Ārija Šīrmane-Majore

Precējusies ar Elmāru Majoru (1904–1978). Meita – Aina Kriķe (1937–2013). 

Darbība mūzikā

Studējusi, beigusi Latvijas Konservatoriju.

20.–30. gados (gads nezināms): piedalījās vokālistu konkursā Vīnē, kur ieguva laureātes diplomu. 

Rīkojusi latviešu komponistu skaņdarbu koncertus, dziedājusi radiofonā un operā "Loengrīns" Elzas lomu. 

1945. gadā dziedātāja sāka darboties Liepājas operas teātrī. Pēc Liepājas operas likvidēšanas strādāja Liepājas mūzikas vidusskolā, pēc tam Rīgā par dziedāšanas skolotāju Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā un vadīja vokālo studiju zvejnieku kultūras namā "Ziemeļblāzma"." 

"Širmanes priekšnesums pelna ievērību. Gan viņas balss augšējā reģistrā skan reizēm paasi, taču pats dziedājums ir gaumīgs, atturīgs, tomēr dzīvas iejūtas nests. Vistuvākā māksliniecei ir lirika, ar to viņas saites visciešākās, dziesmu atveidi spilgtākie." 

V. Dārziņš. Ārija Šīrmane-Majore. Tēvija, Nr. 84 (11.04.1944), 6. lpp.

"Mūsu jaunajo dziedoņu pulkā nav daudz ar tik bagātu balsi. Ir pēc konservatorijas beigšanas, ir pēc panākumiem ārzemēs jauno dziedoņu konkursā, Š.-M. nebūt vēl neiedomājās sevi esam gatavu, joprojām turpina vokālās un muzikālās studijas. [..] Spēcīgākais faktors Šīrmanes-Majores mākslā – skaistā balss. Tā visos posmos kupli skanīga, dzidri tembrēta, droši elpas balstīta. Plašajā diapozonā (tas pārsniedz 2 oktāves) it visur toņiem viena kopēja pamatkrāsa. Vienalga, augšējā, vidējā vai zemajā reģistrī, nekur nedzirdam iejaucamies svešākus, paviršāk veidotus toņus. Tā par sevi tiešām pozitīva īpašība, varētu teikt, – vokālā bāze. Tomēr īsta, vitāla dziedoņa mākslā jāatbalsojas pārdzīvojumam. Lai to panāktu, toņi, frāzes, veseli posmi jāmodificē, jārod tiem ikreiz vēlamā psiholoģiskā nokrāsa. Šai plāksnē Šīrmanei-Majorei vēl jāveic daudz darba, īpaši, ja viņas mērķis – operas skatuve." 

Jānis Zālīts. Ārijas Šīrmanes-Majores dziesmu un āriju vakars. Jaunākās Ziņas, Nr. 248 (30.10.1935), 9. lpp. 

"24. septembrī pēkšņā nāvē mirusi dziedātāja Ārija Širmane-Majore. Dzimusi 1904. gadā strādnieku ģimenē. Vēl mācoties konservatorijā, piedalījās vokālistu konkursā Vīnē, kur ieguva laureātes diplomu. Pēc konservatorijas beigšanas Ārija Širmane-Majore rīkoja latviešu komponistu skaņdarbu koncertus, dziedāja radiofonā un operā "Loengrīns" Elzas lomu. 1945. gadā dziedātāja sāka darboties Liepājas operas teātrī. Pēc Liepājas operas likvidēšanas strādāja Liepājas mūzikas vidusskolā, pēc tam Rīgā par dziedāšanas skolotāju Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā un vadīja vokālo studiju zvejnieku kultūras namā "Ziemeļblāzma"." 

Ārija Širmane-Majore [nekrologs]. Literatūra un Māksla, Nr. 39 (28.09.1957), 4. lpp.

dziedātāja
operas māksliniece

Ārija Šīrmane

Ārija Majore

Latvijas Konservatorija
Rīga
Beigusi Latvijas Konservatoriju. 

Vīne
 20.–30. gados piedalījās vokālistu konkursā Vīnē.

Rīgas radiofons
Rīga

Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola
Liepāja
Strādāja Liepājas mūzikas vidusskolā, vēlāk Rīgā par dziedāšanas skolotāju Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. 

Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikums
Rīga
Strādāja Liepājas mūzikas vidusskolā, vēlāk Rīgā par dziedāšanas skolotāju Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā. 

Rīgas traleru un refrižeratoru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils "Ziemeļblāzma"
Rīga
Vadījusi vokālo studiju zvejnieku kultūras namā "Ziemeļblāzma".

1945
Liepājas operas un drāmas teātris
Liepāja
No 1945. gada strādājusi Liepājas operas teātrī.

Rīgas Pirmie Meža kapi