Elli fon Firksa

8 bildes

24.11.1888 – 10.01.1975

Elli fon Firksa (von Fircks, dzimusi fon Mēdema, 1888-1975) ir Baltijas vācu māksliniece, rakstniece un atdzejotāja. Vismaz kopš 1913. gada viņa ir piedalījusies mākslas izstādēs Jelgavā. Pirms pirmā pasaules kara viņa ir īslaicīgi apmeklējusi glezniecības skolas Drēzdenē un Minhenē. Starpkaru periodā viņa apmeklē Andželo Janka (Angelo Jank) un Hildegardes fon Glades (von Glad) mākslas salonus Minhenē un iekļaujas ezotēriskajā Oksfordas grupā. 

1923. gadā Berlīnē nāk klajā Elli fon Firksas, toreiz Mēdemas atdzejoto un ilustrēto tautasdziesmu krājums  Das
Pferdchen. Lettische Volksgedichte.
Ins Deutsche übertragen und mit
Handzeichnungen versehen von E(lli) von Medem
("Kumeliņš. Latviešu tautas dzeja, Elli fon Mēdemas tulkota vāciski un papildināta ar zīmējumiem").  Elli fon Firksa ir rakstījusi arī dzeju vācu un franču valodā, galvenokārt īsus epigrammatiskus pantus. Manuskriptā palicis viņas apjomīgais daļēji autobiogrāfiskais romāns, kas tēlo dzīvi Kurzemē līdz 1939. gadam, tapis drīz pēc otrā pasaules kara Im Zeichen der Zeiten ("Laiku zīmē"), kas tāpat kā mākslinieces ahīvs, viņas zīmējumi, gleznas, akvareļi un sīkplastikas darbi atrodas radinieku īpašumā Vācijā.

Dzimšanas laiks/vieta

24.11.1888
Bebe
Dzimusi Jaunbebes muižā, Grobiņas apriņķī Kurzemē. Muiža līdz mūsdienām nav saglabājusies

Miršanas laiks/vieta

10.01.1975
Landshūte

Personiska informācija

Elli fon Firksa (von Fircks, 1888 - 1975) ir dzimusi Edgara Karla Oto barona fon Mēdema (von Medem, 1858-?) un viņa sievas Katarīnas Marijas baroneses von Mēdemas (von Medem, dzimusi baronese Bagge af Bo, 1862-1954) ģimenē. 1897. gadā vecāku laulība tiek šķirta. 

Elli fon Firksai ir jaunākā māsa Ada Berta Malvīne fon Mēdema (1890-1954), precējusies ar Frīdrihu Volfgangu Jūliju baronu fon Firksu (1887-1931), viņu laulība šķirta 1926. gadā. 1927. gada 9. aprīlī Elli fon Firksa apprecas ar Frīdrihu Volfgangu Jūliju baronu fon Firksu (von Fircks, 1887-1931). Pēc vīra nāves lielāko daļu dzīves viņa pavada kopā ar māsu Adu, abas arī uzaudzina māsas meitas. 

Profesionālā darbība

Publikācijas

1923: E.v. Medem. Lettische Volkspoesie. Der Bach. Der Jäger [Latviešu tautasdziesmu atdzejojumi]. Rigasche Nachrichten. Nr. 228 (14.10.).   

1923Das
Pferdchen. Lettische Volksgedichte. Ins Deutsche übertragen und mit
Handzeichnungen versehen von E.von Medem
[Kumeliņš. Latviešu tautas dzeja, E. fon Mēdemas tulkota vāciski un ar zīmējumiem papildināta]. Berlin: Erich-Reiß-Verlag.

1951: Elly Baronin von Fircks. Ball in Mitau,
in: Heimat im Herzen. Wir Balten. [Balle Jelgavā, fragm. no autobiogrāfiska romāna, publikācija Baltijas vācu izlasē]. Hrsg. M.H.Boehm, H. Weiß. Salzburg, München: Akademischer Gemeinschaftsverlag, S.
266-272.

1971: Elly
von Fircks. Das andere Ufer. Versband. [Otrs krasts. Dzejas krājums]. Mainz.  Eks.nav zināmi.


Mākslinieciskā darbība

1913: Mākslas draugu biedrība sarīko personālizstādi Lielā Kluba zālē Jelgavā.

1920: Maurice
Maeterlinck. Der blaue Vogel. Mit 12 handkolorierte Bilder von E.von Medem [Zilais putns ar 12 E.fon Mēdemas zīmējumiem].
Berlin: Erich-Reiß-Verlag.

1968: izstāde Osnabrikā (Vācijā)

Dzimtais vārds

Elli Baronin von Fircks geb. Baroness von Medem

Papildu vārdi

Eleonore Matilde Helene

Dalība organizācijās

Oksfordas grupa
Vācija
Tuvāku ziņu par darbību grupā trūkst. Elli fon Firksas saikne ar grupu noskaidrota pēc radinieku norādēm, kā arī idejām viņas dzejā, kas gan palikusi manuskriptā. 

Dzīvesvieta

1890–1897
Dinsdurbe
Pēc vecāku šķiršanās māte ar abām meitām pārceļas uz savu īpašumu Dinsdurbes muižā. Ēka nav saglabājusies.

1897–1903
Asīte
Kopā ar māti un māsu dzīvo mātes īpašumā Bages-Asītes muižā

1903–1919
Jelgava
Ar pārtraukumiem - dzīve Jelgavā, pēc 1912. gada 2. oktobra saskaņā ar ģimenes hroniku precizēta adrese: Palaisstrasse 25. Domājams, pirmā pasaules kara laikā izceļo uz Vāciju

22.11.1905–1906
Kopenhāgena
Izceļo no Kurzemes revolūcijas dēļ, atgriešanās laiks nav precizēts. 

1908–02.10.1912
Drēzdene
Izceļo no Jelgavas uz Drēzdeni kopā ar māsu, iespējams, apmeklē mākslas salonus un papildinās glezniecības studijās. Iespējams, kādu laiku uzturas arī Minhenē.

1926–1931
Berghama pie Brukmīlas
Iegādājas saimniecību, lai specializētos vistkopībā un olu ražošanā, 1931. gadā ugunsgrēkā visu zaudē. 

1945–1970
Untermberga pie Bad Telcas
Dzīvo kopā ar māsu un viņas meitām pēc otrā pasaules kara. Vai tā ir pastāvīga un ilgstoša dzīves vieta, nav precizēts. 

1970–1975
Minhene
Dzīvo pie māsas Adas vecākās meitas. 

1975
Landshūte
Dzīvo pansionātā, kur arī aiziet mūžībā