Dora Švīkule

Dzimusi lauksaimnieku ģimenē.
Tuvojoties Piektā gada notikumiem, iesaistījausies revolucionāru kustībā. Sākoties revolucionāru vajāšanām, aizbraukusi uz Varšavu, kur kādā tirdzniecības sabiedrībā dabūjusi kasieres vietu.
1906: apprecējusies ar Dāvi Švīkuli – valsts dienesta ierēdni. Laulība izirusi un šķirta 1930. gada 28. maijā.
1908: kā eksterne nokārtojusi abitūrijas pārbaudījumus Rīgā pie Ata Ķeniņa. Iestājusies Varšavas universitātes Medicīnas fakultātē, bet, nespēdama strādāt pie līķu sekcijām, studijas pārtrauca.
1917: beigusi Maskavas A. Šaņavska universitātes Dabas zinību fakultāti. Lai sagatavotos zinātniskajam darbam, pārgājusi uz Maskavas Eksperimentālās bioloģijas institūtu, taču to pēc Oktobra revolūcijas likvidēja. 
Kopš 1932: Doras dzīvesbiedrs bija rakstnieks un publicists Jūlijs Vecozols.

1915: Tērbatas universitātes Fizioloģijas nodaļas profesora Lifšica, kurš pētīja novecošanas cēloņus un sekas, dzīves atjaunošanas iespējas, asistente.

1922: organizācijas "Kultūras Balss" bioloģijas nozares vadītāja, kur līdzdarbojās arī kā skolotāju sagatavošanas kursu pasniedzēja.
1927: Rīgā nodibinājusi Diētiski fizikālās terapijas institūtu.
1928: Zaķusalā atvērusi medicīniski terapeitisku sauļotavu.
Līdztekus ikdienas darbam rakstīja izglītojoša satura rakstus un grāmatas, lasīja lekcijas un referātus. 

DARBI

1922: Ievads zooloģijā (R.: Kultūras Balss)
1923: Kā izgatavot mācības līdzekļus bioloģijā (R.: Valters un Rapa)
1925: Malārija un cīņa ar viņas pārnesējiem – odiem (R.: Zinātne)
1926: Bīstamais vecums un dzimumhormona nozīme (R.: Kultūras Balss)
1927: Kāpēc un kā jāapsauļojas (R.: Tautas bibliotēka)
1928: Kas un kā jāēd, lai nodrošinātu veselību. 1. daļa, Barības bioloģija un zaļbarības sagatavošana (R.: Atdzimtene)
1928: Doras Švīkul 210 lētas un viegli sagatavojamas zaļbarības receptes (R.: Atdzimtene)
1929: Kā dziedinātājs–atjaunotājs augs artišoks jāgatavo un jālieto (R.: Atdzimtene)
1930: Kas kādā slimībā jāēd? (R.: Atdzimtene)
1932: Jaunākās atziņas par barību un vārīšanu: ar receptēm (R.: Atdzimtene)
1935: Veselīgākās zāļu tējas, katrai slimībai, kompresēm, vannām : vākšana, sagatavošana
1943: Virtuves mākas racionalizacija (R.: J. Kadiļa apgāds)
1973: Veselības un ilga mūža noslēpums (Diseldorfa: Augsne)

TULKOJUMI

1926: Kārlis Evalds. Bioloģiskas pasakas (R.: Valters un Rapa)
1929: Aleksanders Lipschütz. Kāpēc mēs mirstam? (R.: Atdzimtene) 
1937: Ādolfs Keller-Heršelmans. Neslimo ar sirdi! Sirds un asinsvadu slimību cēloņi, novēršana un dziedināšana (R.: Kultūras Draugs)

"Tautas veselība, veselīga tauta viņai sirdslietas, tāpēc tā nododas profilakses jautājumiem, brošūrā un laikrakstos ieteikusi sauļošanos, rakstījusi par hormoniem u. t. t. Un kad, pateicoties slimokasēm, mūsu zemi pārņēma pārlieku liela medikamentu lietošanas psihoze, tad Dora Švīkule mēģināja radīt līdzsvaru, aicinot tautu nelietot vietā un nevietā ķīmiskus produktus, kad pļavas un lauki pilni ar dabīgiem dziedinātājiem – zāļu tējām. Saule, gaiss, ūdeņs, zaļbarība, tējas, elpošana, veselīga dzīve ir D. Š. dziedniecības un veselības faktori. Dzīves atjaunošana saistās ar šiem noteikumiem. Šis uzskats izpaužas arī viņas rakstos laikrakstos un vienpadsmit līdz šim izdotas grāmatas. Atvilknē vēl atrodas darbi par vecuma novēršanu un elpošanu. Dora Švīkule savos rakstos ir patiesa. Viņa raksta, kā viņa runā: dabīgi, pārliecināta par savu patiesību (..). Vienmēr nemierīga, kas strādā aizgūtnēm, – ideju izvedēja dzīvē." 

A. G. Dora Švīkule. Sievietes Pasaule, Nr. 14, 15.07.1936.

"Zinādama, ka nesen esmu pārcietusi smagu operāciju un arvienu slimoju, viņa iedrošinādama teica: "Es jūs aizvedīšu uz lauku, uz pļavu, tur mēs atradīsim saldos raspodiņus, kādas saknes, kādas lapas ... Nu jau sniegs ir gandrīz nokusis. Jūs kļūsit vesela." Lauks, pļava un augi mani vilināja un aicināja un tā es sāku ar Doru Švīkuli staigāt pa saulainajām mežmalām un kalna piegāzēm, pa dārziem aiz ciemiem un pilsētas. Mēs vācām, salasījām un ēdām jaunās pienenes, ceļmales, nātriņas un skābenes, gardinādamas šo svaigo augu barību ar jaunajām piparmētrām un ūdens kresēm. Mūsu pirmie sirojumi aiz pilsētas nebij tāli, jo mēs abas bijām nonīkušas un bezspēcīgas, tomēr pakāpeniski spēki pieauga un arī attālumi izmainījās, un vasarā mūsu dienas pastaiga jau mēroja desmit un piecpadsmit kilometru ceļu aiz Eslingenas. Smiltīm apputējušas, brūnas un priecīgas, ar dziedinātu garu un miesu mēs atgriezāmies no šīm pastaigām pievakarēs, vai dienas vidos, kā bij iegrozījušies mūsu brīvie brīži. Dora švīkule šinī laikā atguva savu veselību un dzīves prieku. Viņa atplauka un vaigs viņai kļuva gludens, zilās un lielās acis atkal iespulgo jās un savas sirmās un košās bizes viņa atkal dažādi izpina un izlocīja kā senās dienās. Bēgulībā es iemācījos cienīt Doru Švīkuli, šo latviešu sievieti – censoni, kuras sirds un prāts arvienu bij traukušies pretī jaunai rītdienai, jo daudzās viņas sarakstītās grāmatas apliecina meklētājas garu. Jo sevišķi vērā liekama Eslingenas laikā izdotā grāmata "Veselīgākās zāļu tējas." Grāmatas virsraksts gan norāda tās apslēpto saturu un arī es biju pārsteigta tur atrazdama nemeklētas un negaidītas vērtības: grāmata sarakstīta ļoti skaistā un tīrā latviešu valodā un trimdinieku sasaista jo cieši ar atstāto Latvijas dabu, atklāj mūsu tautas ticējumus, gudrus novērojumus un parāda un ievada mūs pasaules tautu saimē kā pilntiesīgus un vērtējamus līdziniekus."

Aīda Niedra. Dora Švīkule. Latvju Sieviete, Nr. 7, 01.07.1952.

Bumbiere, Dora Bumbieris

Vandzenes pagastskola
Vandzenes pagasts

Talsi
Mācījusies Helēnas Amandas Krauzes meiteņu skolā.Trīsgadīgo kursu beigusi divos gados.

–1927
Cīrihes Universitāte
Cīrihe
Iestāšanās Cīrihes universitātē un iepazīšanās ar tolaik pasaulslaveno diētiķi Dr. Maksimilianu Birheru-Benneru, kura sanatorijā sāka strādāt, bija pagrieziena punkts viņas dzīvē. 

1908
Varšava
Varšavas Universitātes Medicīnas fakultāte. 

1912–1917
Maskava
Maskavas A. Šaņavska universitātes Dabas zinību fakultāte. 

1915
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Fizioloģijas nodaļas profesora Lifšica, kurš pētīja novecošanas cēloņus un sekas, dzīves atjaunošanas iespējas, asistente.

1919
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Strādājusi Izglītības ministrijas mācību līdzekļu muzejā, noorganizējot dzīvās dabas muzeju.

1927
Rīga
Nodibināja Diētiski fizikālās terapijas institūtu, kas atradās uz Strēlnieku un Elizabetes ielas stūra.

1933
Vācija

1933
Šveice

1933
Austrija

1933
Čehoslovākija

1933
Itālija

1933
Polija

1938
Sicīlija

1944
Eslingene pie Nekāras

1951
Cīrihe