa" līdzstrādniece.
1944. gada vasara: saņēmusi Padomju Informācijas Biroja izsaukumu – kopā ar Jūliju Vanagu rakstīt grāmatu par fašisma zvērībām Latvijā. Sākas mājupceļš.
1944. gada augusts: atgriezusies Latvijā, dzīvojusi Madonā, Lejasciemā, no novembra – Rīgā.
1945: Annai Saksei tiek piešķirts Latvijas PSRS Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukums.
No 1946: dzīvojusi Mežaparkā. Sākusi rakstīt romānu "Pret kalnu".
1947: žurnāls "Karogs" sāk publicēt romānu "Pret kalnu".
1950. gada augusts: mirst vīrs Edgars Abzolons.
1950–58: kā Padomju miera aizstāvēšanas komitejas locekle padomju delegāciju sastāvā vairākkārt braukusi uz ārzemēm (Austrija, Zviedrija).
Draudzība ar Mežaparka kaimiņu Kārli Prieži (1907–1977).

1925: pirmā publikācija – dzejolis "Dieva sapnis" laikrakstā "Tukuma Ziņas" (18. novembrī) (parakstīts ar iniciāļiem A.S.).
1927: ar dzejoli "Nemiera varā" debitē laikrakstā "Pēdējā Brīdī" (57. nr.).
1927–1930: publicējusi periodiskajos izdevumos dzeju un prozu.
Sakse publicējusi periodikā darbus par literatūru, dažādu tautu rakstniekiem, publicistikas rakstus.

Stāsti
"Atgriešanās dzīvē" (1943)
"Māra" (1951)

Stāstu krājumi
"Atgriešanās dzīvē" (1945)
"Skarbais piesitiens" (1946)
"Jaunā maiņa" (1947)
"Lūzums" (1949, atšķirīgs izdevums 1959)
"Stāsti" (1976)

Romāni
"Darba cilts" (1941)
"Pret kalnu" (1948, PSRS Valsts prēmija 1949, V. Sauleskalna dramatizējums 1951)
"Dzirksteles naktī" (1, 1951, 1-2, 1957)

Literārās pasakas
"Pasakas" (1946)
"Laimes kalējs" (1960)
"Pasakas mazajiem" (1960)
"Kalējdēls Kaspars" (1964)
"Pasakas par ziediem" (1966)
"Puķu zirnītis" (1969)
"Kā zaķis brauca uz Rīgu pēc skābu kāpostu sēklām" (1986)
"Zāles stiebrs" (1987)

Proza bērniem
"Trīs šķūnīši" (periodikā 1944, krājumā 1947, atsevišķā grāmatā 1964, A. Sakses un O. Aināres dramatizējums 1945, A. Brodeles dramatizējums 1946)
"Mārītes piecgade" (1948)
"Pēdējais divnieks" (1950)
"Lido, mans putns!" (1957)
"Čitas burtnīca" (1958)
"Lidojums uz Mēnesi" (1958)
"Tēva dāvana" (1961)
"Pīķa kunga stāsts" (1962)
"Varavīksne" (1968)
"Kas ir vismīļākais?" (1975)

Humoreskas
"Nokaltis zars" (1968)

Dzeja
"Acumirkļi" (1985)

Rakstu recenziju un atziņu krājums
"Atziņas un pārdomas" (1985)

Vēstules
"Vēstules jaunībai" (1979)

Ārzemju literatūras tulkojumi
1945–1946: Sergejs Sergejevs-Censkis "Brusilova frontes pārrāvums" (1-2) (VAPP Daiļliteratūras apgāds).
1961: Nikolajs Ostrovskis "Vētrā dzimušie" (LVI).
1962: Aleksandrs Volkovs "Smaragda pilsētas burvis" (LVI).
1965: Aleksandrs Volkovs "Klejojumi" (LVI).
1965: Aleksandrs Volkovs "Urfins Džīss un viņa koka zaldāti" (LVI).
1969: Donalds Bisets "Varu tūlīt pastāstīt" (Liesma).
1970: Aleksandrs Volkovs "Septiņi pazemes karaļi" (Liesma).
1971: Ļevs Tolstojs "Lauva un pele" (Liesma).
1972: Dimitrijs Zorins "Krievu zeme" (Liesma).
1973: Aleksandrs Volkovs "Ugunīgais Marānu dievs" (Liesma).
1980: Aleksandrs Volkovs "Dzeltenā migla" (Liesma).
1981: Arkadijs Gaidars "Skola" (Liesma).
1982: Aleksandrs Tolstojs "Trīs lāči" (Liesma).

Par Annu Saksi
"1940. un 1950. gados Sakses prozā galvenokārt sociālā tematika, politiskās un ekonomiskās norises Latvijas laukos pirmspadomju un kolektivizācijas laikā valdošās ideoloģijas skatījumā, reizēm vienpusīga trūcīgo slāņu psiholoģijas atklāsme klasiskā reālisma tradīcijā. Īsajā prozā psiholoģiski pārliecinošs kara laika pārdzīvojumu tēlojums. Raksturīgs Sakses prozas varonis – ētiski skaidra, stipra personība, kas seko savam ideālam, pretspēks nereti tēlots vienkāršoti. Sakses literārās pasakas (īpaši grāmatā "Pasakas par ziediem") nozīmīgas ar harmonisku ētiskās un stila skaidrības sintēzi, filozofisku pārdomu un psiholoģijas iejūtīgu zīmējumu, latviešu tautas pasakām raksturīgas mentalitātes ietveršanu daudzveidīgā, nereti eksotiskā kolorītā."

Anita Rožkalne. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Austra Sēja, Smīns, Trīne Grēciņa, Zane Mežadūja

Abzalone

1913–1916
Augulienas pagastskola
Auguliena

1916–1919
Lejasciema ministrijas skola
Lejasciems

1920–1924
Lejasciema reālģimnāzija
Lejasciems

1925–1927
Latvijas Universitāte
Rīga
Filoloģijas un filozofijas fakultāte. Pedagoģijas nodaļa. Baltu filoloģijas nodaļa.

1927–1936
Laikraksts "Pēdējā Brīdī"
Rīga
Tulkotāja, vēlāk korektore

1932–1933
Žurnāls "Sarkanā Palīdzība"
Atreferējusi politiskās tiesu prāvas

1939–1940
Valters un Rapa
Rīga
Korektore

03.1939–9.1939
Cēsis
Cēsu–Valkas zemesgrāmatu nodaļa

1940–1941
Laikraksts "Cīņa"
Rīga
Kultūras nodaļas vadītāja

1942–1944
Laikraksts "Cīņa"
Kirova
Līdzstrādniece

1929–1932
Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Rīga

1934–1936
Revolucionāro rakstnieku, mākslinieku un žurnālistu apvienība
Rīga

1940
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga

1950–1958
Padomju miera aizstāvēšanas komiteja
Padomju delegāciju sastāvā vairakkārt braukusi uz ārzemēm.

1936–1938
Lauzas

15.08.1938–01.9.1939
Blaumaņa bulvāris 17, Cēsis

08.1941–7.1944
Kirova

08.1944–11.1944
Lejasciems

1946
Mežaparks

1941
Čuvašijas APSR
Divus mēnešus strādāja kolhozā Komsomoļskas rajonā.

1942–1944
Kirova

10.05.1941
Maskava
No Latvijas Padomju rakstnieku savienības dodas uz armēņu literatūras dekādi Maskavā.

07.1944
Maskava

1949
Maskava
Miera aizstāvju konference.

1950
Varšava
Vispasaules miera piekritēju kongress.

09.1951
Vermlande
Viesojas zviedru – padomju draudzības nedēļā.Zviedrijā piepildās viens no sapņiem – nonākt Vermlandē – Selmas Lāgelēvas dzimtenē. Zviedru rakstniecei Sakses sirdī ir īpaša vieta.

09.1951
Stokholma
Viesojas zviedru – padomju draudzības nedēļā.

09.1951
Kārlstade
Viesojas zviedru – padomju draudzības nedēļā.

09.1951
Erebrū
Viesojas zviedru – padomju draudzības nedēļā.

09.1951
Helsingborga
Viesojas zviedru – padomju draudzības nedēļā.

11.1952
Austrija
Anna Sakse ir vienīgā rakstniece padomju delegācijas sastāvā.

11.1952
Insbruka
Tikšanās ar austriešu rakstniekiem.

1955
Somija
Padomju parlamentāriešu delegācijas sastāvā viesojas Somijā.

1955
Tampere

1983
Gdaņskas iela 14, Rīga
Piemiņas plāksne un krūšutēls (tēlniece A. Fišere) pie mājās Mežaparkā.

Rīgas Pirmie Meža kapi