Birznieku Latiņa

Dzimusi saimnieka ģimenē. Kārļa Birznieka un Birznieku Sofijas māsa.

1903. gada 3. oktobris: atvērusi grāmatu veikalu Sabilē.
1915. gada 8. jūlijs: kopā ar tuviniekiem devusies bēgļu gaitās.
1918. gada maijs: atgriezusies no bēgļu gaitām, līdz mūža beigām dzīvojusi "Ņoņās".

LITERĀRĀ DARBĪBA

Dzejoļu krājums
1896:  "Dzejas". Tas ir otrais latviešu sievietes sarakstītais un izdotais dzeju krājums (pirmais: Katrīnas Reinovskas dzejoļu krājums "Latvijas Jūrmalas puķītes" (1875)).

Publikācijas presē
19. gadsimta 90. gadi: dzejoļi un stāsti publicēti laikrakstos "Mājas Viesis", "Mājas Viesa Mēnešraksts", "Saimnieču un Zelteņu kalendārs" u. c. Stāstos un skicēs pievērsusies dzīves grūtdieņu tēlojumiem un sociālām problēmām.

"Birznieku Latiņa kā dzejniece līdz šim maz pazīstama. Cik zinu, no viņas parādījušies tik divi vai trīs dzejoļi "Dienas lapā" un dzejolis "Tik darbā es remdēties varu" "Saimnieču un Zelteņu kalendārā" 1894. gadā. Bet viņai ir dzejnieces dāvanas! Vajaga tik tās vēl tālāk izkopt, izdailēt un viņa kā dzejniece nebūs vairs sveša. Jā, jau ar saviem tagadējiem dzejolīšiem viņa kļūs plašāki pazīstama, jo daži no tiem ir īsti labi izdevušies: ir domas, ir atskaņas, ir ritums, ir gars. (..) Visu kopā saņemot jaunā dzejniece jāapsveic ar prieku un jāvēlas, kaut tā arī uz priekšu strādātu dzejas laukā, jo vairāk tādēļ, ka mums acumirklī mūsu cienīto Aspaziju atskaitot nav starp kundzēm dzejnieču. Un ir laiks, ka viņa pierāda, ka arī tām var būt gars un spars."

E. Treimanis–Zvārgulis. Dzejas no Birznieku Latiņas. "Mājas Viesa Mēnešraksts" Nr. 10, 1.10.1896

"Gan jau 1875. gadā iznāca Katarīnas Reinovskas dzejoļu krājumiņš "Latvijas jūrmalas puķītes", bet tur bija pavisam maz dzejas, un tas jau sen arī piemirsts. Kā otrais sievietes sarakstīts dzeju sakopojums gan būs Birznieku Latiņas "Dzejas" (1896.). Kā Medinsku Marija bija visciešākā garīgā sakarā ar nacionālās atmodas laiku un sava laika idejas izteica diezgan noteiktos un raksturīgos vilcienos, tāpat ari Birznieku Latiņa stāv tuvu deviņdesmito gadu skarbajam reālismam. Te dzejas uzdevums vispirms – uzmeklēt sadzīves kļūdas, iet pie cietējiem, mierināt dzīves sērdieņus."

A. Goba. Latviešu rakstnieces. Sieviete, Nr. 9, 1.08.1925.

"Birznieku Latiņas dzeju var sadalīt trijās daļās: mīlas dzejā, dabas glezniecībā un reālā ikdienas dzejā. Viņas mīlas dzeja ir mazas un īsi izteiktas liriskas dzejas vārsmas. Intīms un gleznains dabas atveids atmirdz viņas dabas dzejoļos, kam vijas cauri dzejiskas pārdomas un izjūtas. Reālā ikdienas dzeja pauž deviņdesmito gadu reālismu. Par vērtīgāko Birznieku Latiņas dzeju ir jāuzskata viņas garais dziedājums "Mātes sirds"."

Lilija Brante. Latviešu sieviete. R.: 1931, 50. lpp.

"Krājumā "Dzejas" (1896) ietverta dabas un intīmu jūtu dzeja, tajā dominē iekšējs miers dzīves mainībā, dabas daudzveidības un krāšņuma atklāsme. Forma vienkārša, galvenokārt trohaji un jambi, taču viens no labākajiem un garākajiem dzejoļiem "Mātes sirds" rakstīts heksametros."

Valija Labrence. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

"Cenšoties radīt ko īstu un patiesu, nācu pie gaišas atziņas, ka rakstnieks nedrīkst modināt lasītājos to, kas nesaietas ar tikumību un sirdsšķīstību, jo to zaudējot ir zaudēts viss cēlais un patiesais un stiprais dzīves pamats, kas notura cilvēku virs kaislību atvariem, kuri it kā paši rodas no sevis vai ikkatra cilvēka ceļā un jo sevišķi jaunībā."

Birznieku Latiņa. Mana autobiogrāfija. Ķelpe, Jānis. Sieviete latvju rakstniecībā. Jelgava, 1936, 22.–23. lpp.

Zemītes pagastskola
Kaļķu krogs

Tukuma meiteņu skola
Tukums

1864–1903
Ņoņas

1903–1915
Sabile

1919–1951
Ņoņas

03.10.1903–08.7.1915
Sabile
Grāmatu tirgotāja."1903. gada 3. okt. atvēru grāmatu veikalu Sabilē, kur ar labām sekmēm darbojos līdz 1915. g. 8. jūlijam, kad kopīgi līdz ar savējiem un citiem bēgļiem atstājām mīļo Kurzemi un tēva mājas." (Birznieku latiņa. Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā, 1936, 24–25.)

Pavārkalna kapi