Elīze fon Keizerlinga

Elīze Luīze Doroteja grāfiene Keizerlinga (von Keyserling, 1842-1915) ir dzimusi Eduarda Ernsta Hermana grāfa fon Keizerlinga (von Keyserling, 1809–1876) un viņa sievas Teofīles Dženijas dzimušas fon Rummeles (von Rummel, 1816–1894) ģimenē, kurā auga 12 bērni, starp tiem arī viņas jaunākais brālis, vēlākais Baltijas vācu rakstnieks Eduards fon Keizerlings (von Keyserling, 1855–1918), bērnībā un radu lokā saukta par Lizu (Lis); iesvētīta Apriķos 24.4.1860.  

1895. gadā Elīze fon Keizerlinga kopā ar brāli Eduardu fon Keizerlingu un vecāko māsu Henrieti Klaudīni Annu Teofīli Šarloti fon Keizerlingu (von Keyserling, 1839–1908) izceļo uz Minheni.
Henriete fon Keizerlinga ir sarakstījusi atmiņas par savu māsu Mariju fon Keizerlingu Frühe Vollendung. Das Leben der Gräfin Marie Keyserling in den Erinnerungen ihrer Schwester Henriette Gräfin Keyserling [Agrīns piepildījums. Grāfienes Marijas Keizerlingas dzīve viņas māsas Henrietes grāfienes Keizerlingas atmiņās, Bamberga, 1949].

1881: Annelihse. Rigasche Zeitung, 17.2./26.2.
1881: Im Wihtohl-Gesinde. Rigasche Zeitung, 3.9./23.9.
1883: Der junge Straigan. Rigasche Zeitung 3.1./22.1.
1883: [ar pseidonīmu Ernst Klinge]. Kurische Volks-Geschichten. Riga.
1883: [ar pseidonīmu Ernst Klinge]. Paul Waldung. Erzählung für Kinder und Eltern. Halle: Frick's Verlag.
1884: Schloß Ronceroye. Nordische Rundschau. Eine Monatsschrift. Erster Jahrgang. Band II (Juli-Dezember) Heft 5, S.449-481.
1886: Weihnachtsabend. Rigasche Zeitung 20.12./24.12.

Der grosse Saal in Paddern war immer voll von den Klängen ihres angenehmen, sanften, etwas verschwommenen Klavierspiels. (..) Elise war wohl die klügste von uns. Elise und ihr Bruder Otto standen sich nah: rauchend und philosophierend gingen sie im Saal herum [Padures lielā zāle viemēr bija viņas patīkamās, maigās un nedaudz izplūdušo klavierspēles skaņu pilna. (..) . Elīze bija visgudrākā no mums. Elīzei vistuvākās attiecības bija ar brāli Oto: smēķējot un filozofējot viņi mēdza staigāt pa zāli],

Magda von Keyserling. In: Eduard von Keyserling. Kostbarkeiten des Lebens - Gesammelte Feuilletons und Prosa: Schwabinger Ausgabe. Manesse, 2021.

Sie war groß und, obwohl im Gesicht unverkennbar zu ihren Geschwistern gehörig, verglichen mit Henrietten, nicht häßlich, stets heiter, voll Humor, hatte eine angenehme tiefe Stimme, ein herzhaft kurzes und tiefes Lachen und Ausdruck im Sprechen. Sie kannte sich vorzüglich aus im dreizeitigen Schrifttum, auch gerade in den Werken ihrres Bruders, deren Niederschrift nach seinem Diktat sie seit seiner Erblindung zum Teil besorgte - zum anderen Teil tat das der als Krankenpfleger ausgebildete treffliche junge Diener Joseph - wie Elise auch meist die Briefe für den Bruder schrieb.  [Viņa bija gara auguma un, lai gan viņas seja nepāprotami līdzinājās viņas brāļiem un māsām, viņa tomēr nebija neglīta, kā piemēram, Henrietai, bet vienmēr dzīvespriecīga, humora pilna, ar patīkamu dziļu balsi, sirsnīgiem, īsiem un dziļiem smiekliem un izteiksmi runā. Viņa labi pārzināja sava brāļa rokrakstu, par kura darbu pierakstīšanu pēc diktāta viņa daļēji rūpējās, kopš viņš kļuva akls; no otras puses šo pienākumu veica arī par slimnieku kopējs izglītotais jaunais kalpotājs Jāzeps. Tieši tāpat kā Elīze, viņš arī pārņema viņa saraksti. ]

na

Oto von Taube.  Eduard von Keyserling. Kostbarkeiten des Lebens - Gesammelte Feuilletons und Prosa: Schwabinger Ausgabe. Manesse, 2021.

Elise Theophile Luise Dorothee von Keyserling

Ernst Klinge

Luise Dorothee