Dagmāra Talce

Tēvs ierēdnis Voldemārs Niedre.

Dzimusi augusi Rīgā Baložu (Bonaventuras) muižā.

Pirmā pasaules kara laikā dodas bēgļu gaitās uz Krieviju – Maskavu, vēlāk Novgorodas guberņu.

1918. gada sākumā atgriežas Latvijā.

Precējusies ar agronomu V. Talci.

Otrā pasaules kara laikā dodas bēgļu gaitās, nonāk ASV.

1956. gadā otrā laulība ar pulkvedi dr. jur. Gustavu Grīnbergu (1884–1981).

Darbojusies gan kā praktizējoša agronome, gan pasniedzēja.

Beigusi 1910. gadā V. Maldona ģimnāziju ar sudraba medaļu. 1915. un 1916. gadā bijusi Maskavā, 1917. un 1918. gadā Pleskavas un Novgorodas guberņā, strādājot Visas Krievijas pilsētu savienībā kā grāmatvede. 1918. gada rudenī iestājusies Baltijas Tehniskajā augstskolā lauksaimniecības fakultātē, un 1919. gadā turpinājusi studijas Latvijas Universitātē, kuru beigusi ar agronoma grādu un atzinību "ļoti sekmīgi" 1924. gada maijā.

Kopš 1921. gada strādājusi kā subasistente, vēlāk kā asistente pie mikrobioloģijas katedras profesora Dr. A. Kirhenšteina vadībā. Par diviem darbiem piešķirta universitātes 1. godalga; pētījumu rezultāti nolasīti trīs agronomu zinātniskos kongresos. No 1925. līdz 1928. gadam rediģējusi žurnālu "Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks" piensaimniecības sadaļu. Bijusi lektore piensaimniecības un mājturības bakterioloģijā Latvijas Lauksaimniecības centrālās biedrības mājturības, pārraugu un kopmodernizācijas vadītāju kursos un mājturības seminārā, kā arī piensaimniecības vadītāju kursos Lauksaimniecības Ekonomiskajā Sabiedrībā. Bijusi arī pieredzes apmaiņā Somijā un Rietumeiropā.

1937. gadā ievēlēta par Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes privātdocenti.

1940. gadā ieguvusi doktora grādu.

Publicēti vairāki desmiti D. Talces pētījumi, tajā skaitā Francijā, Vācijā un citur

PAR D. TALCES PROFESIONĀLO DARBĪBU.

"D. Talce jau 15 gadus strādā pie Lauksaimniecības fakultātes pastāvošā mikrobioloģijas institūtā, tātad viņas darbība noris tanī zinātnes nozarē, kur visu pēta un vēro ar mikroskopu. D. Talci tāpēc varētu nosaukt par "sievieti pie mikroskopa", un šai laukā viņa no latviešu zinātniecēm ir pirmā celmlauze."

[..]

"Institūta darbā studenti par doc. Talci visai atzinīgi, nereti gan izsaktoies, ka viņa pret sievieti studenti esot stingrāka, nekā pret vīrieti. pati docente to izskaidro šādi: "Varbūt, ka dažreiz tā arī ir, jo arī pate dzīve no sievietes vēlākās gaitās prasa vairāk. Ceļu izlaust un vārdu iegūt varēs sieviete, kas iet pāri vidus mēram, tādēļ jau studiju laikā sievietei jānododas darbam ar lielāko nopietnību, sevišķi kur laboratorijas darbs lauksaimniecības disciplīnās tai vienmēr būs piemērotāks, nekā sabiedriskais darbs. Sievietes darbs un akadēmiskā cieņa no viņas prasa lielu nopietnību. [..]."[..]."

R. Deisons. Privātdocentes Dagmāras Talces darbs un atziņas. Zeltene. 1937. 1. janv. nr. 1.

agronome
docente
zinātniece

Niedra

Talce-Grīnberga

Helsinki
Vairākkārtēji darba braucieni

Vācija
Darba braucieni uz izmēģinājuma stacijām Vācijā, kuros papildinājusi savas zināšanas

1903–1910
Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija
Peldu iela 22, Rīga

1918
Baltijas Tehniskā augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Tautsaumniecības fakultāte

1919–1924
Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultāte
Rīga
Agronomija

1915–1916
Maskava

1917–1917
Pokrovska, Pleskavas apgabals, Krievija, 182381

1918–1918
Novgoroda

1921
Mikrobioloģijas institūts
Rīga
Subasistente, vēlāk asistente

1950
Rutgeras Universitāte
Ņūdžersija
Piena bakterioloģijas departaments

31.10.1959
Ņujorka
Manhetena