Pirms daudziem gadu desmitiem, savas apzinīgās dzīves rītausmā Annija Vītola nonāk Pēterburgā. Mākslas dziņu piepildīšanai viņai šeit lieti noder no Latvijas līdzat vestās iemaņas. Viņa taču no sestā dzīves gada dzimtajā Palsmanē pazīstamā komponista Ādolfa Ābeles tēvoča vadībā sastapās ar mūziku un iemīļoja to uz visu mūžu. Vēlāk Rīgā Annija lestājas to reiz pazīstamajā mūzikas skolā Schule der Tonkunst, bet vispārējo Izglītību iegūst Maldoņa ģimnāzijā. Pēterburgas konservatorijā viņa studē slavenās dziedātājas un pedagoģes N. Ireckas klasē. Teoriju un harmoniju viņai māca konservatorijas profesors Jāzeps Vītols. Ar profesoru pie klavierēm koncertos vairākkārt skanējis vi zu svinības. Konservatoriju Pēterburgā Annijai Vitolal neizdevās pabeigt. Toties kā eksterns viņa Rīgā absolvēja divas fakultātes — dziedāšanā un klavierspēlē. Tiesa, Latvijā Izpildošās mākslas druvā viņai maz nācās darboties. Tas lr vairāk nekā saprotams. Dzīvot līdzās Jāzepa Vītola daudzpusīgi noslogotai personībai, aktīvi radošam māksliniekam, liela vēriena muzikāli sabiedriskam darbiniekam, kurš vienmēr atradās svarīgāko notikumu centrā, šādas personības dzīvesbiedrei pietika rūpju liku likām. Postošā kara rezultātā nonākusi Rietumvācljā, 1948. gadā guldījusi Libekas kapos mūsu dižo mūzikas klasiķi, Annija Vītola pārceļas uz ASV. Dienišķo maizi pelnot, viņai lieti noder iegūtā mūzikas izglītība. Viņa kļūst par ērģelnieci Ņujorkas Betlēmes luterāņu baznīcā, dažkārt uzstājas ari ar dziesmu priekšnesumiem. Rit gadi. Pa to laiku Rīgā Jāzepa Vītola dibinātā un ilgus gadus vadītā konservatorija tiek nosaukta viņa vārdā, bet Gaujienā — Vītolu vasaras mītnē — tiek atvērts memoriālais muzejs «Annlņas». kurā glabājas atmiņas par latviešu kultūrai tik nozīmīgo Vītolu ģimenes veikumu. Visiem skaidrs, ka Latvija lr ne tikai Jāzepa Vītola dzimtene, bet ari tā zeme. kurā aktīvi dzīvo un vienmēr dzīvos viņa māksla. Annija Vītola, pirms dažiem gadiem apciemojot dzimteni, dāvāja mūsu konservatorijai Jāzepa Vītola portretu.