Elizabete Anna Krīgere
21.02.1889 – 17.04.1920
Elizabete Anna Krīgere (1889–1920) – ārste. Dzimusi pirmā profesionāli izglītotā latviešu vēsturnieka Jāņa Krīgera-Krodznieka ģimenē Maskavā. Elizabete beidza Maskavas universitātes Medicīnas fakultāti. 1918. gadā ģimene atgriežas Latvijā. Elizabete brīvprātīgi iestājas darbā Latvijas kara slimnīcā (vēlākā Rīgas kara slimnīca) kā vienīgā sieviete ārste. 1920. gadā mirusi ar tīfu.
Dzimšanas laiks/vieta
21.02.1889
Maskava
Miršanas laiks/vieta
17.04.1920
Rīga
Citātu galerija
"Ģimene no Maskavas atgriezās vācu karaspēka ieņemtajā Latvijā 1918. gada vasarā kā bēgļi saskaņā ar Vācijas un padomju Krievijas miera līgumu un dzīvoja Rīgā. Priekšā bija vācu okupācijas laika noslēgums, Latvijas proklamēšana, boļševiku varas laiks ar bada pārtikas devām. Jādomā, ka tieši meitas Elizabetes ārstes profesija un nepieciešamība glāba ģimeni no galēja trūkuma. Pēc Latvijas Pagaidu valdības atgriešanās Rīgā un nostiprināšanās 1919. gada septembrī tēvs tika iecelts par pirmo Valsts vēsturiskā arhīva direktoru Rīgas pilī, vadot tā organizēšanas darbus. Oktobrī sākās Bermonta armijas uzbrukums Rīgai un mēnesi ilgas kaujas galvaspilsētā. Šajā laikā armijā ļoti trūka medicīnas personāla, un kauju laikā Elizabete brīvprātīgi iestājās darbā Latvijas kara slimnīcā (vēlākā Rīgas kara slimnīca), kur ik dienas ieveda desmitiem kaujās ievainotu un saslimušu karavīru. 1919. gada rudenī un 1920. gada ziemā un pavasarī epidēmijas formā valstī, tāpat kā visā reģionā kopumā, plosījās tīfs. Latvijas medicīnas iestādēs no šīs slimības bojāgājušo skaits sniedzās simtos un kopumā Latvijā tūkstošos. Šajā laikā Rīgas kara slimnīcas personāls, kurā starp vairākiem desmitiem ārstu bija arī viena sieviete — Elizabete Krīgere, bija ārkārtīgi noslogots, turklāt dežūrās bija jāstājas ik pēc dažām dienām. Dežurējošo maiņu sastāvā sieviešu bija daudz, piemēram, ieraksts slimnīcas dežūru žurnālā liecina, ka 1919. gada 11. decembrī dežūru uzsāka: "Dež.[urējošais] ārsts [Elizabete] Krüger, med.[icīnas] feldšers Čerņevskaja, apt.[iekas] feldšers Millers, 4 māsas."
Sekoja vairākus mēnešus ilgs dienests kara slimnīcā. Taču ārste pati, līdzīgi vairākiem saviem kolēģiem (ārsti, žēlsirdīgās māsas, sanitāri un sanitāres) neizturēja nežēlīgo cīņu ar tīfu, saslima un nomira. Latvijas armijas Sanitārās pārvaldes pavēlē par to 1920. gada 17. aprīlī rakstīts: "Mirusi no izsitumu tīfa, ar ko viņa saslimusi, izpildot savus dienesta pienākumus."
Ēriks Jēkabsons. Sievietes un armija: Ārste Elizabete Anna Krīgere — dzīvība par Latviju Neatkarības kara laikā. Pieejams: https://www.sargs.lv/lv/
Izglītība
Maskavas Universitāte
Maskava
Beigusi Medicīnas fakultāti.
Darbavieta
1918–1920
Latvijas kara slimnīca