Dace Akmentiņa

Tēvs – lauku mūrnieks. Pati Doroteja izmācījusies šuvējas arodu, bet pēc pārcelšanās uz Rīgu 17 gadu vecumā dziedājusi vairākos koros.

Darbība teātrī
1886. gadā uzstājās zēna Vaņas lomā Rīgas Latviešu teātra iestudētajā lugā pēc Mihaila Gļinkas operas "Dzīvība priekš cara" motīviem. Pēc pirmās uzstāšanās panākumiem tikusi angažēta pastāvīgam darbam Rīgas Latviešu teātrī, kas sakritis ar režisora Rodes Ēbelinga darbības laiku. No 1886. līdz 1920. gadam nospēlējusi 238 lomas.

Ievērojamākās Daces Akmentiņas lomas
1894: Ofēlija Šekspīra lugas "Hamlets" iestudējumā
1894: Dezdemona Šekspīra lugas "Otello" iestudējumā
1894: Mirdza Aspazijas lugas "Vaidelote" iestudējumā
1898: Grietiņa Gētes darba "Fausts" iestudējumā
1902: Kārlēns R. Blaumaņa lugas "Skroderdienas Silmačos" iestudējumā
1905: Kristīne R. Blaumaņa lugas "Ugunī" iestudējumā
1912: Sniedze A. Brigaderes lugas "Princese Gundega un karalis Brusubārda" iestudējumā u. c.

No teātra aizgājusi 1914. gadā. Pēdējā uzstāšanās 1922. gadā.

"Kā brīnums Dace Akmentiņa ir pēkšņi radusies, kā brīnums savu mākslas spožumu izstarojusi un kā ģenija brīnums paliek neuzmniama savas vienreizīgās parādības būtiskos dziļumos."
Paula Jēgere-Freimane

"Dace Akmentiņa pieder pie mūsu skatuves mākslas lielākiem spīdekļiem, jeb runājot vēl noteiktāki: tā ir lielākā no mūsu līdzšinējām skatuves māksliniecēm. Par to domu starpības nav. Rudolfs Blaumanis savās recenzijās viņas spēli nosauc par ģenialu. Apsveicot Daci Akmentiņu viņas 25 gadu darbības jubilejā, Adolfs Allunans to dēvē par "latviešu dramatiskās mākslas košāko rotu", Arturs Bērziņš un Līgotņu Jēkabs par "latviešu Dūzi", Rainis par "latviešu lielāko skatuves mākslinieci", prof. J. Vītols par "latvju mākslas Jāņu nakts brīnuma sudrabā mirdzošo ziedu". Daži sveicieni atkal skaisti formulē mākslinieces talanta lielo daudzpusību un bagātību. Tā piem. Edv. Vulfs to raksturo kā "valdinieci par smaidiem un asarām", bet Aspazija saka: "Pie Jūsu šūpuļa ir sēdējušas reizē maigās grācijas un drūmā mūza. Tās audzēja Jūsu ģeniju, ka tas spēj aptvert visas jūtu pakāpes no visvieglākā ieviļņojuma līdz augstākam traģisma satricinājumam. Laimīga ir tā tauta, kura Jūs var saukt par savēju.""
P. Birkerts. Daces Akmentiņas bērnība un jaunība. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 7, 01.07.1924, 11. lpp.

"Dace Akmentiņa ir leģendāri slavena latviešu aktrise, kuras vārds kļuvis sinonīms ģeniālai apdāvinātībai un veiksmīgai karjerai. Viņa tikusi salīdzināta ar 20. gadsimta pirmās puses izcilajām ārzemju aktrisēm – Veru Komisarževsku Krievijā, Eleonoru Dūzi Itālijā un Sāru Bernāru Francijā. [..] Dace Akmentiņa bija gracioza maza auguma sieviete ar neticami šmaugu vidukli, ovālu seju, tumšiem matiem, ugunīgām lielām melnām acīm. P. Jēgere-Freimane raksta: "Ap jaunavas maigo muti arvienu vijās sēri sāpīgs vaibsts, un no lielajām acīm raudzījās neklusinātas ilgas." 19. gadsimta 90. gados, kad latviešu teātris atrodas vēl tikai pusprofesionālā attīstības stadijā, skatuves mākslas speciālistus pārsteidz, cik lielā mērā D. Akmentiņa savā tēlojumā spēj apvienot izkoptu tehniku ar dzīvu pārdzīvojumu. [..] no aprakstiem par Daces Akmentiņas spēli redzams, ka viņa, būdama primadonna šī vārda vislabākajā nozīmē, nekad nav centusies izcelties uz citu fona, bet gan pratusi dibināt kontaktu ar partneri, panākt jūtīgu saspēli, tā aizsteidzoties priekšā savam laikam teātra mākslas modernā izpratnē. [..] Dace Akmentiņa primāri ir atzīta par intuīcijas aktrisi, kuras tēlojums valdzina ar jūtu īstumu, dziļumu un daudzkrāsainību. Viņas iespaids uz skatītāju zāli ir tik spēcīgs, ka publika bieži tiek aizkustināta līdz asarām [..]"
Silvija Radzobe. Dace Akmentiņa. No 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: Latvijas Universitāte, 2008, 20.–21. lpp.

aktrise
dziedātāja
šuvēja

Doroteja Šteinberga, Dārta Steinberg

Jelgava
No 9 līdz 12 gadu vecumam Jelgavā mācījusies Annas baznīcas skolā Skrīveru ielā.

Jelgavas sv. Annas evaņģēliski luteriskā draudze
Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Lielā iela 22A, Jelgava
Dziedājusi Jelgavas Annas baznīcas korī.

Rīgas sv. Jāņa draudze
Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Dziedājusi Rīgas Jāņa baznīcas korī.

Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Dziedājusi Rīgas Latviešu biedrības korī.

1886–1914
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
Aktrise

1875
Rīga
1875. gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, kur strādāja par šuvēju un dziedāja korī.

Rīgas Otrie Meža kapi